Nodrošinātība ar pārtiku un ekosistēmu izturētspēja: Komisija gādā par apputeksnētāju aizsardzību

Lai vērstos pret savvaļas apputeksnētājkukaiņu satraucošo iznīkšanu Eiropā, Komisija, pārskatījusi ES 2018. gada Apputeksnētāju iniciatīvuMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••, šodien nāk klajā ar paziņojumu “Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiemMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••”. Sabiedrība arvien uzstājīgāk aicina izlēmīgi vērsties pret apputeksnētāju izzušanu, arī ar neseno Eiropas pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekusMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••”, kas vainagojusies panākumiem. Atjauninātajā iniciatīvā ir izklāstīts, kādas darbības ES un tās dalībvalstīm jāveic, lai līdz 2030. gadam apvērstu apputeksnētāju iznīkšanas tendenci, jo patlaban katra trešā bišu, tauriņu un ziedmušu suga Eiropas Savienībā ir izzūdoša. Iniciatīva papildina Komisijas 2022. gada jūnijā iesniegto Dabas atjaunošanas aktaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV••• priekšlikumu un ir svarīga daļa no Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusLV•••, stratēģijas “No lauka līdz galdamMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••” un Eiropas zaļā kursaMeklēt iepriekšējās saites pieejamos tulkojumusEN•••.

Iecere līdz 2030. gadam apvērst apputeksnētāju iznīkšanas tendenci 

Pārskatītajā ES Apputeksnētāju iniciatīvā ir noteikti mērķi, kas sasniedzami līdz 2030. gadam, un darbības, kas pakārtotas trim prioritātēm. Galvenā prioritāte ir uzlabot apputeksnētāju saglabāšanu un novērst to iznīkšanas cēloņus. To panāks, pildot tālāk uzskaitītos uzdevumus.

• Uzlabot sugu un dzīvotņu saglabāšanu —, piemēram, Komisija pabeigs izstrādāt apdraudēto apputeksnētāju sugu saglabāšanas plānus, noskaidros, kādi apputeksnētāji raksturīgi saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu aizsargājamām dzīvotnēm, par kuru aizsardzību jārūpējas dalībvalstīm, un kopā ar dalībvalstīm sagatavos apputeksnētājiem domātu ekoloģisko koridoru jeb “sanošo līniju” tīkla projektu.
• Atjaunot dzīvotnes lauksaimnieciskajās ainavās, saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku palielinot atbalstu apputeksnētājiem draudzīgai lauksaimniecībai.
• Mazināt pesticīdu izmantošanas ietekmi uz apputeksnētājiem, piemēram, nosakot juridiskas prasības piekopt integrētu augu aizsardzību vai ieviešot papildu testēšanas metodes, ar kurām var noteikt pesticīdu toksiskumu apputeksnētājiem, tai skaitā subletālu un hronisku ietekmi. Tā kā galvenais apputeksnētāju izzušanas iemesls ir pārmērīga pesticīdu lietošana, izšķiroša nozīme būs pesticīdu riska un lietošanas apjoma samazināšanai, ko paredz Komisijas priekšlikums par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu.
• Uzlabot apputeksnētāju dzīvotnes urbānās teritorijās.
• Stāties pretī klimata pārmaiņu, invazīvu svešzemju sugu un citu apdraudējumu, piemēram, biocīdu vai gaismas piesārņojuma, ietekmei uz apputeksnētājiem.

Iniciatīva tieksies arī uzlabot zināšanas par apputeksnētāju iznīkšanu, tās cēloņiem un sekām. Tāpat iecerēts izveidot visaptverošu monitoringa sistēmu, atbalstīt pētniecību un novērtēšanu, piemēram, līdz 2025. gadam kartējot galvenos apputeksnētāju apgabalus, un īstenot mērķorientētas darbības, ar kurām veicina spēju veidošanu un zināšanu izplatīšanu.

Noslēdzošā prioritāte ir iesaistīt plašu sabiedrību un veicināt stratēģisko plānošanu un sadarbību. Komisija palīdzēs dalībvalstīm izstrādāt nacionālās apputeksnētāju stratēģijas. Komisija un dalībvalstis turklāt palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem rīkoties, piemēram, palielinot sabiedrības informētību un atbalstot amatierzinātni.

Pilns darbību saraksts atrodams paziņojuma “Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiem” pielikumā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Pasaulē, kurā dzīvojam, mazas lietas var radīt lielas pārmaiņas. Par apputeksnētājiem runājot, no šiem sīkajiem kukainīšiem būs atkarīga dabas nākotne un ilgtermiņa nodrošinātība ar pārtiku. Mums vajadzīgas tūlītējas un mērķorientētas darbības, lai glābtu apputeksnētājus, jo tie mūsu ekosistēmām, sabiedrībai un ekonomikai dod nenovērtējamu labumu. Šis jaunais uz apputeksnētājiem orientētais ES kurss ir izšķirīgs solis uz priekšu ne tikai ES labā un var iedvesmot uz līdzīgu rīcību visā pasaulē. Īstenosim to, kamēr nav par vēlu!

Lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis:

Lauksaimnieki sāpīgi izjūt klimata pārmaiņu ietekmi un biodaudzveidības zudumu. Ir zināms, ka apputeksnētāju iznīkšana tieši apdraud lauksaimniecības ražīgumu. Ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku nevar panākt, nekāpinot ilgtspēju. Augstu vērtēju un cildinu smago darbu, kādu ik dienas dara lauksaimnieki, kuri cenšas mums sagādāt pārtiku, pildot pasaulē stingrākās vidiskās prasības. KLP stratēģiskie plāni palīdzēs viņiem pāriet uz zaļāku saimniekošanu.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Eiropas iedzīvotāji ir skaļi un skaidri aicinājuši rīkoties, lai aizsargātu apputeksnētājus. Jau tagad puse no ES kultūraugiem, kas atkarīgi no apputeksnēšanas, netiek apputeksnēti pietiekami. Ķīmisko pesticīdu lietošanas samazināšana un to aizstāšana ir absolūti nepieciešama. Ja vēlamies, lai Eiropas lauksaimnieki pārticīgi saimniekotu veselīgā vidē, bišu un tauriņu populācijām atkal jāuzplaukst.

Veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu:

Lai saglabātu mūsu planētu un tās biodaudzveidību nākamajām paaudzēm, ļoti svarīgi ir aizsargāt apputeksnētājus. Mūsu iedzīvotāji nerimtīgi aicina uz izlēmīgu ES līmeņa rīcību. Ir zināms, ka pārmērīga pesticīdu lietošana un pārmērīga paļaušanās uz tiem apdraud nodrošinātību ar pārtiku, lauku saimniecību rentabilitāti, biodaudzveidību un vidi. Mēs turpināsim smagi strādāt pie tā, lai samazinātu pesticīdu izmantošanas apjomu un minimalizētu apputeksnētāju zudumu.

Nākamie soļi

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi jaunās darbības apstiprināt un ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām aktīvi iesaistīties to īstenošanā. Jaunās darbības papildinās gaidāmos nacionālos atjaunošanas plānus (saskaņā ar ierosināto Dabas atjaunošanas aktu), kuros dalībvalstīm būs jānorāda, ar kādiem pasākumiem tās iecerējušas sasniegt juridiski saistošo mērķi līdz 2030. gadam apvērst apputeksnētāju populāciju sarukšanu.

Vēl šogad, nākot klajā ar īpašu paziņojumu, Komisija atsauksies uz pilsoņu iniciatīvu “Glābiet bites un lauksaimniekus”. 

Konteksts

Apputeksnētāji ir neatņemama veselīgu ekosistēmu daļa. Bez tiem daudzu augu sugu stāvoklis pasliktinātos un šīs sugas līdz ar organismiem, kas no tām ir atkarīgi, galu galā izzustu, un tam būtu nopietnas ekoloģiskas, sociālas un ekonomiskas sekas. Tā kā aptuveni 80 % kultūraugu un savvaļas ziedaugu ir atkarīgi no dzīvnieku veiktas apputeksnēšanas, apputeksnētāju zudums ir viens no lielākajiem draudiem ES dabai, cilvēku labbūtībai un nodrošinātībai ar pārtiku, jo uz spēles ir ilgtermiņā ilgtspējīga lauksaimnieciskā ražošana. Mūsdienu ģeopolitiskais konteksts ir vēl vairāk aktualizējis vajadzību mūsu pārtikas sistēmu padarīt noturīgāku, arī aizsargājot apputeksnētājkukaiņus un atjaunojot to populācijas.

Iniciatīvas pamatā ir visaptveroša apspriešanās ar ieinteresētajām personām un atsauksmes, kas saņemtas no tādām iestādēm kā Eiropas Parlaments, Padome, Reģionu komiteja un Eiropas Revīzijas palāta. Turklāt tā sasaucas ar nesen pieņemto Kuņminas–Monreālas Globālo biodaudzveidības satvaru, kurā iekļauts globāls mērķrādītājs līdz 2030. gadam pesticīdu radīto risku samazināt vismaz par 50 %.

Plašākai uzziņai

Jautājumi un atbildes par pārskatīto ES Apputeksnētāju iniciatīvu

Paziņojums “Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiem” un pielikums

ES Apputeksnētāju iniciatīva – Vide – Eiropas Komisija (europa.eu)

Komisijas dienestu darba dokuments “Kas virza nodrošinātību ar pārtiku”

ES Apputeksnētāju informācijas strops

Apputeksnētāju parks (europa.eu)

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā