Dronu stratēģija 2.0: plaša mēroga Eiropas dronu tirgus izveide

Komisijas pieņemtajā Eiropas Dronu stratēģijā 2.0 ir izklāstīts redzējums par Eiropas dronu tirgus turpmāko attīstību. Tās pamatā ir ES drošības satvars dronu ekspluatācijai un tehnisko prasību noteikšanai, kas ir pasaulē visprogresīvākais. Jaunajā stratēģijā ir izklāstīts, kā Eiropa var veikt dronu liela mēroga komercekspluatāciju, vienlaikus šajā nozarē piedāvājot jaunas iespējas.

No darbvietām līdz jauniem mobilitātes risinājumiem

Pateicoties ES visaptverošajam tiesiskajam regulējumam, droni Eiropas debesīs ir droši lidojuši simtiem tūkstošu stundu, piemēram, infrastruktūras apsekošanas, naftas noplūdes monitoringa vai augsnes paraugu ņemšanas nolūkos. Labi panākumi gūti arī projektos, kas saistīti ar dronu izmantošanu medicīnas materiālu piegādēm pa gaisu, nodrošinot medicīnisko paraugu transportēšanu starp veselības aprūpes dienestiem. 2023. gada janvārī ieviestā “U-space” sistēma, kas ir pasaulē unikāla Eiropas sistēma dronu satiksmes drošai pārvaldībai, būs pamats plašākai ekspluatācijai.

Pirms izvērst šīs inovatīvās tehnoloģijas, Komisija vēlas nodrošināt, ka sabiedrība atbalsta dronus. Lai reaģētu uz bažām par troksni, drošību un privātumu, stratēģijā ir pausts aicinājums valsts, reģionālajām un vietējām pašvaldībām nodrošināt dronu pakalpojumu atbilstību iedzīvotāju vajadzībām.

Stratēģijā paredzēts, ka līdz 2030. gadam par eiropiešu dzīves sastāvdaļu kļūs šādi dronu pakalpojumi:

1. neatliekamās palīdzības dienestu darbība, kartēšana, attēlveidošana, vietas apskate un novērošana saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu, ko veic civilie droni, kā arī steidzamu mazu sūtījumu, piemēram, bioloģisko paraugu vai zāļu, piegāde;
2. inovatīvas gaisa mobilitātes, piemēram, gaisa taksometru, pakalpojumi, kas nodrošina regulārus pasažieru pārvadājumu pakalpojumus, sākotnēji izmantojot gaisa kuģus, kuros ir pilots, taču galīgais mērķis ir ekspluatāciju pilnībā automatizēt.

Lai atraisītu ES dronu tirgus un pakalpojumu potenciālu, ir jāapzina kritiski svarīgi tehnoloģiju pamatelementi, piemēram, mākslīgais intelekts, robotika, pusvadītāji un ES kosmosa pakalpojumi un mobilie telesakari. Tas palīdzēs ES veidot inovatīvu un konkurētspējīgu dronu nozari, samazinot stratēģisko atkarību.

Stratēģijā ir noteiktas jomas, kurās iespējama sinerģija starp civilajiem un aizsardzības droniem un palielinātas pretdronu spējas un sistēmu noturība.

19 darbības nākotnes dronu tirgum

Lai izveidotu pareizo regulatīvo un komerciālo vidi nākotnes dronu gaisa telpai un tirgum, Komisija tagad sāks darbu pie stratēģijas 19 operatīvajām, tehniskajām un finanšu pamatdarbībām:

1. pieņems kopīgus noteikumus par lidojumderīgumu un jaunas apmācības prasības tālvadības gaisa kuģu un eVTOL (pilotēto elektrisko vertikālās pacelšanās un nosēšanās) gaisa kuģu pilotiem;
2. finansēs tiešsaistes platformas izveidi, lai atbalstītu vietējās ieinteresētās personas un nozari, kas īsteno ilgtspējīgu inovatīvu gaisa mobilitāti;
3. izstrādās dronu tehnoloģijas stratēģisko ceļvedi, lai noteiktu prioritārās jomas, kurās jāveicina pētniecība un inovācija, mazinātu esošo stratēģisko atkarību un novērstu jaunas atkarības rašanos;
4. noteiks kritērijus brīvprātīgai marķējuma saņemšanai kiberdrošības ziņā apstiprinātiem droniem.

Šis darbs sagatavos pamatu liela mēroga komercekspluatācijai un nodrošinās, ka Eiropa gūst labumu no sinerģijas starp dronu civilo, drošības un militāro lietojumu un saistīto tehnoloģiju izmantošanu, tostarp pretdronu risinājumiem.

Transporta komisāre Adina Veleana:

Līdz ar jaunu ar elektroenerģiju darbināmu gaisa kuģu paaudzi, kas spēj darboties pilsētvidē un reģionālā vidē, mums jāgādā par to, lai papildus gaisa satiksmes operāciju drošības saglabāšanai nosacījumi atbilstu gan ekspluatantu komerciālajām vajadzībām, gan iedzīvotāju vēlmēm attiecībā uz privātumu un drošību. Šodien pieņemtā stratēģija ne tikai paplašina Eiropas spēju veikt liela mēroga dronu komercekspluatāciju, bet arī piedāvā jaunas iespējas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ar atbilstošu regulējumu dronu pakalpojumu tirgus vērtība Eiropā līdz 2030. gadam varētu sasniegt 14,5 miljardus eiro un radīt 145 000 darbvietu.

Konteksts

Komisijas Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā tika paziņots, ka līdz 2022. gada beigām tiks sagatavota atjaunināta Eiropas Dronu stratēģija. Šim paziņojumam pievienots dienestu darba dokuments, kurā novērtētas problēmas, ar ko saskaras dronu nozare, kā arī izklāstīta analīze un dati, kas ir jaunās Dronu stratēģijas 2.0 pamatā.

Komisija kopš 2014. gada veido pamatu visaptverošai ES politikai dronu jomā. Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/947 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/945 ietver sīki izstrādātus bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumus un procedūras un nosaka bezpilota gaisa kuģu sistēmu projektēšanas un ražošanas prasības. Kopš 2003. gada Eiropas Savienība dronu izstrādē vai izmantošanā novatoriskiem lietojumiem ir ieguldījusi gandrīz 980 miljonus euro. Saskaņā ar pētniecības un inovācijas programmām tā ir finansējusi 320 projektus, kas saistīti ar droniem.

Sīkākai uzziņai

Jautājumi un atbildes

Dienestu darba dokuments

Eiropas Dronu stratēģija 2.0

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā