Klimata pārmaiņas. Komisija sāk apspriešanu par turpmākiem rūpniecisko gāzu emisiju samazinājumiem

Ziņa publicēta 27.09.2011
Briselē, 2011. gada 26. septembrī. Eiropas Komisija šodien sāka sabiedrisko apspriešanu par to, ka būtu nepieciešams pastiprināt ES emisiju samazināšanas pasākumus attiecībā uz fluorētajām gāzēm — rūpniecisko gāzu grupu, kas īpaši lielā mērā veicina globālo sasilšanu. 

Šodien pieņemtajā Komisijas pārskatā[1] ir secināts, ka ES spēkā esošajai regulai par fluorētajām gāzēm („F-gāzēm”) ir liels spēks, bet ka bez turpmākiem pasākumiem F-gāzu apjoms ilgtermiņā paliks tāds pats, kāds tas ir šobrīd.

Dokumentā aplūkota virkne turpmāku, izmaksu ziņā efektīvu emisiju samazināšanas pasākumu, kurus var īstenot galvenokārt tāpēc, ka vairākos sektoros arvien pieaug iespējas F-gāzes aizstāt ar alternatīviem risinājumiem, kuru ietekme uz klimata pārmaiņām ir vai nu mazāka, vai arī šādas ietekmes nemaz nav. Pārskatā izdarīts slēdziens, ka līdz 2030. gadam ES varētu likvidēt līdz pat divām trešdaļām pašreizējo fluorēto gāzu emisiju.

Eiropas klimata politikas komisāre Konnija Hēdegorda sacīja: „ES regula par fluorētajām gāzēm ir sekmīgi aizkavējusi emisiju pieauguma tendenci un sekmējusi tehnoloģiskās inovācijas. Tomēr, lai līdz 2050. gadam sekmīgi īstenotu pāreju uz konkurētspējīgu zemu oglekļa dioksīda ES ekonomiku, visos ekonomikas sektoros ir vajadzīga vērienīga rīcība emisiju samazināšanai. Ir skaidrs, ka pastāv plašas iespējas īstenot izmaksu ziņā efektīvus pasākumus F-gāzu emisiju samazināšanai, un pēc šīs sabiedriskās apspriešanas jau nākošgad es grasos nākt klajā ar jauniem tiesību aktu priekšlikumiem.”

Apspriešana notiks līdz 2011. gada 19. decembrim, un tajā ir aicināti piedalīties visu ieinteresēto aprindu pārstāvji.

Iespējamie politiskie risinājumi, par kuriem pašlaik notiek apspriedes, ir šādi: brīvprātīgas vienošanās, aizliegumi attiecībā uz jauniem produktiem un iekārtam, kā arī īpašas shēmas ieviešana, lai pakāpeniski izbeigtu fluorogļūdeņražu (HFC) nonākšanu ES tirgū.

Komisijas ziņojums par 2006. gadā pieņemto F-gāzu regulu liecina, ka šis pasākums līdztekus direktīvai par fluorēto gāzu izmantojumu pārvietojamās gaisa kondicionēšanas sistēmās jau tagad sniedz nozīmīgu ieguldījumu ES un dalībvalstu emisiju samazināšanas mērķiem, kurus tās uzņēmušās atbilstīgi Kioto protokolam. Ja izdosies novērst nepilnības politikas īstenošanā un piemērošanā, ir paredzams, ka F-gāzu emisijas līdz 2050. gadam varētu samazināt gandrīz par pusi. Tālab Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt savus pūliņus šajā jautājumā.

Tomēr, neraugoties uz šobrīd spēkā esošās likumdošanas nozīmīgo ietekmi, no prognozēm izriet, ka kopējais F-gāzu emisiju apjoms attiecībā pret pašreizējo emisiju līmeni ilgtermiņā nesamazināsies. Iemesls tam ir fakts, ka šīs F-gāzes tiek arvien vairāk izmanto tādās iekārtās kā gaisa kondicionētāji un saldēšanas iekārtas. Tomēr tieši šīs ir vienas no tām nozarēm, kur ir arvien lielākas iespējas izmantot alternatīvus aizstājējus šīm gāzēm.

F-gāzes pašlaik veido aptuveni 2 % ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. Ja papildu pasākumi netiks pieņemti un ja F-gāzu emisijas stabilizēsies pašreizējos līmeņos, tad to daļa nākotnē visticamāk pieaugs. 

Pamatinformācija

Siltumnīcefekta gāzes, uz kurām attiecas Kioto protokols, aptver trīs fluorēto gāzu paveidus: fluorogļūdeņražus (HFC), perfluorogļūdeņražus (PFC) un sēra heksafluorīdu (SF6). Atsevišķu F-gāzu ietekme uz globālo sasilšanu uz vienu tonnu ir starp 140 un 23,900 reizes lielāka[2] nekā oglekļa dioksīda (CO2) ietekme, kas ir visizplatītākā siltumnīcefekta gāze.

F-gāzes arvien vairāk izmanto daudzējādos rūpnieciskos lietojumos, tostarp gaisa kondicionēšanas sistēmās (HFC), dzesēšanas iekārtās un ugunsdzēšamajās iekārtās (HFC un PFC), elektronikas, farmācijas un kosmētikas ražošanā (PFC), kā arī magnija un alumīnija ražošanā un augstsprieguma slēdžos (SF6).

2006. gadā tika pieņemti divi atsevišķi tiesību akti, lai apvērstu šo tendenci un tādējādi palīdzētu ES un tās dalībvalstīm virzīties uz Kioto protokolā izvirzīto mērķu sasniegšanu attiecībā uz emisijām. Šie divi minētie tiesību akti ir:

-       Direktīva 2006/40/EK („MAC direktīva”) veltīta pārvietojamām gaisa kondicionēšanas sistēmām, no 2011. gada aizliedzot tādu F-gāzu izmantojumu, kurām ir globālās sasilšanas potenciāls.

-       Regula (EK) Nr. 842/2006 („F-gāzu regula”) attiecas uz dažām F-gāzēm visos citos lietojumos, koncentrējoties uz tādām galvenajām stacionārajam iekārtām kā saldēšanas vai gaisa kondicionēšanas iekārtās. Tās nolūks ir novērst noplūdes šīs gāzes saturošajās iekārtās. Pretēji MAC direktīvai šajā regulā ir iekļauti tikai daži ierobežojumi attiecībā uz F-gāzu izmantojumu.

Plašāka informācija

Skatīt vairāk informācijas un piedalīties apspriešanā

http://ec.europa.eu/clima/policies/f-gas/index_en.htm

Kontaktpersona:

     Isaac Valero Ladron  (+32 2 296 49 71)



[1] Komisijas ziņojums par to, kā notiek regulas par dažām fluorētām gāzēm (Regula (EK) Nr. 842/2006) piemērošana, kāda ir tās ietekme un cik tā ir piemērota, COM(2011) 581.

[2] Aprēķini veikti attiecībā uz 100 gadu ilgu laikposmu.