“Ar šiem priekšlikumiem mēs nodrošinām Šengenas nākotni. Mums jānodrošina pareiza Šengenas pārvaldība, pamatojoties uz skaidriem un pārskatāmiem noteikumiem, lai sistēmu padarītu efektīvāku. Ar mūsu priekšlikumiem tiks ieviesta Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas sistēma, kas stiprinās uzticēšanos starp dalībvalstīm un panāks, ka Šengenas zona spēj labāk stāties pretī turpmākiem pārbaudījumiem un neparedzētiem notikumiem. Stiprinot Eiropas dimensiju, mēs sargājam vienu no visnozīmīgākajiem ES sasniegumiem - mūsu pilsoņu brīvu pārvietošanos,” sacīja Eiropas iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma.
Telpā bez iekšējām robežām jebkurš pārbaudījums kādas šīs telpas daļas integritātei tieši ietekmē visu Šengenas zonu un ES kopumā. Pašreizējā sistēma, kas balstās uz starpvaldību salīdzinošās izvērtēšanas mehānismu un iespēju pieņemt individuālus lēmumus valsts līmenī par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām ārkārtas situācijās, ir izrādījusies neefektīva attiecībā uz savstarpējās uzticēšanās vairošanu starp Šengenas zonas dalībniecēm un pārvietošanās brīvības garantēšanu zonā, kur netiek veikta robežkontrole. Nepieciešams vairāk darīt, lai stiprinātu šīs kopējās telpas pārvaldību un sniegtu pienācīgu atbalstu dalībvalstīm, kuras saskaras ar kritisku situāciju.
Tādēļ Komisija līdz ar paskaidrojošu paziņojumu ir pieņēmusi divus tiesību aktu priekšlikumus, kam ir šādi mērķi: 1) stiprināt Šengenas zonas pārvaldību; 2) noteikt Eiropas lēmumu pieņemšanas mehānismu, lai aizsargātu kopīgās intereses.
1) Šengenas zonas pārvaldības stiprināšana
Mūsu rīcībā esošie līdzekļi uzraudzībai un trūkumu novēršanai nav pietiekami. Šodien pieņemtais priekšlikums – kas pamatojas uz pārskatīto Šengenas novērtēšanas mehānismu, kuru Komisija ierosināja 2010. gada novembrī (IP/11/1493) – pašreizējo starpvaldību salīdzinošās izvērtēšanas pieeju pārveidotu par ES balstītu Šengenas pārvaldību. Šengenas noteikumu ievērošanu pārbaudīs ar paziņotiem un nepaziņotiem uzraudzības apmeklējumiem, kurus uz konkrēto dalībvalsti veiks citu dalībvalstu un FRONTEX ekspertu grupas Komisijas vadībā.
Ziņojumā, kas tiktu izstrādāts pēc katra apmeklējuma, tiktu konstatētas visas nepilnības un sniegti skaidri priekšlikumi darbībām, lai šīs nepilnības labotu, kā arī noteikti termiņi šo priekšlikumu īstenošanai. Pēcpasākumu ietvaros attiecīgajai dalībvalstij būtu jāizstrādā rīcības plāns, izklāstot, kā tā ir paredzējusi rīkoties saistībā ar šiem ieteikumiem.
Vēl viens svarīgs jauninājums ir "Šengenas veselības pārbaude" - divreiz gadā Padomē un Eiropas Parlamentā notiks Šengenas darbības apspriešana, pamatojoties uz Eiropas Komisijas iesniegto pārskatu.
2) ES balstīts lēmumu pieņemšanas mehānisms, lai aizsargātu kopējo ieguvumu
Pašreizējie noteikumi, kas paredz ceļošanu bez pasu kontroles 25 Eiropas valstīs, ļauj valstu iestādēm izņēmuma kārtā un uz laiku atjaunot robežkontroli, ja pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Tomēr Komisija ir pārliecināta, ka, tā kā šādi pasākumi ietekmē visu Šengenas zonu, iespēja atjaunot kontroli pie iekšējām robežām būtu jāizskata Eiropas līmenī pārskatāmā, konsekventā un efektīvā veidā.
Šodien pieņemtie priekšlikumi nodrošinās, ka ir pieejams mehānisms saskaņotai ES rīcībai, lai aizsargātu Šengenas zonas darbību un integritāti visā kopumā. Saskaņā ar jauno režīmu lēmums par kontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām saistībā ar paredzamiem notikumiem (piemēram, svarīgu sporta pasākumu vai lielu politisku sanāksmi) tiktu pieņemts Eiropas līmenī, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu, kuru atbalstītu dalībvalstu eksperti ar kvalificētu balsu vairākumu. Iemesli, kuru dēļ varētu pieņemt šādu lēmumu, saglabājas nemainīgi - pasākums ir nepieciešams, lai novērstu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai. Principā tādā gadījumā varētu atļaut kontroli pie konkrētām robežām uz 30 dienu periodu, kas ir atjaunojams.
Dalībvalstis joprojām varētu rīkoties vienpusēji, lai atjaunotu kontroli, ja tās saskaras ar neparedzētām ārkārtas situācijām, kuru risināšanai nepieciešama tūlītēja rīcība, tomēr tikai uz laiku, kas nepārsniedz 5 dienas – pēc šā perioda tiktu pieņemts lēmums ES līmenī par jebkāda paildzinājuma atļaušanu.
Ja tiek konstatēti nopietni trūkumi Šengenas noteikumu piemērošanā, piemēram, ja kāda dalībvalsts pienācīgi neapsargā ES ārējās robežas daļu, var tikt veikti atbalsta pasākumi, tostarp Komisija, dalībvalstis, FRONTEX vai citas aģentūras, piemēram, Eiropols vai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) var sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu. Ja, neraugoties uz šiem atbalsta pasākumiem, nopietnie trūkumi tomēr turpinās, var pieņemt lēmumu atļaut uz laiku atjaunot iekšējo robežu kontroli. Jebkuru šādu galēju pasākumu veiktu ES līmenī, tādējādi izvairoties no dalībvalstu vienpusējiem lēmumiem un izveidojot kolektīvu pieeju, lai aizsargātu mūsu kopējās intereses.
Jaunajos priekšlikumos ir pilnībā ievērotas ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības uz brīvu pārvietošanos. Komisija informēs Eiropas Parlamentu par dažādu uzraudzības apmeklējumu rezultātiem Šengenas novērtēšanas mehānisma kontekstā un par visiem veiktajiem pasākumiem, kuru rezultātā varētu tikt atjaunota robežkontrole.
Šodien pieņemtās ierosmes ir šādas:
- paziņojums („Šengenas pārvaldība – zonas bez kontroles pie iekšējām robežām stiprināšana”),
- priekšlikums stiprināt Šengenas novērtēšanas mehānismu (ar to tiek pārskatīts pagājušā gada priekšlikums, skat.IP/10/1493),
- priekšlikums izveidot mehānismu saskaņotai kontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām ārkārtas apstākļos (ar kuru groza Šengenas Robežu kodeksu).
Šos priekšlikumus izskatīs Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (koplēmumu).
Sīkāka informācija
Iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/malmstrom/welcome/default_en.htm
Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/index_en.htm
Kontaktpersonas: Michele Cercone (+32 2 298 09 63) Tove Ernst (+32 2 298 67 64) |