Nulles piesārņojums: eiropieši ir ļoti noraizējušies par gaisa kvalitāti un aicina rīkoties aktīvāk

Šodien publicētā Eirobarometra īpašā aptauja liecina, ka eiropieši ir nobažījušies par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi. Vairums arī uzskata, ka nozarei, valsts iestādēm un darba devējiem ir jādara vairāk, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Respondenti nepārprotami atbalsta starptautisku vai Eiropas pieeju gaisa kvalitātes uzlabošanai, un lielākā daļa respondentu, kuri ir dzirdējuši par ES gaisa kvalitātes standartiem, uzskata, ka tie ir jāpadara stingrāki.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: 

Visi vēlas elpot tīru gaisu. Cilvēki, kas dzīvo pilsētās, astmas slimnieki un tie, kas dzīvo rūpniecisko ražotņu tuvumā, ir noraizējušies un aicina mūs rīkoties. Komisija uzņemsies vadību, nākot klajā ar vērienīgu priekšlikumu pastiprināt ES gaisa kvalitātes standartus.

Aptaujas galvenie konstatējumi

•   Bažas par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un vidi

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka tādas veselības problēmas, kā elpceļu slimības (89 %), astma (88 %) un sirds un asinsvadu slimības viņu valstīs ir nopietnas gaisa piesārņojuma izraisītas problēmas. Eiropieši ir nobažījušies arī par vides problēmām, ko ūdenstilpēs rada gaisa piesārņojums, proti, paskābināšanos un eitrofikāciju (83 % attiecībā uz abiem aspektiem). Paskābināšanās (ūdens kļūst skābāks) un eitrofikācija (pārmērīgs barības vielu daudzums ūdenī veicina aļģu pārmērīgu savairošanos, kas savukārt samazina skābekļa daudzumu citiem organismiem) ir vienas no galvenajām sekām, ko rada ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

•   Gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies

Gandrīz puse respondentu uzskata, ka gaisa kvalitāte pēdējo desmit gadu laikā ir pasliktinājusies (47 %). Tomēr šis īpatsvars kopš 2019. gada ir samazinājies par 11 punktiem.

• Atbalsts ES gaisa kvalitātes standartu stiprināšanai

Eirobarometrs atklāj, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par gaisa kvalitātes problēmām savā valstī.  Vairums eiropiešu joprojām ir slikti informēti par spēkā esošajiem ES standartiem, jo tikai neliela daļa respondentu (27 %) ir dzirdējuši par tiem. Tomēr lielākā daļa respondentu (67 %), kuri ir informēti par ES gaisa kvalitātes standartiem, apgalvo, ka tie būtu jāpastiprina. Tā domā gandrīz visās dalībvalstīs, izņemot piecās.

• Atbalsts aktīvākai rīcībai, kas palīdzētu uzlabot gaisa kvalitāti, jo īpaši starptautiskā līmenī

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka gaisa piesārņojuma jautājums būtu jārisina starptautiskā līmenī (65 %), pēc tam Eiropas un valstu līmenī (attiecībā uz abām atbildēm – 42 %) un, visbeidzot, reģionālā vai vietējā līmenī (32 %). Ievērojama daļa respondentu arī uzskata, ka darbības būtu jāveic vienlaikus visos līmeņos (19 %).

• Individuāla rīcība kaitīgo emisiju samazināšanai

Lielākā daļa eiropiešu uzskata, ka lielas rūpnieciskās ražotnes, enerģijas ražotāji, kuri izmanto fosilo kurināmo, valsts iestādes un darba devēji nedara pietiekami, lai veicinātu labu gaisa kvalitāti.

Vairākums arī uzskata, ka mājsaimniecību sektors dara pietiekami daudz. Salīdzinājumā ar 2019. gadu respondenti, visticamāk, šogad ir rīkojušies aktīvāk, lai paši samazinātu emisijas. Lai samazinātu kaitīgās emisijas gaisā, eiropieši ziņo, ka visbiežāk izvēlas sabiedrisko transportu, braukt ar velosipēdu vai iet kājām.

Kā paziņots Eiropas zaļajā kursā saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi panākt no toksīniem brīvu vidi, Komisija plāno ierosināt pašreizējo ES gaisa kvalitātes standartu pārskatīšanu, lai tos ciešāk saskaņotu ar jaunākajiem Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem un pastiprinātu noteikumus, kas palīdzēs vietējām pašvaldībām panākt, ka gaiss kļūst tīrāks. Lai palīdzētu šos standartus ieviest praksē, pārskatītajā priekšlikumā galvenā uzmanība tiks pievērsta arī labākai īstenošanai.

Konteksts

Eirobarometra īpašā aptauja tika veikta no 2022. gada 21. marta līdz 20. aprīlim. Aptuveni 26 509 respondentu no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām Eiropas Komisijas vārdā tika uzrunāti viņu dzimtajā valodā.

Šī Eirobarometra īpašā aptauja ir turpinājums 2019. gada Eirobarometra speciālajai aptaujai par eiropiešu attieksmi pret gaisa kvalitāti. Lai varētu salīdzināt tendences, šajā Eirobarometra aptaujā tika atkārtoti vairāki 2019. gada Eirobarometra aptaujas jautājumi.

Sīkākai informācijai

Eirobarometra aptauja

Tīra gaisa politikas lapa

Gaisa kvalitāte (europa.eu)

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā