Saskaņā ar tekstu, ko ceturtdienas plenārsēdē pieņēma ar 471 balsīm par, 90 pret un 53 atturoties, ES dalībvalstīs varēs pēc šā priekšlikuma stāšanās spēkā iesniegt grozītus atveseļošanas un noturības plānu, kuros būs iekļauti pasākumi enerģijas taupīšanai, tīras enerģijas ražošanai un energoapgādes dažādošanai, kā to paredz REPowerEU plāns.
Palielināt neatkarību no Krievijas, apkarot enerģētisko nabadzību
EP deputāti grozīja Komisijas sākotnējo priekšlikumu, lai atveseļošanās plānos iekļautos REPowerEU pasākumus vairāk orientētu uz enerģētiskās neaizsargātības mazināšanu. Jaunie noteikumi attieksies uz pasākumiem, ko īsteno no 2022. gada 1. februāra.
Ar RePowerEU nodaļās iekļautajiem pasākumiem būtu prioritāri jāveic ieguldījumi enerģētiskās nabadzības problēmu mazināšanai neaizsargātās mājsaimniecībās un mazajos un vidējos uzņēmumos un mikrouzņēmumiem.
Finansējums
Eiropas Parlamenta deputāti vēlas, lai Komisijas ierosinātās papildu dotācijas 20 miljardu euro apmērā tiktu piešķirtas no iepriekš gūtajiem ieņēmumiem dalībvalstu emisijas kvotu izsolē saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, nevis no ES tirgus stabilitātes rezerves.
Viņi arī vēlas, lai Komisija apzinātu papildu ieņēmumu avotus, kas papildinātu REPowerEU finanses, tostarp ļaujot izmantot neiztērētos līdzekļus no 2014-2020. gada budžeta cikla.
Šīs papildu dotācijas pēc EP deputātu domām ir jāsadala dalībvalstīm, ņemot vērā to enerģētiskās atkarības līmeni, kā arī izvērtējot ar enerģiju saistīto izdevumu pieaugumu mājsaimniecībām un fosilā kurināmā īpatsvaru iekšzemes enerģijas bruto patēriņā.
Īstenojot jaunos pasākumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sociālo partneru vēlmes.
Pārrobežu pasākumi un klimats
EP deputāti aicina ES dalībvalstis nodrošināt, lai vismaz 35 % no REPowerEU izdevumiem tiktu piešķirti pasākumiem, kas aptver vai ietekmē vairākas dalībvalstis.
EP deputāti arī vienojās, ka REPowerEU nodaļās paredzētajiem pasākumiem, kas tiks pabeigti līdz 2024. gada 31. decembrim. jāpiemēro princips "nenodarīt būtisku kaitējumu",
Citāti
EP priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: "Šodienas balsojums apliecina, ka esam gatavi izmantot ikvienu eiro no kopējiem ES fondiem, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt enerģētikas krīzi".
Ziņotājs Zigfrīds Muresāns (EPP, Rumānija) sacīja: "Esmu gandarīts, ka esam gatavi risināt šo jautājumu. Rēķini par enerģiju ir strauji pieauguši, nodarot lielu postu neaizsargātākajiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Šīs krīzes pārvarēšanai būtiska ir mūsu enerģētiskā neatkarība un drošība. Plāns REPowerEU palīdzēs mums sasniegt šo mērķi. Parlamenta nostāja ir skaidra: mēs vēlamies pārtraukt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un ieguldīt atjaunojamos un tīros enerģijas avotos. Tas ir arī iemesls, kāpēc Parlaments uzstāj uz projektiem ar reālu ES pievienoto vērtību, piemēram, pārrobežu projektiem."
Ziņotāja Eidera Gardiazabala Rubiala (S&D, Spānija) teica: “Ar NextGenerationEU fondu mēs pārliecinoši paudām savu gatavību atbalstīt iedzīvotājus pēc pandēmijas. Taču tieši tad, kad ļaunākais jau šķita aiz muguras, Putins iebruka Ukrainā un izraisīja ģeopolitisku, humānu, pārtikas, enerģētikas un inflācijas krīzi, uz kuru mums jāreaģē ar dažādiem instrumentiem. Viens no tiem ir REPowerEU. Eiropas Parlamenta ierosinājumi uzlabo Komisijas priekšlikumu, pastiprinot cīņu pret enerģētisko nabadzību un atbalstot visneaizsargātākās mājsaimniecības, kā arī palielinot vietējo pārvaldes iestāžu nozīmi, veicinot pārrobežu sadarbību un nostiprinot principu "neradīt būtisku kaitējumu" vides aizsardzībai."
Ziņotājs Dragošs Pislaru (Renew, Rumānija) norādīja: "Mēs nodrošināsim iedzīvotājiem līdzekļus, kas palīdzēs viņiem pārdzīvot šo ziemu, īstenojot projektus, kas padarīs mūs mazāk atkarīgus no Krievijas. Mēs veicam ieguldījumus mūsu kontinentā, lai padarītu to ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku — nākamo paaudžu interesēs. Vadoties pēc solidaritātes principa, pirms diviem gadiem mēs izveidojām Atveseļošanas un noturības mehānismu. Tagad mēs to papildinām ar REPowerEU, ļaujot valdībām uzlabot savus atveseļošanas plānus, ieguldot vairāk energoefektivitātē, enerģētiskās nabadzības novēršanā un zaļās enerģijas resursos."
Turpmākie pasākumi
Plenārsēdē pieņemtais dokuments ir Parlamenta nostāja gaidāmajām likumdevēju sarunām ar ES dalībvalstu valdību pārstāvjiem.
Jānis KRASTIŅŠ
Preses sekretārs Latvijā
(+371) 6708 5461
(+371) 26 542 369
janis.krastins@europarl.europa.eu