Eiropai tiek dota iespēja īstenot savas prioritātes

Komisija 7.jūnijā ierosināja ES 2024. gada budžetu 189,3 miljardu eiro apmērā. Budžets tiks papildināts ar aptuveni 113 miljardiem eiro dotāciju maksājumiem saskaņā ar NextGenerationEU instrumentu, kas paredzēts ES atveseļošanai pēc pandēmijas. Šis apvienotais finansiālais spēks palīdzēs turpināt Eiropas pašreizējo ekonomikas atveseļošanos un radīt darbvietas, vienlaikus stiprinot Eiropas stratēģisko autonomiju.

Pēdējo gadu laikā ES ir saskārusies ar ārkārtējiem pārbaudījumiem, tostarp strauju inflācijas pieaugumu, kas ievērojami ietekmē budžeta iespējas turpmāk reaģēt uz jaunām norisēm. Tomēr 2024. gada budžeta projekts joprojām, kā plānots, nodrošina galveno finansējumu ES politiskajām prioritātēm. Zaļajiem un digitālās jomas izdevumiem arī turpmāk tiks piešķirta prioritāte, lai padarītu Eiropu noturīgāku un labāk sagatavotu nākotnei.

2024. gada budžeta projektā līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un mūsu partnervalstīs citur pasaulē. Šis finansējums palīdzēs modernizēt un stiprināt mūsu Savienību, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē.

Komisija turpinās atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Kopš Krievija uzsāka agresijas karu pret Ukrainu, ES budžets ir ticis pilnībā mobilizēts, lai atbalstītu Ukrainu un tās ES dalībvalstis, kuras uzņem bēgļus, tomēr pieejamie līdzekļi ir izsmelti. Komisija izvērtēs turpmāko atbalstu Ukrainai saistībā ar gaidāmo tās ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam pārskatīšanu.

Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns:

ES budžets joprojām nodrošina Eiropai līdzekļus, lai varētu stāties pretī pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem. Tomēr ES budžets, tāpat kā valstu budžeti, saskaras ar ierobežojumiem izmaksu pieauguma dēļ, savukārt finansējuma vajadzības nesamazinās. ES budžets 2024. gadam ir pielāgots tā, lai turpinātu atbalstīt Savienības zaļo un digitālo pārkārtošanos, un tas joprojām ir viens no visspēcīgākajiem instrumentiem, kas nodrošina pievienoto vērtību cilvēku dzīvē.

Lai īstenotu citas ES prioritātes, Komisija ierosina dažādām Komisijas prioritātēm (saistībās) piešķirt šādas summas:

• 53,8 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 1,1 miljardu eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Eiropas lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī lauksaimniecības un pārtikas un zivsaimniecības nozares noturības stiprināšanai un krīzes pārvarēšanai nepieciešamo iespēju nodrošināšanai;
• 47,9 miljardus eiro reģionālajai attīstībai un kohēzijai, lai atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī infrastruktūru, kas veicina zaļo pārkārtošanos un Savienības prioritāro projektu īstenošanu;
• 15,8 miljardus eiro mūsu partneru un interešu atbalstam pasaulē, no tiem 11,4 miljardus eiro Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta – Eiropa pasaulē (NDICI – Eiropa pasaulē) ietvaros, 2,1 miljardu eiro Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA III) un 1,7 miljardus eiro humānajai palīdzībai (HUMA);
• 13,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai, no kuriem 12,8 miljardi eiro paredzēti Savienības pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”. Budžeta projektā ir iekļauts arī finansējums Eiropas Mikroshēmu aktam pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un pārvietojot līdzekļus no citām programmām;
• 4,6 miljardus eiro Eiropas stratēģiskajām investīcijām, no kuriem 2,7 miljardi eiro paredzēti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam pārrobežu infrastruktūras uzlabošanai, 1,3 miljardi eiro – programmai “Digitālā Eiropa” Savienības digitālās nākotnes veidošanai un 348 miljoni eiro – programmai InvestEU galvenajām prioritātēm (pētniecība un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, veselības nozare un stratēģiskās tehnoloģijas);
• 2,1 miljardu eiro izdevumiem, kas paredzēti kosmosam, galvenokārt Eiropas Kosmosa programmai, kas apvienos Savienības darbību šajā stratēģiskajā jomā;
• 10,3 miljardus eiro ieguldījumiem cilvēkos, sociālajā kohēzijā un vērtībās, no kuriem 3,96 miljardi eiro ir paredzēti pieaugošo aizņēmumu izmaksu (kas jāturpina rūpīgi uzraudzīt) segšanai saistībā ar NGEU, 3,7 miljardi eiro – “Erasmus+” nolūkā radīt izglītības un mobilitātes iespējas cilvēkiem, 332 miljoni eiro – mākslinieku un radošo darbinieku atbalstam visā Eiropā un 215 miljoni eiro – tiesiskuma, tiesību un vērtību veicināšanai;
• 2,4 miljardus eiro vides un klimata politikai, no kuriem 745 miljoni eiro paredzēti programmai “LIFE”, lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un 1,5 miljardi eiro – Taisnīgas pārkārtošanās fondam nolūkā nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās darbojas visu labā;
• 2,2 miljardus eiro mūsu robežu aizsardzībai, no kuriem 1,1 miljards eiro paredzēts Integrētās robežu pārvaldības fondam (IBMF) un 874 miljoni eiro (kopējais ES ieguldījums) – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex);
• 1,7 miljardus eiro ar migrāciju saistītiem izdevumiem, no kuriem 1,5 miljardi eiro ir paredzēti migrantu un patvēruma meklētāju atbalstam atbilstoši mūsu vērtībām un prioritātēm;
• 1,6 miljardus eiro aizsardzības problēmu risināšanai, no kuriem 638 miljoni eiro paredzēti spēju attīstības un pētniecības atbalstam no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF), 241 miljons eiro Militārās mobilitātes atbalstam, 260 miljoni eiro jaunajam aizsardzības īstermiņa instrumentam (EDIRPA) un 343 miljoni eiro munīcijas ražošanas atbalstam;
• 947 miljonus eiro nolūkā nodrošināt vienotā tirgus darbību, tajā skaitā 602 miljonus eiro Vienotā tirgus programmai un 200 miljonus eiro darbam krāpšanas apkarošanas, nodokļu un muitas jomā;
• 754 miljonus eiro programmai “ES - veselībai” nolūkā nodrošināt visaptverošu reaģēšanu uz cilvēku vajadzībām veselības jomā, kā arī 230 miljonus eiro Savienības civilās aizsardzības mehānismam (rescEU), lai krīzes gadījumā varētu ātri sniegt operacionālu palīdzību;
• 726 miljonus eiro drošībai, no kuriem 315 miljoni eiro paredzēti Iekšējās drošības fondam (IDF), kas apkaros terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību;
• 213 miljoni eiro drošiem satelītsavienojumiem saskaņā ar jauno Savienības drošas savienojamības programmu.

2024. gada budžeta projekts ir daļa no Savienības ilgtermiņa budžeta, kas pieņemts 2020. gada beigās, ieskaitot tā turpmākas tehniskās korekcijas, un mērķis ir pārvērst tā prioritātes konkrētos ikgadējos sasniegumos. Budžets joprojām ir saskaņā ar mērķi 30 % no ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU atvēlēt cīņai pret klimata pārmaiņām.

Pamatinformācija

ES 2024. gada budžeta projektā ir iekļauti izdevumi, kuri, ievērojot ilgtermiņa budžeta līdzekļu maksimālos apjomus, tiek finansēti no pašu resursiem. Tos papildina NextGenerationEU izdevumi, ko finansē no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Kas attiecas uz “pamatbudžetu”, budžeta projektā katrai programmai ir ierosinātas divas summas – saistības un maksājumi. “Saistības” attiecas uz finansējumu, par kuru konkrētā gadā var vienoties līgumos, un “maksājumi” ir faktiski izmaksātā nauda. Visas summas izteiktas faktiskajās cenās.

Ar budžetu līdz pat 807 miljardu eiro apmērā faktiskajās cenās NextGenerationEU palīdz novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto tūlītējo ekonomisko un sociālo kaitējumu un nodrošina ES gatavību nākotnei. Instruments palīdz pēc Covid-19 veidot ES, kas būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un labāk sagatavota pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem. NextGenerationEU galvenais elements ir Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) – instruments, ar ko piešķir dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs. Līgumus/saistības NextGenerationEU ietvaros var noslēgt līdz 2023. gada beigām, un maksājumi saistībā ar aizņēmumu tiks veikti līdz 2026. gada beigām.

Vairāk informācijas

Jautājumi un atbildes par 2024. gada budžeta projektu

Dokumenti

ES budžeta izmaiņas laika gaitā

ES 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžets un NextGenerationEU

ES kā aizņēmēja

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā