Šis ārkārtas atbalsts 330 miljonu eiro apmērā no KLP budžeta tiks piešķirts ES lauksaimniekiem Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Igaunijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Austrijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā un Zviedrijā. Valstis šo ES atbalstu līdz 200 % var papildināt ar valstu līdzekļiem. Dalībvalstis iesniedza Komisijai novērtējumus par grūtībām, ar kādām saskaras to lauksaimniecības nozares. Dalībvalstis par pasākumu balsos nākamajā Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas sanāksmē. Dalībvalstīm pieejamās summas (eiro) Austrija 5 529 091 Beļģija 3 912 118 Horvātija 3 371 029 Kipra 574 358 Čehija 6 862 150 Dānija 6 352 520 Igaunija 1 722 597 Somija 4 269 959 Francija 53 100 820 Vācija 35 767 119 Grieķija 15 773 591 Īrija 9 529 841 Itālija 60 547 380 Latvija 6 796 780 Lietuva 10 660 962 Luksemburga 462 680 Malta 240 896 Nīderlande 4 995 081 Portugāle 11 619 548 Slovēnija 1 234 202 Spānija 81 082 911 Zviedrija 5 594 367 Valsts iestādes izmaksās atbalstu tieši lauksaimniekiem, lai kompensētu ekonomiskos zaudējumus, kas radušies tirgus traucējumu dēļ, sekas, kuru iemesls ir lauksaimniecības produktu cenu straujā pazemināšanās un augstās ražošanas resursu cenas, un attiecīgā gadījumā kaitējumu, ko radījuši nesenie klimatiskie apstākļi, kas īpaši smagi skar Pireneju pussalu un Itāliju. Finansiālo atbalstu var piešķirt arī vīna destilācijai, lai novērstu turpmāku tirgus stāvokļa pasliktināšanos šajā nozarē. Dalībvalstis šodien apstiprināja 100 miljonu eiro vērtu atbalsta pasākumu paketi lauksaimniekiem Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā, ko piešķirs šādi: 9,77 miljoni eiro Bulgārijai, 15,93 miljoni eiro Ungārijai, 39,33 miljoni eiro Polijai, 29,73 miljoni eiro Rumānijai un 5,24 miljoni eiro Slovākijai. Šo piecu dalībvalstu lauksaimniekiem nākas saskarties ar grūtībām, ko rada loģistikas problēmas saistībā ar dažu lauksaimniecības pārtikas produktu vērienīgu importu no Ukrainas. Ārkārtas un pagaidu preventīvie pasākumi konkrētu produktu importam no Ukrainas stājās spēkā 2023. gada 2. maijā, un līdz 2023. gada 15. septembrim tie tiks pakāpeniski atcelti. Kopīgā koordinācijas platforma arī strādā pie tā, lai uzlabotu tirdzniecības plūsmu starp Eiropas Savienību un Ukrainu, izmantojot solidaritātes joslas. Maksājumi saistībā ar abām atbalsta pasākumu paketēm jāveic līdz 2023. gada 31. decembrim. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas šis atbalsts, būs jāsniedz Komisijai sīkāka informācija par pasākumu īstenošanu, jo īpaši par atbalsta aprēķināšanai izmantotajiem kritērijiem, pasākuma paredzēto ietekmi, tā izvērtējumu un darbībām, kas veiktas, lai izvairītos no konkurences izkropļojumiem un pārmērīgas kompensācijas. Papildus šim tiešajam finansiālajam atbalstam Komisija ierosina atļaut lielākus avansa maksājumus no KLP līdzekļiem. Lai uzlabotu lauksaimnieku naudas plūsmu, oktobra vidū lauksaimniekiem varētu būt pieejami līdz 70 % no tiešajiem maksājumiem un 85 % no lauku attīstības maksājumiem, kas saistīti ar platību un dzīvniekiem. Dalībvalstīm būs arī iespēja grozīt savus KLP stratēģiskos plānus, lai novirzītu KLP līdzekļus investīcijām, kas atjauno ražošanas potenciālu pēc tam, kad nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ ir gājuši bojā kultūraugi un lauksaimniecības dzīvnieki un ir bojātas ēkas, iekārtas un infrastruktūra. Grozījumi, ko valstu valdības ieviestu saistībā ar šo atbalstu, netiktu ieskaitīti maksimālajā atļauto grozījumu skaitā. Tāpat tiek atļauta arī elastība vīna un augļu un dārzeņu nozares programmu īstenošanā. Tādējādi atbalsta saņēmēji var labāk pielāgot savus pasākumus pašreizējai tirgus situācijai. Konteksts Lauksaimniecības nozare ir pakļauta spiedienam kopš Covid-19 pandēmijas un enerģijas un lauksaimniecības resursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu, cenu pieauguma pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Eiropas Komisija 2022. gada martā jau pieņēma atbalsta pasākumu paketi 500 miljonu eiro apmērā un 2022. gada novembrī nāca klajā ar plašu darbību klāstu, kuru mērķis ir nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību un pieņemamību cenas ziņā. Lauksaimniecības produktu cenu straujā samazināšanās pēdējā gada laikā, ņemot vērā joprojām augstās resursu izmaksas, kas tik strauji nesamazinās, rada likviditātes problēmas lauksaimniekiem, it īpaši graudaugu un eļļas augu sēklu nozarē, piena un citās lopkopības nozarēs, vīna vai augļu un dārzeņu nozarē. Pārtikas inflācijas dēļ patērētāju pieprasījums novirzījās no tādiem produktiem kā vīns, augļi un dārzeņi vai bioloģiski audzētie produkti, radot ražotājiem vēl lielākas grūtības. Papildus šai vispārējai nelabvēlīgajai ekonomikas virzībai Pireneju pussalā valda sausums, savukārt dažus Itālijas reģionus skāruši ārkārtīgi spēcīgi plūdi. Šie ekstrēmie meteoroloģiskie apstākļi kaitē vietējai lauksaimnieciskajai ražošanai un infrastruktūrai. Komisija analizēja dalībvalstu iesniegtos atbalsta pieprasījumus, kas pamato šodien apstiprināto vērienīgo atbalsta pasākumu paketi. Sīkākai uzziņai 100 miljoni eiro lauksaimnieku atbalstam Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā Eiropas Komisija pieņem tirgus pasākumus, lai atbalstītu ES vīna ražotājus ES pagarina Ukrainai piešķirtās tirdzniecības priekšrocības
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā