Kad jaunie noteikumi stāsies spēkā, visiem attiecīgajiem uzņēmumiem, kas ES tirgū laiž vai no tā eksportē palmu eļļu, liellopus, soju, kafiju, kakao, kokmateriālus un kaučuku, kā arī tādus atvasinātus produktus kā liellopu gaļu, mēbeles vai šokolādi, būs jāveic stingra uzticamības pārbaude. Šīs preces ir izraudzītas, balstoties uz pamatīgu ietekmes novērtējumu, kurā tās apzinātas par galveno atmežošanas virzītājspēku lauksaimniecības paplašināšanās dēļ.
Politiskā vienošanās nāk jau 12 mēnešus pēc Komisijas 2021. gada priekšlikuma. Galīgās redakcijas pamatā ir Komisijas ierosinātās galvenās iezīmes, proti: cīņa pret atmežošanu neatkarīgi no tā, vai tā ir likumīga vai nelikumīga; stingras izsekojamības prasības, kas preces saista ar lauksaimniecības zemi, uz kuras tās ražotas; un valstu salīdzinošas novērtēšanas sistēma.
Jaunā regula nosaka stingrus obligātus pienācīgas pārbaudes noteikumus uzņēmumiem, kuri ES tirgū attiecīgos produktus vēlas laist ES tirgū vai tos eksportēt. Tirgus dalībniekiem un tirgotājiem būs jāpierāda, ka produkti ir gan neatmežojoši (ražoti uz zemes, kas pēc 2020. gada 31. decembra nav atmežota, gan likumīgi (atbilst visiem attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem, kas ir spēkā ražotājvalstī).
Uzņēmumiem būs arī jāvāc precīza ģeogrāfiska informācija par lauksaimniecības zemi, uz kuras ir audzētas preces, kas no tiem nāk, lai varētu pārbaudīt šo preču atbilstību. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka noteikumu neievērošanas gadījumā tiek piemērotas iedarbīgas un atturošas sankcijas.
Aptverto preču saraksts tiks regulāri pārskatīts un atjaunināts, ņemot vērā tādus jaunus datus kā atmežošanas modeļu pārmaiņas.
Komisija izmantos salīdzinošas novērtēšanas sistēmu, kas valstis vai to daļas un to atmežošanas un meža degradācijas riska līmeni novērtēs par augstu risku, standartrisku vai zemu risku, ņemot vērā arī lauksaimniecības paplašināšanos minēto septiņu preču un no tiem atvasinātu produktu ražošanai. Uzņēmumu pienākumi būs atkarīgi no riska līmeņa. Tas arī palīdzēs virzīt ES darbu kopā ar partnervalstīm atmežošanas apturēšanā, turklāt īpašu uzmanību pievēršot vietējo kopienu un pirmiedzīvotāju stāvoklim.
Starptautiskā mērogā ES pastiprinās savu iesaisti gan divpusējā līmenī ar ražotājvalstīm un patērētājvalstīm, gan attiecīgos daudzpusējos forumos, lai gādātu par rezultatīvu jaunā tiesību akta īstenošanu un vajadzības gadījumā palīdzētu ražotājvalstīm. Jaunie noteikumi ne vien mazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, bet arī miljoniem cilvēku, arī tiem pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām visā pasaulē, kuri lielā mērā paļaujas uz meža ekosistēmām, palīdzēs nodrošināt iztiku.
Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:
Ar šo vienošanos pirms Monreālas izšķirīgās globālās konferences par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (COP 15) ES pārējai pasaulei raida spēcīgu signālu, ka ir apņēmības pilna pievērsties globālajai atmežošanai, kura stipri veicina klimata krīzi un mūsu dabiskās vides zudumu. Lai gūtu panākumus, mēs veidosim efektīvu un ciešu sadarbību gan ar patērētājvalstīm, gan ražotājvalstīm, tādējādi nodrošinot netraucētu procesu.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:
Šodien panāktā politiskā vienošanās par ES atmežošanas tiesību aktu ir svarīgs pagrieziena punkts globālajā cīņā pret atmežošanu. Veicot ES zaļo pārkārtošanos, mēs arī vēlamies būt droši, ka mūsu vērtības ķēdes kļūst ilgtspējīgākas. Cīņa pret atmežošanu ir neatliekams šīs paaudzes uzdevums, un tas ir liels mantojums, ko atstāt nākamajai paaudzei.
Eiropas Parlamentam un Padomei tagad oficiāli būs jāpieņem jaunā regula, pirms tā var stāties spēkā. Tiklīdz regula būs stājusies spēkā, tirgus dalībniekiem un tirgotājiem būs 18 mēneši, kuros īstenot jaunos noteikumus. Mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem būs atvēlēts ilgāks pielāgošanās periods, kā arī citi īpaši noteikumi.
Atmežošana un meža degradācija ir svarīgi globālās sasilšanas un biodaudzveidības zuduma – divu nopietnu mūsdienu vides problēmu – virzītājspēki. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) lēš, ka no 1990. līdz 2020. gadam atmežošanas dēļ ir zuduši 420 miljoni hektāru meža – platība, kas ir lielāka par Eiropas Savienību. Attiecībā uz neto platības zudumu (starpība starp izcirsto meža platību un jauno iestādīto vai atjaunoto mežu platību) FAO lēš, ka pasaule tajā pašā laikā ir zaudējusi aptuveni 178 miljonus hektāru meža platības, kas pielīdzināma trīskāršai Francijas platībai.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) lēš, ka 23 % no antropogēno siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma (2007-2016) rada lauksaimniecība, mežsaimniecība un cita veida zemes izmantošana. Aptuveni 11 % visu emisiju rada mežsaimniecība un cita veida zemes izmantošana, galvenokārt atmežošana, savukārt atlikušie 12 % ir tiešās emisijas, kas nāk no lauksaimnieciskas ražošanas, piem., lauksaimniecības dzīvniekiem un mēslošanas līdzekļiem.
Vairāk informācijas
Priekšlikums jaunai regulai, kas ierobežo ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju
Atmežošanas problēmai veltīta vietne
Jautājumi un atbildes par Komisijas priekšlikumu par jauniem noteikumiem par neatmežojošiem produktiem
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā