Savienības tiesību akti, kā tos interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, jo īpaši attiecībā uz brīvu pārvietošanos, jau paredz, ka kādā dalībvalstī noteikts vecāku stāvoklis būtu jāatzīst visās pārējās dalībvalstīs attiecībā uz dažiem nolūkiem, proti, piekļuvi teritorijai, tiesībām uzturēties, diskriminācijas aizliegumu salīdzinājumā ar valstspiederīgajiem. Tomēr tas neattiecas uz tiesībām, kas izriet no valsts tiesību aktiem.
Šodien pieņemtais priekšlikums ļauj bērniem pārrobežu situācijās izmantot tiesības, kas izriet no vecāku stāvokļa saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tādos jautājumos kā mantošana, aizgādība vai vecāku tiesības rīkoties kā bērna juridiskajiem pārstāvjiem (skološanas vai veselības aprūpes jautājumos).
Priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:
Nav iedomājams, ka viens no vecākiem vienā dalībvalstī netiek atzīts par vecāku citā dalībvalstī. Dažiem bērniem tas rada risku, jo viņiem nebūtu garantētas iespējas izmantot savas tiesības, piemēram, mantošanas tiesības, tiesības saņemt uzturlīdzekļus vai pieņemt lēmumus par skološanu un izglītību. Mūsu priekšlikums paredz skaidru noteikumu kopumu par vecāku stāvokļa atzīšanu, lai tad, ja ģimene pārceļas no vienas dalībvalsts uz citu, tā paliek ģimene. Un līdz ar to mēs arī samazinām izmaksas un laiku, kas veltīti tiesvedībai.
Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:
Visiem bērniem vajadzētu būt vienādām tiesībām neatkarīgi no tā, kā bērni ir ieņemti vai piedzimuši, un viņu ģimenes veida. Šodien pieņemtā priekšlikuma mērķis ir garantēt, ka pārrobežu situācijās Eiropas Savienībā netiek apdraudētas bērnu pamattiesības. Pateicoties jaunajiem noteikumiem, visiem bērniem un ģimenēm, tiklīdz viņu vecāku stāvoklis būs noteikts vienā dalībvalstī, būtu tiesības, kas izriet no vecāku stāvokļa saskaņā ar valsts tiesību aktiem, visās dalībvalstīs.
Bērna tiesību aizsardzība
Pašlaik dalībvalstīs ir atšķirīgi valsts tiesību akti par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un atzīšanu vecāku stāvokļa jomā, kas var radīt juridiskus šķēršļus ģimenēm, kuras atrodas pārrobežu situācijā. Ģimenēm dažkārt ir jāuzsāk administratīvi vai pat tiesas procesi, lai atzītu vecāku stāvokli, bet tie ir dārgi, laikietilpīgi un var radīt nenoteiktus rezultātus. Tāpēc priekšlikuma mērķis ir aizsargāt bērnu pamattiesības, nodrošināt juridisko noteiktību ģimenēm un samazināt juridiskās izmaksas un slogu ģimenēm un dalībvalstu administratīvajām un tiesu sistēmām.
Priekšlikumā ir ietverti šādi galvenie elementi.
Priekšlikums papildinās citus ES starptautisko privāttiesību noteikumus tādās jomās kā mantošana. Ar to netiek saskaņotas materiālās ģimenes tiesības, kas paliek dalībvalstu kompetencē.
Turpmākie pasākumi
Komisijas priekšlikums pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padomei jāpieņem vienprātīgi. Piecus gadus pēc regulas stāšanās spēkā Komisija izvērtēs tās piemērošanu dalībvalstīs un var ierosināt grozījumus.
Konteksts
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā 2020. gada runā par stāvokli Savienībā teica: “Ja esat vecāks vienā valstī, jūs esat vecāks katrā valstī.” Ar šo paziņojumu priekšsēdētāja norādīja uz nepieciešamību nodrošināt, ka vecāku stāvoklis, kas noteikts kādā dalībvalstī, tiek atzīts visās pārējās dalībvalstīs visos nolūkos.
ES pilsoņi var dzīvot un strādāt dažādās ES valstīs. Viņi ceļo, darba dēļ maina dzīvesvietu, iegādājas mājokli, veido ģimenes. Pašlaik dalībvalstīs ir atšķirīgi valsts tiesību akti par vecāku stāvokļa atzīšanu, tāpēc, ja ģimene atrodas pārrobežu situācijā, tā, iespējams, var zaudēt tiesības, kas izriet no vecāku stāvokļa saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Vecāku stāvokļa neatzīšana apdraud bērnu pamattiesības, tostarp viņu tiesības uz identitāti, nediskrimināciju un privāto un ģimenes dzīvi.
Priekšlikums tika noteikts kā viena no galvenajām darbībām ES stratēģijā par bērna tiesībām un ES LGBTIK līdztiesības stratēģijā. Eiropas Parlaments rezolūcijā par bērna tiesību aizsardzību civilajā, administratīvajā un ģimenes tiesību tiesvedībā un rezolūcijā par LGBTIK tiesībām ES atzinīgi novērtēja Komisijas iniciatīvu. Padomes secinājumos attiecībā uz ES stratēģiju par bērna tiesībām uzsvērts, ka bērnu tiesības ir universālas, ka katrs bērns bauda vienādas bērna tiesības bez jebkādas diskriminācijas, un ka bērna vislabākajām interesēm ir jābūt primāram apsvērumam visā ar bērniem saistītajā rīcībā, neatkarīgi, vai to īsteno publiskas iestādes vai privātas institūcijas.
Sīkākai uzziņai
Jautājumi un atbildes: vecāku stāvokļa atzīšana starp dalībvalstīm
Priekšlikums Padomes regulai nolēmumu atzīšanu un publisku aktu akceptēšanu vecāku stāvokļa lietās un par Eiropas vecāku stāvokļa apliecības izveidi
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā