Jautājumi un atbildes par iniciatīvu “Talantu izmantošana Eiropas reģionos” un ziņojumu par demogrāfiju

Kas ir “talantu izaugsmes strupceļš” un kuros reģionos tas vērojams?

“Talantu izaugsmes strupceļš” rodas reģionos, kuros trūkst kvalificētu darbinieku un augstskolu absolventu, kas kompensētu ietekmi, ko rada darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās iedzīvotāju skaita sarukuma un novecošanas dēļ. Lai novērstu darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos, ir vajadzīgs augstāks ražīgums un lielāka inovācija, un līdz ar to arī kvalificēti darba ņēmēji. Ekonomikas dinamikas un inovācijas trūkums, kas noved pie zema prasmju pieprasījuma, var nopietni apdraudēt reģionu konkurētspēju un izaugsmes potenciālu.

Paziņojumā ir nošķirtas divas reģionu kategorijas, ko skar šis risks, un šajos reģionos mīt 30 % ES iedzīvotāju.

• Pirmajā grupā ir 46 reģioni, kuri jau nonākuši “talantu izaugsmes strupceļā”. Šie reģioni saskaras ar aizvien straujāku darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanos un zemu to cilvēku īpatsvaru, kuriem ir augstskolas diploms. Dati ir par laikposmu no 2015. līdz 2020. gadam. Prasmju attīstība ir nepietiekama, tādēļ šiem reģioniem ir grūti ieviest jauninājumus un uzlabot ražīgumu. Šajos reģionos dzīvo 16 % ES iedzīvotāju. Vairums šo reģionu ir ekonomiski mazāk attīstīti nekā pārējā ES, un to IKP uz vienu iedzīvotāju ir aptuveni 64 % no ES vidējā rādītāja. 31 % šo reģionu iedzīvotāju dzīvo laukos salīdzinājumā ar vidēji 21 % ES.
• Otrā grupa ietver 36 reģionus, kuri nākotnē var nonākt “talantu izaugsmes strupceļā”. Šos reģionus ir smagi skārusi 15–39 gadus vecu iedzīvotāju aizbraukšana. Tāpēc tajos pastāv risks, ka nebūs ekonomiskās un sociālās attīstības nodrošināšanai vajadzīgo prasmju. Šajā vecuma grupā ir 13 % ES iedzīvotāju.

Kāds īpašs atbalsts ir paredzēts pretstatā reģionālās attīstības stratēģijām, kas ir kohēzijas politikas intervences pasākumu pamatā?

Izmēģinājuma reģioniem, kuri nonākuši talantu izaugsmes strupceļā, Komisija palīdzēs izstrādāt, uzraudzīt un īstenot reģionālu stratēģiju, kas padarīs šos reģionus talantiem pievilcīgākus, un apzināt projektus, kas izmaksu ziņā ir visizdevīgākie situācijas risināšanai.

Savukārt reģioniem, kuriem draud nonākšana talantu izaugsmes strupceļā, Komisija palīdzēs izstrādāt stratēģiju, kas atbalstīs pielāgošanos demogrāfiskajai pārejai, un apzinās reformas situācijas risināšanai.

Tas ļaus pielāgot kohēzijas politikas intervences pasākumu pamatā esošās konkrētai vietai pielāgotās reģionālās attīstības stratēģijas un orientēt tās uz risinājumiem talantu izaugsmes strupceļa novēršanai.

Eiropas pusgada vadībā šādām stratēģijām un to pamatā esošajām reformām un projektiem būtu jāsaņem atbalsts, īpaši no kohēzijas politikas un no citiem ES finansēšanas instrumentiem.

Kāda finansiālā palīdzība ir pieejama?

Ir pieejami vairāki finansiālās palīdzības avoti.

• Instruments “Starpreģionālās investīcijas inovācijā” tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Šis instruments stimulē inovācijas ekosistēmas sadarbībai starp ES reģioniem, sniedzot konsultatīvu un finansiālu atbalstu inovācijas projektiem kopīgās pārdomātas specializācijas jomās. Jaunajā “spēju veidošanas” sadaļā šīs investīcijas būs atbalsts, kas dos iespēju izmēģināt jaunas pieejas, un reģionus, kuri patlaban nonākuši talantu izaugsmes strupceļā, padarīs pievilcīgākus, radot augsti kvalificētas darbvietas. Šīs investīcijas, kas dod labumu reģioniem, kuri atlasīti pēc atklātiem uzaicinājumiem, pārvalda Komisija.
• Eiropas pilsētiniciatīva, ko finansē ERAF, palīdz pilsētām veidot spējas un vairot zināšanas. Tā arī izstrādā inovatīvus pilsētvides problēmu risinājumus. 2023. gadā “Eiropas pilsētiniciatīvā” tiks sākts jauns inovatīvu darbību konkurss, kura uzdevums būs testēt vietēji bāzētus risinājumus, kuru līderi būs pilsētas, un risināt pilsētu “sarukšanas” jautājumu (kā arī grūtības attīstīt, paturēt vai piesaistīt talantus).
• Var tikt izmantoti arī kohēzijas politikas līdzekļi. 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu vidusposma pārskatīšana, kas plānota 2025. gada sākumā un ko virza 2024. gadā pieņemtie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, dos iespēju novērtēt situāciju reģionos, kuri nonākuši talantu izaugsmes strupceļā, un vajadzības gadījumā pielāgot kohēzijas politikas līdzekļu plānošanu.

Kādu labumu reģioni gūs no tehniskā atbalsta instrumenta?

• Tehniskā atbalsta instruments (TAI) ir ES programma, kas ES dalībvalstīm nodrošina individuāli pielāgotas tehniskas speciālās zināšanas reformu izstrādei un īstenošanai. Atbalsts ir atkarīgs no pieprasījuma, un tam nav vajadzīgs dalībvalstu līdzfinansējums.
• Izmantojot ikgadējos tehniskā atbalsta instrumenta uzaicinājumus, Komisija turpinās ierosināt speciālās zināšanas un reformas, lai atbalstītu reģionālās iestādes, kuras vēlas virzīt talantu attīstību, arī nodrošinot jauniešiem prasmes, kas ļautu saglabāt esošo darbu vai piekļūt jaunām darbvietām digitālajā un zaļajā ekonomikā.

Kāda veida atbalstu TAI jau sniedz prasmju jomā?

TAI jau palīdz dalībvalstīm veikt reformas, kas, piemēram, uzlabo valsts pārvaldes iestāžu digitālās prasmes, integrē migrantus darba tirgū, izmantojot talantus un prasmes, kas nāk no trešām valstīm, uzlabo veselības un aprūpes sistēmu digitālo pārveidi un veselības aprūpes speciālistu digitālās prasmes.

Kā Komisija izmanto kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam, lai risinātu ziņojumā par demogrāfiju izklāstītās demogrāfiskās pārmaiņas?

Komisija palīdz dalībvalstīm un reģioniem īstenot individuāli pielāgotu rīcībpolitiku, kas skartajām teritorijām palīdz kļūt sociāli un ekonomiski dinamiskākām un rada ekonomikas, nodarbinātības un izglītības iespējas. Saskaņā ar kohēzijas politiku dalībvalstis un reģioni izstrādā un īsteno integrētas stratēģijas un individuāli pielāgotus ieguldījumus, lai vajadzības gadījumā reaģētu uz demogrāfiskajām problēmām, kuras sagādā īpašas grūtības.

Šādiem reģioniem ir īpaši svarīgi veicināt ekonomikas attīstību, inovāciju un konkurētspēju, kā arī draudzīgāku uzņēmējdarbības vidi, progresīvus digitālos pakalpojumus un kvalitatīvu pārvaldību, kā arī nodrošināt piekļuvi labākiem sociālajiem pakalpojumiem, piemēram, veselības un ilgtermiņa aprūpei, bērnu aprūpei un izglītībai. Kohēzijas politikas fondi jau dod ieguldījumus šajās jomās sinerģijā ar citiem ES, valstu un pašvaldību finansēšanas instrumentiem.

Kas ir ziņojums par demogrāfiju?

Komisijas 2023. gada ziņojumā par demogrāfiju ir raksturoti demogrāfisko pārmaiņu virzītājspēki un to ietekme visā Eiropā. Šis ziņojums atjaunina un papildina 2020. gadā publicēto ziņojumu par demogrāfiju. Ziņojumā tiek apspriestas gan stingri nostiprinājušās ilgtermiņa tendences, gan nesenākas norises, ko radījušas pēkšņas krīzes, piemēram, Brexit, Covid-19 pandēmija un Krievijas agresija pret Ukrainu.

Šis nākamais ziņojums apstiprina demogrāfiskās pārejas pārnozaru raksturu. Demogrāfija ir praktiski visas rīcībpolitikas balsts, tādēļ politikas veidotājiem jāsadarbojas un jākoordinē rīcība visos līmeņos, lai informētu un iesaistītu dažādas ieinteresētās personas. Tieši demogrāfijas daudzdimensionalitāte sniedz iespēju ES kļūt par līderi šajā jomā.

Kādi ir galvenie ziņojumā aplūkotie jautājumi?

Ziņojumā ir izklāstītas dažādas ilgtermiņa demogrāfiskās tendences, kas attiecas uz paredzamo mūža ilgumu, mirstību un migrāciju un to ietekmi uz sabiedrības novecošanu, mājsaimniecību sastāvu, tendencēm darba tirgū, teritoriālo kohēziju, nabadzību un sociālo atstumtību.

Ziņojumā analizētas politikas problēmas, ko šīs tendences rada politikas veidotājiem ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Tajā arī noteikti ieguvumi un iespējas, ko šīs tendences sniedz noteiktām ekonomikas un sabiedrības nozarēm.

Kāda ir Brexit, Covid-19 pandēmijas un Ukrainā notiekošā kara galvenā ietekme uz konstatētajām demogrāfiskajām tendencēm?

Ziņojumā norādīts, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir izraisījusi to ES pilsoņu skaita pieaugumu, kuri pamet Apvienoto Karalisti, lai atgrieztos izcelsmes valstī, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.

Tika novērots, ka Covid-19 ietekmē samazinājās paredzamais mūža ilgums un dzimstības rādītāji Eiropas Savienībā, taču šķiet, ka kopš tā laika šajās jomās ir atgriezušās līdzšinējās tendences. Covid-19 pandēmija arī izraisīja lielu migrācijas plūsmu kritumu, lai gan kopš tā laika šī tendence ir pavērsusies pretējā virzienā.

Karš Ukrainā un lielais bēgļu pieplūdums var arī būtiski ietekmēt demogrāfiju gan ES, gan Ukrainā.

Visbeidzot, vairākās valstīs pēdējos gados ir vērojamas arī “deurbanizācijas” tendences, jo vairāk cilvēku pārceļas uz lauku apvidiem ar labiem transporta savienojumiem un sociālajiem pakalpojumiem. Pandēmija, iespējams, ir paātrinājusi šo tendenci, bet vēl nav zināms, vai tā nākotnē turpināsies.

Ziņojumā ir aplūkota arī demogrāfisko pārmaiņu ietekme un problēmas, ko tās rada politikas veidotājiem. Kādas ir šīs problēmas?

Pie tām pieder demogrāfiska novecošana, darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita sarukums un iedzīvotāju skaita sarukums vispār.

Tomēr tas, ka cilvēki mūsdienās dzīvo ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzēs, pats par sevi ir vērā ņemams sabiedrības sasniegums. Tā kā mūsu darba tirgi pielāgojas jaunajai realitātei, rodas arī vairāk iespēju aktīvām vecumdienām un nepārtrauktai personības attīstībai un var veidoties pozitīva ekonomikas dinamika, piemēram, senioru ekonomikā un tūrisma nozarē.

Reģionu demogrāfiskās atšķirības var palielināt jau esošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Dažos ES reģionos, galvenokārt laukos un mazāk attīstītos reģionos, strauji samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits, un šie reģioni saskaras ar grūtībām pilnveidot, piesaistīt un/vai noturēt attīstībai vajadzīgos kvalificētos darbiniekus. Šāda problēmu kombinācija var kavēt to spēju veidot ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku un radīt lielāku risku, ka tie nespēs panākt attīstītākos reģionus.

Kādi ir ziņojuma galvenie statistikas konstatējumi?

Galvenie secinājumi ziņojumā par demogrāfiju ir šādi:

• Covid-19 pandēmijas rezultātā paredzamais mūža ilgums samazinājās no 81,3 gadiem 2019. gadā līdz 80,1 gadam 2021. gadā. Tika lēsts, ka 2021. gadā paredzamais mūža ilgums ES bija 82,8 gadi sievietēm un 77,2 gadi vīriešiem;
• vidējais dzemdību skaits uz vienu sievieti 2020. gadā bija 1,5, kas ir krietni zem 2,1 atzīmes, kas nepieciešama, lai saglabātu stabilu iedzīvotāju skaitu;
• 2021. gada 1. janvārī 20,8 % ES iedzīvotāju bija 65 gadus veci un vecāki. Paredzams, ka 2050. gadā vairāk nekā 30 % Eiropas iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem;
• mājsaimniecību skaits Eiropā turpināja augt, bet mājsaimniecību vidējais lielums turpināja samazināties. 2021. gadā vidējo Eiropas mājsaimniecību veidoja 2,2 cilvēki salīdzinājumā ar 2,3 cilvēkiem 2019. gadā un 2,4 cilvēkiem 2009. gadā;
• iespējams, pandēmijas dēļ vairāk cilvēku ir pārcēlušies uz lauku apvidiem, jo ir lielākas iespējas strādāt tāldarbā. 2021. gadā gandrīz katrs ceturtais cilvēks ES strādāja mājās.

Kā atšķiras demogrāfiskās pārmaiņas dažādos ES reģionos?

Iedzīvotāju skaita samazināšanās dažādās valstīs ievērojami atšķiras. 2020. gadā iedzīvotāju skaits saruka 199 (no 1166) NUTS 3 reģionos ES. 2019. gadā dabisko pārmaiņu dēļ lauku apvidi zaudēja vairāk iedzīvotāju, un ES iekšējās mobilitātes rezultātā tie ieguva mazāk cilvēku nekā reģioni, kuros ir plašāka pilsētu teritorija.

Eiropas lauku apvidu iedzīvotāji vidēji ir vecāki nekā pilsētu un piepilsētu iedzīvotāji. Atsevišķi austrumu un dienvidu dalībvalstu reģioni pat saskaras ar abām problēmām: iedzīvotāju skaita dabisku samazināšanos apvienojumā ar jauniešu aizbraukšanu no laukiem uz pilsētu.

Turklāt jaunas sievietes biežāk nekā jauni vīrieši aizbrauc no laukiem. Šīs demogrāfiskās tendences iet roku rokā ar savienojamības trūkumu, vāju infrastruktūru un ražīguma problēmām, kā arī sliktu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, tostarp izglītībai un aprūpei, un mazina lauku kā dzīves un darba vietu pievilcību.

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā