Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki komentārs: "Ar šo priekšlikumu tiek gādāts par Baltijas jūras zivju krājumu saglabāšanu šodien un turpmākajām paaudzēm. Mūsu mērķis ir nodrošināt šo resursu atbildīgu pārvaldību saskaņā ar nozares reformas principiem. Īstenojot iecerēto un sasniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, mūsu nozare iegūs ne tikai veselīgākus zivju krājumus, bet arī lielākus ienākumus un vairāk darbavietu."
Komisijas priekšlikums ir saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem, ko sniegusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Priekšlikums ir apspriests ar Baltijas jūras reģionālo konsultatīvo padomi (BJRKP), par pamatu ņemot maijā sagatavoto Komisijas konsultatīvo dokumentu (IP/11/638).
Priekšlikumu oktobra Zivsaimniecības padomē apspriedīs dalībvalstu ministri.
Pamatinformācija
Menca
Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas KPN par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties.
Reņģe
Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.
Lasis
Lai laša populācijas spētu atgūties un sasniegt ilgtspējīgu līmeni[1], Komisija ierosina par gandrīz 80 % samazināt KPN centrālajā baseinā un par gandrīz 30 % — Somu līča krājuma KPN. Ierosinātais samazinājums ir saskaņā ar saņemtajiem zinātniskajiem ieteikumiem. Baltijas jūras laša pārvaldības plāns, kuru Komisija ierosināja 2011. gada 12. augustā, vieš cerības uz šā krājuma stāvokļa uzlabošanos.
Brētliņa
Komisija ierosina samazināt brētliņas KPN par 26 % jeb līdz 213 110 tonnu apjomam.
Jūras zeltplekste
Zinātnisko datu par jūras zeltplekstes krājuma apjomu nav. Tā kā nav nosakāms, kāda apjoma nozveja būtu ilgtspējīga, un tik ilgi, līdz būs iespējams iegūt vairāk datu un noteikt pienācīgu nozvejas apjomu, Komisija ir nolēmusi ievērot piesardzīgu pieeju un ierosināt KPN samazinājumu par 25 %. Tas ir saskaņā ar iekšējo vienošanos par piesardzības principa ievērošanu.
Sīkāka informācija
KPN un kvotas: http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/tacs/index_lv.htm
http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/fishing_rules/scientific_advice/index_lv.htm
Baltijas jūras mencas daudzgadu plāns:
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32007R1098:LV:NOT
Baltijas jūras laša daudzgadu plāns (priekšlikums):
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011PC0470:LV:NOT
Tabula. Pārskats par KPN izmaiņām 2011.-2012. gadā (tonnās, ja nav norādīts citādi)
Krājums |
ICES zvejas zonu apakšrajons |
2011. gadam ierosinātā KPN |
2011. gada KPN |
2012. gadam ierosinātā KPN |
Mencas austrumu krājums |
25-32 |
58 957 |
58 957 (-) |
67 850 (+15%) |
Mencas rietumu krājums |
22-24 |
18 800 |
18 800 (-) |
21 300 (+13%) |
Reņģes rietumu krājums |
22-24 |
15 884 |
15 884 (-) |
20 900 (+32%) |
Botnijas līča reņģes krājums |
30-31 |
91 000 |
104 369 (+14%) |
106 000 (+2%) |
Rīgas jūras līča reņģes krājums |
28.1 |
32 660 |
36 400 (+11%) |
28 878 (-21%) |
Reņģes centrālais krājums |
25-29, 32 |
91 640 |
107 420 (+17%) |
72 178 (-33%) |
Jūras zeltplekste |
22-32 |
3 041 |
3 041 (-) |
2 281 (-25%) |
Centrālā baseina lasis (zivju skaits) |
22-31 |
250 109 |
250 109 (-) |
52 974 (-79%) |
Somu līča lasis (zivju skaits) |
32 |
15 419 |
15 419 (-) |
10 884 (-29%) |
Brētliņa |
22-32 |
265 969 |
288 766 (+8%) |
213 110 (-26%) |
Kontaktpersonas : Oliver Drewes (+32 2 299 24 21) Lone Mikkelsen (+32 2 296 05 67) |