Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir atbalstījuši MVU un tīras enerģijas ražošanu, kā arī miljoniem cilvēku uzlabojuši nodarbinātības iespējas

Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) 2014.–2020. gadā nodrošināja kopējās investīcijas 731 miljarda EUR apmērā, no kurām 535 miljardus EUR finansēja ES, veicinot stabilu sociālekonomisko konverģenci, teritoriālo kohēziju, sociālas Eiropas izveidi un raitu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Tas paskaidrots Komisijas pieņemtajā 2022. gada kopsavilkuma ziņojumā par ESI fondu īstenošanu.

Ziņojumā izklāstīti ESI fondu sasniegumi līdz 2021. gada beigām.

• Atbalstīti vairāk nekā 4 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu (MVU).
• Atbalstīti 55,2 miljoni cilvēku, īstenojot nodarbinātības, sociālās iekļaušanas vai prasmju veidošanas un izglītības pasākumus.
• Atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanas jauda palielināta par vairāk nekā 3600 megavatstundām gadā, savukārt publiskā sektora ēku ikgadējais primārās enerģijas patēriņš samazināts par 2,6 teravatstundām gadā (līdzvērtīgi elektroenerģijas apjomam, ko vienā gadā patērē ap 720 000 mājsaimniecību).
• Ar 2,3 miljoniem projektu atbalstīta lauksaimniecības nozare un lauku MVU, palīdzot tiem kļūt konkurētspējīgākiem un radīt darbvietas lauku apvidos.
• Zvejniecības un akvakultūras nozarē saglabātas 44 000 darbvietas un radītas vairāk nekā 6000 jaunas darbvietas.

ESI fondi bija arī viens no vadošajiem instrumentiem, kas ļāva atbalstīt dalībvalstis un reģionus Covid-19 pandēmijas un tās ekonomiskās ietekmes pārvarēšanā.

Pateicoties pagaidu elastībai, kas kohēzijas politikā tika ieviesta, rodoties ārkārtas situācijai veselības jomā, dalībvalstīm bija dota iespēja neizlietotos kohēzijas politikas fondu līdzekļus pārdalīt tādām prioritārām jomām kā veselības aprūpe, saīsināta darba laika shēmas un atbalsts MVU.

Kopš pandēmijas uzliesmojuma 2020. un 2021. gadā ESI fondi iedalīti medicīnas iestāžu, pētnieku, uzņēmumu īpašnieku, darba ņēmēju un neaizsargātu cilvēku jauno vajadzību segšanai. Turklāt ESI fondi palīdzēja apmācīt miljoniem mazkvalificētu cilvēku, un daudzi no viņiem ieguva oficiālu kvalifikāciju.

Visbeidzot, ESI fondiem bija svarīga nozīme, veicinot energoefektivitātes pasākumus un atjaunīgo energoresursu izmantošanu, ēku renovāciju un tirgus integrāciju, kas ir galvenie ES enerģētiskās drošības virzītājspēki. Kohēzijas politika ir palīdzējusi dalībvalstīm un reģioniem cīnīties ar enerģētisko nabadzību, vienlaikus samazinot SEG emisijas un radot ilgtspējīgas darbvietas būvniecības un ēku sektorā.

Par tirdzniecību atbildīgais priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis:

Eiropas strukturālie un investīciju fondi nodrošina patiesu Eiropas pievienoto vērtību, izmantojot pielāgotas un izaugsmi veicinošas investīcijas reģionālajai attīstībai. ESI fondi bija viens no vadošajiem instrumentiem, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju un sekām, ko izraisa Krievijas agresija pret Ukrainu. ESI fondiem arī turpmāk būs izšķiroša nozīme ES taisnīgā izaugsmē un atveseļošanā.

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira:

Kohēzijas politika ir palīdzējusi dalībvalstīm un reģioniem cīnīties ar nesenajām krīzēm. Tādējādi tā ir novērsusi iekšējo atšķirību palielināšanos Savienībā un veicinājusi ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Šajā ziņojumā ir skaidri parādīti šīs politikas rezultāti un konkrēti ieguvumi, ko tā dod iedzīvotājiem. Vietas, kas ir atstātas novārtā, var kļūt par mūsu demokrātijas vājajiem punktiem. Viena no mūsu kā eiropiešu pamatvērtībām ir nodrošināt, ka ikvienam cilvēkam un ikvienai vietai ir svarīga nozīme un ikkatram jākļūst par mūsu kopīgās labklājības daļu.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:

Priecājos redzēt, ka ESI fondiem joprojām ir svarīga nozīme, vienkāršojot piekļuvi profesionālajai apmācībai un nodarbinātībai, kā arī cīnoties pret nabadzību. Gadu gaitā, un jo sevišķi šajos sarežģītajos laikos pēc Covid-19 pandēmijas un turpinoties nepamatotajam Krievijas iebrukumam Ukrainā, šis ES atbalsts ir izšķirīgs nolūkā nodrošināt cilvēkiem vienlīdzīgu piekļuvi iespējām.

Konteksts

Gada kopsavilkuma ziņojums par ESI fondiem, kas aptver īstenošanu 2014.–2020. gadā, ir prasīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 53. pantu. Šā gada ziņojumā ir izklāstīta ESI fondu finansiālās īstenošanas norise 2014.–2020. gada periodā līdz 2021. gada beigām. Saskaņā ar tā dēvēto N+3 noteikumu 2014.–2020. gada finanšu periods beidzas 2023. gada beigās.

ESI fondi ir viens no lielākajiem ES budžeta investīciju instrumentiem, un tie atbalsta Eiropas reģionu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī to noturību un atveseļošanos no pēdējos gados pieredzētās krīzes.

Tie ir šādi:

• Eiropas Reģionālās attīstības fonds;
• Eiropas Sociālais fonds;
• Kohēzijas fonds;
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai;
• Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds.

Ar ESI fondiem sasniedzamie politikas mērķi ir šādi:

• pētniecība un inovācija,
• digitālās tehnoloģijas,
• atbalsts mazoglekļa ekonomikai,
• ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana,
• mazie uzņēmumi,
• gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme,
• nodarbinātība, labāka izglītība un apmācība,
• valsts pārvaldes institucionālo spēju nostiprināšana,
• pilsētu attīstība un teritoriālā sadarbība (Interreg).

Sīkāka informācija

2022. gada kopsavilkuma ziņojums par Eiropas strukturālo un investīciju fondu īstenošanu un tā pielikumi

ESI fondu atvērto datu platforma — Investīciju progresa ceļvedis

Kohēzijas atvērto datu platforma

Kohesio

@VDombrovskis

@ElisaFerreiraEC

@NicolasSchmitEU

@EUinmyRegion

@EU_Social

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā