10. Eiropas Valodu diena – notikumi Tavā tuvumā

Briselē, 2011. gada 23. septembrī "Tu dzīvo tik reižu, cik valodu tu zini.  Ja tu zini tikai vienu valodu, Tu dzīvo tikai vienreiz.” Šis čehu sakāmvārds ir viens no saukļiem 10. Eiropas valodu dienā, kuru ar konferencēm, viktorīnām, dzejas lasījumiem un ielu spēlēm (pilns pasākumu saraksts pieejams šeit) atzīmēsim 26. septembrī. Eiropas valodu dienas mērķis ir veicināt valodu apguvi un uzteikt Eiropas lingvistisko daudzveidību, sākot ar 23 ES "oficiālajām" valodām līdz pat reģionālajām, mazākumtautību valodām un dialektiem. Lai vēlreiz apstiprinātu apņemšanos stiprināt multilingvālismu, Eiropas komisāre izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietās Andrula Vasiliu un Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands parakstīs kopīgu deklarāciju. ES Polijas prezidentūra valodu apguvei ir atvēlējusi vietu savu prioritāšu saraksta galvgalī un aicina jaunatni papildus dzimtajai valodai apgūt vēl divas valodas, lai atvieglotu personīgo un profesionālo mērķu sasniegšanu.

"Priekšrocības, ko sniedz citu valodu, ne tikai dzimtās valodas, pārzināšana, ir acīmredzamas. Neatkarīgi no tā, vai strādājat ārzemēs Vācijā, studējat Francijā vai pavadāt brīvdienas Kiprā, spēja nepastarpināti sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem ir milzīga priekšrocība. Valodas paplašina uztveri, paver jaunus apvāršņus un palielina nodarbinātības spēju," sacīja komisāre Vasiliu.

Katru gadu Eiropas Savienība iegulda 1 miljardu eiro sistēmās, kas paredzētas valodas prasmju un citu kompetenču palielināšanai, izmantojot tādas iniciatīvas kā "Erasmus", kas ļauj augstskolu izglītības līmeņa studentiem daļu no studiju vai mācību laika pavadīt citā valstī. Ik gadu 400 000 galvenokārt jaunu cilvēku saņem ES "mobilitātes" stipendijas, izmantojot "Erasmus" un citas programmas, piemēram, "Leonardo da Vinci" (arodizglītība) un "Jaunatne darbībā" (brīvprātīgais/jaunatnes darbs). Kā daļu no sava ieguldījuma valodu apguves un prasmju veicināšanā Komisija vēlas divkāršot minēto stipendiju skaitu saskaņā ar ierosināto budžetu 2014.–2020. gadam (skat. IP/11/857). Turklāt ES katru gadu iegulda aptuveni 50 miljonus eiro ar valodu saistītu pasākumu un projektu atbalstam.

Pamatinformācija

Pirmo Eiropas Valodu dienu pēc Eiropas Padomes iniciatīvas 2001. gadā svinēja 45 valstīs. Tās mērķis ir vairot sabiedrības izpratni par Eiropā lietotajām valodām, veicināt kultūras un lingvistisko daudzveidību un mudināt cilvēkus mācīties valodas.

Komisija un Polijas prezidentūra 28. un 29. septembrī Varšavā organizē konferenci par valodu mācīšanos. Tās ietvaros ir paredzēta ceremonija, kurā tiks godinātas labākās valsts un Eiropas valodas iniciatīvas (Atzinības zīmes valodu apguves projektu apbalvojums (Language Label Projects Awards) 28. septembrī) un oficiālas pusdienas, lai popularizētu to, kādas iespējas  valodas paver  mazajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem (29. septembrī).

Komisijas tulkošanas ģenerāldirektorāta pārstāvniecības visā ES teritorijā organizē daudz dažādu pasākumu. Viens no spilgtākajiem ir Valodas mūzikas festivāls Londonā, kas ir 2012. gada Kultūras olimpiādes sastāvdaļa. Berlīnē norisināsies apaļā galda diskusijas par valodu prasmju nozīmi integrācijā. Latvijā četros reģionos notika bilingvālie dzejas lasījumi, kuros dzeju vairākās valodās lasīja tulkotāji un aktieri. Briselē un Hāgā noritēs kampaņa, lai piesaistītu ES institūcijām vairāk holandiešu valodas mutisko tulku.

Plašāka informācija

Varšavas konferences vietne:

http://konferencje.frse.org.pl/multilingualism/program/lang:en

Plašāka informācija par mūžizglītības programmu. Valodu vietne:

http://ec.europa.eu/education/languages/funding/index_lv.htm?lv_mid=185

Valodas un darījumi:

http://ec.europa.eu/languages/languages-mean-business/index_lv.htm

Eiropas atzinības zīme valodu apguvē:

http://ec.europa.eu/education/languages/european-language-label/index_lv.htm

1. pielikums - Viedi vārdi par valodām

"Tāda cilvēka domāšanā, kurš nezina citas valodas, ja vien viņš nav ģēnijs, noteikti ir trūkumi." Franču rakstnieks un dzejnieks Viktors Igo (1802–1885)

"Ja runā ar cilvēku valodā, kuru viņš saprot, sacītais nonāk viņa prātā. Ja runā ar viņu viņa valodā, sacītais nonāk sirdī." Bijušais Dienvidāfrikas prezidents, pretaparteīda kustības vadītājs Nelsons Mandela (1918).

"Tu dzīvo tik reižu, cik valodu Tu zini.  Ja Tu zini tikai vienu valodu, Tu dzīvo tikai vienreiz." (Kolik jazyků znáš, tolikrát jsi člověkem) Čehu tautas sakāmvārds.

"Manas valodas robežas ir manas pasaules robežas." (Die Grenzen meiner Sprache bedeuten die Grenzen meiner Welt) Austriešu filozofs, skolotājs Ludvigs Vitgenšteins (1889–1951).

"Kas nezina svešvalodas, neko nezina par savu dzimto valodu" (Wer fremde Sprachen nicht kennt, weiß nichts von seiner eigenen). Vācu rakstnieks, mākslinieks, erudīts Johans Volfgangs Gēte (1749–1832).

"Cita valoda ir cits skatījums uz dzīvi". Itāļu filmu režisors Federico Fellīni (1920–1993), kas ieguva popularitāti ar filmu "La Dolce Vita".

2. pielikums – desmit fakti par ES valodu politiku

1.      ES valodu politikas mērķis ir aizsargāt lingvistisko daudzveidību un veicināt valodu apguvi, lai stiprinātu kultūras identitāti un veicinātu sociālo integrāciju, kā arī tādēļ, ka daudzvalodīgiem iedzīvotājiem ir lielākas iespējas izmantot izglītības un nodarbinātības iespējas.

2.       Galvenais politikas mērķis ir Eiropa, kur ikviens papildus dzimtajai valodai jau no agras bērnības apgūtu vēl vismaz divas valodas.  Mērķi "dzimtā +2 valodas" ES valstu un valdību vadītāji izvirzīja Barselonas samitā, kas notika 2002. gada 15. un 16. martā.

3.      Eiropas savienībā ir 23 oficiālās un darba valodas: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

4.      ES tiesības un pienākumi attiecībā uz valodām ir nostiprināti Eiropas tiesību aktos.  Piemēram, ar Līgumu par Eiropas Savienību (3. pants) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (21. un 22. pants) ir aizliegta jebkāda veida diskriminācija valodas jautājumu dēļ un noteikts, ka Savienība respektē valodu daudzveidību.

5.      Ar pirmo Kopienas regulu, kas tika pieņemta 1958. gadā, Kopienas institūcijām noteikts pienākums tulkot tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās (4. pants), kā arī atbildēt uz pilsoņu iesniegtajiem lūgumrakstiem tajā pašā valodā, kādā tie iesniegti (Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. pants, kā arī 20. un 24. pants).

6.      Kopējās rakstiskās un mutiskās tulkošanas izmaksas visās ES institūcijās (tostarp Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments, Tiesa, Eiropas revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja) ir aptuveni 1 miljards eiro gadā. Tas ir mazāk par 1 % no ES budžeta un mazliet vairāk par 2 eiro uz pilsoni. Eiropas Komisijā ir nodarbināti apmēram 3000 štata tulkotāju un tulku.

7.      Nav juridiskas prasības tulkot Komisijas vietnes. Tomēr Komisija savā vietnē ļoti cenšas sniegt pēc iespējas vairāk informācijas pēc iespējas vairāk valodās.  

8.      Visplašāk lietotā dzimtā valoda ES ir vācu valoda, bet 51 % pieaugušo apgalvo, ka saprot angļu valodu.

9.      Atsaucoties uz Eirobarometra apsekojumu "Eiropieši un viņu valodas" 2006. gadā, 56 % Eiropas pilsoņu spēj uzturēt sarunu valodā, kas nav viņu dzimtā valoda, un 28 % papildus dzimtajai valodai pārzina vēl divas valodas.  44 % eiropiešu atzīst, ka nevar sazināties svešvalodās.

Visdaudzvalodīgākā ES valsts ir Luksemburga, kur 99 % iedzīvotāju pārzina vismaz vienu svešvalodu, kam seko 97 % slovāku un 95 % latviešu. Viszemākie daudzvalodības rādītāji ES ir Īrijā (34 %) un Apvienotajā Karalistē (38 %).

Kontaktpersonas :      Dennis Abbott  (+32 2 295 92 58)      Dina Avraam  (+32 2 295 96 67)