Regula par ārvalstu subsīdijām: stājas spēkā noteikumi, kas nodrošina taisnīgus un atvērtus ES tirgus

Šodien stājas spēkā Regula par ārvalstu subsīdijām (RĀS). Šis jaunais noteikumu kopums ārvalstu subsīdiju radīto izkropļojumu novēršanai ļaus ES palikt atvērtai tirdzniecībai un investīcijām, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Komisija regulu ierosināja 2021. gada maijā, un Eiropas Parlaments un Padome par to vienojās rekordīsā laikā, proti, līdz 2022. gada jūnijam.

Jaunie noteikumi par kropļojošām ārvalstu subsīdijām

RĀS attiecas uz visām saimnieciskajām darbībām ES – koncentrācijām (apvienošanos un iegādi), publiskā iepirkuma procedūrām un visām citām tirgus situācijām. Jaunie noteikumi piešķir Komisijai pilnvaras izmeklēt finansiālas iemaksas, ko valstis ārpus ES piešķir uzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ES, un vajadzības gadījumā novērst to kropļojošo ietekmi.

RĀS ietver trīs instrumentus, kurus īstenos Komisija:

• uzņēmumu pienākums paziņot Komisijai par koncentrācijām, kuru gaitā tiek saņemtas finansiālas iemaksas no valsts ārpus ES, ja i) iegādātais uzņēmums, viena no apvienošanās procesā iesaistītajām pusēm vai kopuzņēmums rada ES apgrozījumu vismaz 500 miljonu EUR apmērā un ii) iesaistītā ārvalstu finansiālā iemaksa ir vismaz 50 miljoni EUR;
• uzņēmumu pienākums paziņot Komisijai par dalību publiskā iepirkuma procedūrās, ja i) līguma paredzamā vērtība ir vismaz 250 miljoni EUR un ii) iesaistītā ārvalstu finansiālā iemaksa ir vismaz 4 miljoni EUR katrai valstij ārpus ES. Komisija var aizliegt šādās procedūrās piešķirt līgumus uzņēmumiem, kas gūst labumu no kropļojošām subsīdijām;
• attiecībā uz visām citām tirgus situācijām Komisija var sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas (ex-officio), ja tai ir aizdomas, ka varētu būt iesaistītas kropļojošas ārvalstu subsīdijas. Tas ietver iespēju pieprasīt ad hoc paziņojumus par publiskā iepirkuma procedūrām un mazākām koncentrācijām. 

Izmeklēšanas pilnvaras un procedūras

Paziņoto koncentrāciju nevar pabeigt, un pārbaudītajam pretendentam nevar piešķirt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, kamēr to izmeklē Komisija. Šā pienākuma neizpildes gadījumā Komisija var uzlikt naudas sodus, kas var sasniegt līdz 10 % no uzņēmuma gada kopējā apgrozījuma. Komisija var arī aizliegt subsidētas koncentrācijas pabeigšanu vai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu subsidētam pretendentam.

RĀS piešķir Komisijai plašas izmeklēšanas pilnvaras nepieciešamās informācijas vākšanai, t. sk.: i) nosūtīt uzņēmumiem informācijas pieprasījumus; ii) veikt faktu vākšanas misijas Savienībā un ārpus tās; iii) sākt tirgus izpēti par konkrētām nozarēm vai subsīdiju veidiem. Komisija var izmantot arī tirgus informāciju, ko iesniedz uzņēmumi, dalībvalstis, jebkura fiziska vai juridiska persona vai apvienība.

Ja Komisija konstatē, ka pastāv ārvalstu subsīdija un tā kropļo vienoto tirgu, Komisija var izvērtēt negatīvo ietekmi, kas izpaužas kā izkropļojums, salīdzinot to ar pozitīvo ietekmi uz subsidētās saimnieciskās darbības attīstību. Ja negatīvā ietekme pārsniedz pozitīvo, Komisija var uzņēmumiem noteikt strukturālus vai nestrukturālus korektīvos pasākumus vai pieņemt tos kā saistības, lai novērstu izkropļojumu (piemēram, konkrētu aktīvu atsavināšana vai konkrētas rīcības tirgū aizliegums).

Parasti iespēja, ka subsīdijas, kas nepārsniedz 4 miljonus EUR trīs gadu laikā, tiktu uzskatītas par kropļojošām, ir “maz ticama”, savukārt subsīdijas, kas ir mazākas par ES valsts atbalsta de minimis robežvērtībām, netiek uzskatītas par kropļojošām. 

Saistībā ar paziņojamām koncentrācijām un publiskā iepirkuma procedūrām Komisija var izskatīt ārvalstu subsīdijas, kas piešķirtas laika periodā, kurš nepārsniedz trīs gadus pirms darījuma. Tomēr regula neattiecas uz koncentrācijas darījumiem, kas noslēgti pirms 2023. gada 12. jūlija, un publiskajiem iepirkumiem, kas uzsākti pirms šā datuma.

Visos pārējos gadījumos Komisija var izskatīt subsīdijas, kas piešķirtas iepriekšējos 10 gados. Tomēr regulu piemēro tikai subsīdijām, kas piešķirtas piecu gadu laikā pirms 2023. gada 12. jūlija, ja šādas subsīdijas pēc piemērošanas sākuma izkropļo vienoto tirgu.

Par konkurences politiku atbildīgā priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere:

Mūsu ekonomika ir atvērta, un tieši tāpēc mums ir jānodrošina taisnīgi nosacījumi visiem tirgus dalībniekiem. Un no šodienas mēs arī varam izmantot jaunu instrumentu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ES. Šī jaunā regula ļaus mums vērsties pret kropļojošu atbalstu, ko sniedz trešās valstis, un tas nāks par labu konkurencei un vienlīdzīgiem apstākļiem vienotajā tirgū.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:

Šis ir patiesi nozīmīgs pagrieziena punkts mūsu vērienīgajā ES tirdzniecības un ekonomikas programmā. Mēs darbojamies arvien nestabilākā pasaules ekonomikā, kur jāsaskaras ar lielāku skaitu dalībnieku, kuri iesaistās negodīgā darbībā vai kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Mums ir jāspēj sekmīgāk apkarot šādu praksi. Regula par ārvalstu subsīdijām mums palīdzēs aizsargāt vienotā tirgus integritāti — mūsu visvērtīgāko ekonomisko aktīvu. ES uzņēmumiem tas ir izšķirošs pavērsiens, jo radīs taisnīgākus iesaistīšanās noteikumus, lai tie varētu konkurēt uz līdzvērtīgiem pamatiem ar ārvalstu sāncenšiem.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:

Patiesi vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana gan ES vienotajā tirgū, gan attiecībā uz valstīm ārpus ES ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. ES iepirkumu tirgus, kas veido vairāk nekā 14 % no mūsu IKP, ir spēcīgs ekonomikas instruments. Tas ir arī svarīgs ģeopolitiskās ietekmes līdzeklis. Nav pieņemams, ka to izkropļo ārvalstu subsīdijas, kaitējot konkurējošiem uzņēmumiem, kas ievēro noteikumus. Regula par ārvalstu subsīdijām ļaus mums izmeklēt finansiālās iemaksas, ko valstu ārpus ES valdības piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas ES, un aizliegs piešķirt publiskā iepirkuma līgumus uzņēmumam, kas ir nepamatoti guvis labumu no ārvalstu subsīdijām.

Turpmākie pasākumi

RĀS stājoties spēkā, tā pāries izšķirošajā īstenošanas posmā, un to sāks piemērot sešu mēnešu laikā, sākot ar 2023. gada 12. jūliju. No šā datuma Komisija varēs sākt ex-officio izmeklēšanas. Paziņošanas pienākums uzņēmumiem stāsies spēkā 2023. gada 12. oktobrī.

Tuvākajās nedēļās Komisija nāks klajā ar īstenošanas regulas projektu, kurā tiks precizēti piemērojamie noteikumi un procedūras, tostarp paziņošanas veidlapas par koncentrāciju un publiskā iepirkuma procedūrām, termiņu aprēķināšana, piekļuve lietas materiāliem un informācijas konfidencialitāte. Pēc tam ieinteresētajām personām būs četras nedēļas laika, lai sniegtu atsauksmes par šiem dokumentu projektiem, pirms īstenošanas noteikumi tiks pabeigti un pieņemti līdz 2023. gada vidum.

Plašāka informācija

Ārvalstu subsīdijas

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa