Programma “Erasmus+”. Augstākās izglītības modernizēšanai visā pasaulē atlasīti 159 projekti

Vakar Komisija nosauca 159 projektus, kuri saņems finansējumu no programmas “Erasmus+” darbības “Spēju veidošana augstākajā izglītībā”, kas atbalsta augstākās izglītības modernizāciju un kvalitātes uzlabošanu trešās valstīs visā pasaulē. Visi atlasītie projekti atbilst vispārējam mērķim veicināt starptautisko sadarbību augstākās izglītības jomā, pilnveidot izglītības sistēmas un stiprināt izaugsmi un labklājību pasaules mērogā.

Šogad atlasītajos projektos 2500 augstākajā izglītībā ieinteresēto personu no gandrīz 130 valstīm visā pasaulē un no ES valstīm sadarbosies nolūkā modernizēt un internacionalizēt augstāko izglītību. Kopējais 2023. gada budžets 115,3 miljoni eiro veicinās, piemēram, matemātikas profesionalizāciju Centrālāfrikā, neaizsargātām grupām paredzētas augstskolas līmeņa studijas taisnīguma un līdztiesības jomā Latīņamerikā, mācību programmas ilgtspējīgas zilās ekonomikas jomā Vidusjūras dienvidu reģionā un kursus par transformatīvām pārmaiņām veselības izglītībā Dienvidaustrumāzijā. Projekti citos reģionos palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības prasmes sievietēm Centrālāzijā, veicinās gatavību digitālajai izglītībai Rietumbalkānos, sekmēs augstskolu starptautisko attiecību biroju izveidi Tuvajos Austrumos un pārtikas un uztura noturības mācību programmas Rietumāfrikā.

Šogad ES paredzējusi atvēlēt vēl 5 miljonus eiro atbalstam Ukrainai, lai veicinātu plaša mēroga “Erasmus+” projektu, kas stiprinās digitālo vidi augstākās izglītības jomā Ukrainas augstskolās . Projektā “DigiUni” četru gadu garumā tiks izstrādāta Ukrainas universitātēm paredzēta ļoti jaudīga digitālā platforma, kas īpaši palīdzēs tiem studentiem, kuriem nācies bēgt no valsts vai kuri pārvietoti valsts iekšienē. Šī platforma nodrošinās Ukrainas augstskolās uzņemtiem studentiem izglītības nepārtrauktību ukraiņu valodā un atbilstoši Ukrainas mācību programmai. Konkrēti, platforma “DigiPlatform” piedāvās digitālas mācīšanās mehānismu, lai izstrādātu apmācību par tiešsaistes mācīšanas metodēm un mācību saturu pielāgotu tiešsaistē vai virtuāli īstenotam mācīšanās procesam.  Projektā, ko koordinē Tarasa Ševčenko Kijivas Valsts universitāte, piedalīsies augstākās izglītības iestādes un ieinteresētās personas no sešām ES dalībvalstīm (Beļģija, Čehija, Francija, Vācija, Polija un Spānija) un 15 Ukrainas partneri, tostarp deviņas valsts universitātes, Izglītības ministrija un Digitālās pārveides ministrija, Valsts augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūra un trīs asociācijas, kas pārstāv IT nozari un studentus.

Programmas atbalsts Austrumu kaimiņvalstu reģionam ietver arī 19 spēju veidošanas projektus, kuros ir iesaistītas Ukrainas universitātes un iestādes; daži no šiem projektiem pēta augstskolu lomu atjaunošanā un paredz izstrādāt priekšlikumus par mācību programmu reformu, kas koncentrējas uz mieru un daudzpusību kā transversāliem studiju elementiem vai prasmju pilnveidi energoefektivitātes jomā.

Dotāciju nolīgumi tiks parakstīti līdz 2023. gada novembrim, lai līdz gada beigām varētu uzsākt projektu aktivitāšu īstenošanu.

Konteksts

Pirms 36 gadiem izveidotā programma “Erasmus+” ir viena no simboliskajām ES programmām, kurā līdz šim piedalījušies gandrīz 13 miljoni cilvēku. Tās kopējais budžets tiek lēsts 26,2 miljardu eiro apmērā, un tā galvenokārt vērsta uz sociālo iekļaušanu, zaļo un digitālo pāreju un jauniešu līdzdalības veicināšanu demokrātiskā dzīvē 2021.–2027. gadā.

“Erasmus+” darbība “Spēju veidošana augstākajā izglītībā” ir daļa no plašāka pasākumu kopuma, kas veicinās Eiropas un trešo valstu studentu un mācībspēku apmaiņu un atbalstīs sadarbību izglītības jomā. Šo starptautisko darbību pamatā ir partnerības starp iestādēm un ieinteresētajām personām no 27 ES dalībvalstīm un 6 asociētajām valstīm, no vienas puses, un citiem pasaules reģioniem, no otras puses (neasociētās trešās valstis). Sešas “Erasmus+” asociētās valstis ir Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Ziemeļmaķedonija, Serbija un Turcija.

Šo darbību mērķis ir dot labumu trešām valstīm, izmantojot sadarbību augstākās izglītības jomā kā procesu, kas stiprina saikni starp Eiropu un šīm trešām valstīm visā pasaulē. Kopā partnerības izstrādā jaunu mācību saturu un metodes, apmāca mācībspēkus un uzlabo augstskolu sistēmu un to pārvaldības kvalitāti. Projekti var pavērt ceļu arī jaunām politikas pieejām un reformām; lai tas notiktu, to aktivitātēs jāiesaista nacionālās izglītības iestādes. Tie ne tikai dod labumu izglītības nozarei, bet arī palīdz pilnveidot prasmes un praksi tādās svarīgās ekonomikas un sabiedrības jomās kā videi draudzīga ražošana, energopārvaldība, pārtikas zinātne, uzņēmējdarbība un daudzas citas jomas.

“Erasmus+” kopējais budžets darbībai “Spēju veidošana augstākajā izglītībā” laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir 613 miljoni eiro. Notiks vēl četras ikgadējas atlases, un nākamais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tiks izsludināts 2023. gada novembrī.

Sīkāka informācija

Sīkāka informācija par šodienas rezultātiem

Spēju veidošana augstākajā izglītībā

2022. gadā atlasītie projekti spēju veidošanai augstākajā izglītībā

Ukrainas nacionālais “Erasmus+” birojs

Citāti

Spēju veidošana augstākās izglītības jomā ārpus ES robežām ir īpaši svarīgs programmas “Erasmus+” elements. Šī apmaiņa un sadarbība ar mūsu partneriem visā pasaulē dos labumu mums visiem. Un atkal esmu īpaši gandarīts, ka programma “Erasmus+” var izmainīt Ukrainas jauniešu dzīvi un ieviest pārmaiņas Ukrainas izglītības sistēmā. Mēs vēlamies izmantot mūsu senās un spēcīgās tradīcijas augstākās izglītības sadarbības jomā ar Ukrainu, ieguldot tās digitālajā nākotnē, un esmu pārliecināts, ka projekts “DigiUni” radīs reālas pārmaiņas Ukrainas studentiem.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par mūsu eiropeisko dzīvesziņu Margaritis Shins - 03/08/2023

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā