Perspektīvas uzlabojas, pateicoties lielākai noturībai
Pēc spēcīga pieauguma 2022. gada 1. pusgadā izaugsmes temps 3. ceturksnī kritās, lai gan nedaudz mazāk nekā gaidīts. Par spīti ārkārtējiem nelabvēlīgiem satricinājumiem ES ekonomika izvairījās no rudens prognozē paredzētā sarukuma ceturtajā ceturksnī. Tagad tiek lēsts, ka 2022. gada izaugsmes temps gan ES, gan eirozonā būs 3,5 %.
Labvēlīga apstākļu attīstība kopš rudens prognozes ir uzlabojusi šā gada izaugsmes perspektīvas. Piegādes avotu tālākas dažādošanas un patēriņa krasa samazinājuma dēļ gāzes krājumu apjoms ir pārsniedzis pēdējo gadu vidējo sezonālo līmeni, un gāzes vairumtirdzniecības cenas ir kritušās krietni zem pirmskara līmeņa. Turklāt ES darba tirgus ir turpinājis uzrādīt labus rezultātus, un bezdarbs līdz 2022. gada beigām ir noturējies visu laiku zemākajā līmenī, proti, 6,1 %. Uzticēšanās palielinās, un janvāra apsekojumi liecina, ka ekonomiskajai aktivitātei arī 2023. gada pirmajā ceturksnī izdosies izvairīties no sarukuma.
Tomēr šķēršļi joprojām ir spēcīgi. Patērētāji un uzņēmumi vēl aizvien saskaras ar augstām enerģijas izmaksām, un pamatinflācija (kopējā inflācija, nekaitot enerģiju un neapstrādātu pārtiku) janvārī joprojām pieauga, vēl vairāk samazinot mājsaimniecību pirktspēju. Saglabājoties inflācijas spiedienam, gaidāms, ka stingrāki monetārie pasākumi turpināsies, kavējot uzņēmējdarbību un bremzējot ieguldījumus.
Ziemas starpposma prognozē paredzētā izaugsme 2023. gadā, proti, 0,8 % ES un 0,9 % eirozonā, ir attiecīgi par 0,5 un 0,6 procentpunktiem lielāka nekā rudens prognozē. Izaugsmes temps 2024. gadā paliek nemainīgs — attiecīgi 1,6 % un 1,5 % ES un eirozonai. Paredzams, ka līdz prognozes perioda beigām izlaides apjoms būs gandrīz par 1 % lielāks nekā rudens prognozē noteiktais.
Pēc maksimuma sasniegšanas 2022. gadā inflācija prognozes periodā mazināsies
Kopējās inflācijas palēninājums trīs mēnešus pēc kārtas liecina, ka tās maksimums tagad ir jau pagātnē, kā paredzēts rudens prognozē. Oktobrī sasniegusi visu laiku augstāko līmeni (10,6 %), inflācija samazinājās – janvāra ātrajā aplēsē tā ir kritusies līdz 8,5 % eirozonā. Kritumu galvenokārt noteica enerģijas inflācijas samazināšanās, savukārt pamatinflācija maksimumu vēl nav sasniegusi.
Inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta salīdzinājumā ar rudeni, galvenokārt atspoguļojot norises enerģijas tirgū. Tiek prognozēts, ka nominālā inflācija ES samazināsies no 9,2 % 2022. gadā līdz 6,4 % 2023. gadā un līdz 2,8 % 2024. gadā. Tiek paredzēts, ka eirozonā tā samazināsies no 8,4 % 2022. gadā līdz 5,6 % 2023. gadā un 2,5 % 2024. gadā.
Riski perspektīvā ir līdzsvarotāki
Lai gan ar prognozi saistītā nenoteiktība joprojām ir liela, izaugsmes riski kopumā ir līdzsvaroti. Iekšzemes pieprasījums varētu izrādīties lielāks, nekā prognozēts, ja nesenais gāzes vairumtirdzniecības cenu kritums spēcīgāk ietekmētu patēriņa cenas un patēriņš izrādītos noturīgāks. Tomēr, ņemot vērā pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi, nevar izslēgt, ka šis kritums varētu apstāties. Pēc tam kad Ķīna ir atkal atvērusies, arī ārējais pieprasījums varētu izrādīties stabilāks, lai gan tas varētu veicināt globālo inflāciju.
Inflācijas riski joprojām lielā mērā ir saistīti ar norisēm enerģijas tirgos un atspoguļo dažus no konstatētajiem izaugsmes riskiem. Īpaši 2024. gadā dominē augšupvērsti inflācijas riski, jo cenu spiediens var izrādīties plašāks un izteiktāks, nekā gaidīts, ja darba samaksas pieaugums ilgstoši pārsniegs vidējo rādītāju.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Saskaroties ar pašreizējām problēmām, Eiropas ekonomika ir izrādījusies noturīga. Mums tomēr izdevās izvairīties no recesijas. Attiecībā uz izaugsmes perspektīvām un prognozēto inflācijas samazināšanos šogad mūsu skats ir cerīgāks. Tomēr mēs joprojām saskaramies ar daudzām problēmām, tāpēc nav īstais brīdis pašapmierinātībai, jo īpaši tāpēc, ka Krievijas nerimstošais karš pret Ukrainu joprojām rada nenoteiktību. Mēs esam apņēmības pilni palielināt mūsu rūpniecības konkurētspēju, lai stiprinātu vispārējo izaugsmi un noturību. Ņemot vērā visas ģeopolitiskās pārmaiņas un riskus, ir būtiski saglabāt ES kā pasaules vadošās ekonomikas dalībnieces pozīciju.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ziemas ekonomikas prognozei Latvijā šogad sagaidāma minimāla izaugsme 0,1% apmērā, Igaunijā – 0,1%, bet Lietuvā 0,3%. Paredzams, ka inflācija šogad pakāpeniski samazināsies, tomēr joprojām būs samērā augsta – Latvijā 7,9%, Igaunijā 6,2%, bet Lietuvā 8,7%. ES vidējā inflācija tiek prognozēta 6,4% apmērā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis par ekonomikas prognozi Latvijai:
Šādā makroekonomiskā kontekstā, ņemot vērā arī procentu likmju pieaugumu, ir svarīgi pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, lai nekurinātu inflāciju un maksimāli izmantot pieejamo ES finansējumu investīciju veicināšanai. Vienlaikus jāturpina darbs pie enerģētiskās drošības Baltijas valstīs, nodrošinot alternatīvus gāzes piegādes avotus un straujāk palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:
ES ekonomika pērn uzrādīja labākus rezultātus nekā cerēts, demonstrējot noturīgu izaugsmi par spīti Krievijas agresijas kara radītajiem satricinājumiem. Un 2023. gadu mēs uzskākam stabilākā situācijā nekā gaidīts – recesijas un gāzes trūkuma risks ir mazinājies, un bezdarbs joprojām ir rekordzems. Tomēr nākotnē eiropiešus joprojām gaida grūts periods. Gaidāms, ka izaugsme joprojām palēnināsies spēcīgu šķēršļu dēļ, un turpmākajos ceturkšņos inflācijas ietekme uz pirktspēju atslābs tikai pakāpeniski. Pateicoties vienotai un visaptverošai politiskajai reakcijai, ES ir pārvarējusi grūtības, kas kopš 2020. gada ir skārušas mūsu ekonomiku un sabiedrību. Mums ir jāizrāda tāda pati apņēmība un spars, risinot problēmas, ar kurām mēs saskaramies šodien.
Konteksts
Ar 2023. gada ziemas ekonomikas prognozi atjaunina 2022. gada rudens ekonomikas prognozi, kas tika iesniegta 2022. gada 11. novembrī, galveno uzmanību pievēršot IKP un inflācijas tendencēm visās ES dalībvalstīs.
Šī prognoze ir ļoti atkarīga no tīri tehniska pieņēmuma, ka Krievijas agresija pret Ukrainu nepalielināsies, bet turpināsies visā prognozes periodā. Tā balstās arī uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 27. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tajā skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 1. februārim, to ieskaitot.
Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.
Eiropas Komisijas nākamā prognoze būs 2023. gada pavasara ekonomikas prognoze, kuru plānots publiskot 2023. gada maijā.
Sīkāka informācija
Dokumenta pilns teksts: 2023. gada ziemas ekonomikas prognoze
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis
Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni
Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā