Latvijas REPowerEU nodaļa ietver jaunu reformuun trīs jaunas investīcijas, kuru mērķis ir sasniegt plāna REPowerEU mērķus padarīt Eiropu neatkarīgu no Krievijas fosilās degvielas krietni pirms 2030. gada. Šie pasākumi ir vērsti uz to, lai samazinātu vispārējo atkarību no fosilās degvielas, paātrinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu, palielinātu enerģijas uzkrāšanas jaudu un uzlabotu un modernizētu elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus. Objektīvu apstākļu dēļ Latvija arī groza 35 pasākumus.
Jo īpaši sākotnējā plāna grozījumu pamatā ir nepieciešamība ņemt vērā šādus apstākļus:
Latvija no sākotnējā plāna ir svītrojusi vienu investīciju. Tā attiecas uz 5G pārklājumam paredzētas infrastruktūras būvniecību Via Balticakoridorā. Tāpēc Latvija ir ierosinājusi pārdalīt šai investīcijai sākotnēji piešķirtos līdzekļus pasākumam, kas ir saistīts ar platjoslas vai ļoti augstas veiktspējas tīkla (“pēdējās jūdzes”) infrastruktūras attīstību un kas jau bija paredzēts plānā.
Lai finansētu plāna palielināto vērienu, Latvija ir lūgusi uz plānu pārvietot savu Brexit korekcijas rezerves(BKR) daļu 10,9 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi, kas papildina Latvijas ANM un REPowerEU dotācijupiešķīrumus attiecīgi 1,83 miljardu eiro un 123,8 miljonu eiro apmērā, veido apstiprinātā grozītā plāna vērtību – 1,97 miljardu eiro.
Papildu stimuls Latvijas zaļās pārkārtošanās īstenošanai
REPowerEU nodaļas iekļaušanas rezultātā grozītajā plānā lielāka uzmanība ir pievērsta zaļajai pārejai, 42% (salīdzinājumā ar 37,6 % sākotnējā plānā) no pieejamajiem līdzekļiem atvēlot pasākumiem, kas atbalsta klimata mērķus.
Reforma un trīs REPowerEU nodaļā iekļautās investīcijas veicina zaļo pārkārtošanos. Ar reformutiks ieviests tiesiskais regulējums energokopienām, grozītas normas par elektroenerģijas tirdzniecību un patēriņu, lai veicinātu pašpatērētājus un atbalstītu neaizsargātas sabiedrības grupas, un tiks paredzēti nosacījumi, lai optimizētu esošā elektrotīkla izmantošanu un palielinātu ilgtspējīga biometāna ieviešanu esošajos dabasgāzes tīklos. Šīs trīs investīcijas palīdzēs i) modernizēt, nodrošināt un digitalizēt elektroenerģijas pārvades un sadales tīklus, ņemot vērā mainīgās atjaunīgās enerģijas plašāku integrāciju, ii) paātrināt valsts elektrotīkla sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem un iii) palielināt ilgtspējīga biometāna izmantošanu.
Plānā paredzētās investīcijas joprojām ir vērstas uz tīra transporta, privāto un publisko ēku energoefektivitātes un plūdu riska mazināšanas pasākumiem. Plānā saglabāts arī sākotnēji plānotais likumdošanas pasākums, kura mērķis ir veicināt sauszemes vēja enerģijas izmantošanu valsts līmenī.
Latvijas digitālās sagatavotības un sociālās noturības stiprināšana
Latvijas grozītajā plānā 23% (salīdzinājumā ar sākotnējā plānā paredzēto 21 %) no tā līdzekļiem ir piešķirti digitālās pārkārtošanās atbalstam, piemēram, investīcijas valsts publiskās pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā. Tas arī veicina uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, digitālo pārkārtošanos un atbalsta augsto tehnoloģiju digitālo produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī “Rūpniecība 4.0” risinājumu ieviešanu ražošanas procesos. Turklāt grozītais plāns ietver investīcijas ātrdarbīgas platjoslas izvēršanai. Minētos investīciju centienus papildinās reformas valsts darbaspēka digitālo prasmju pilnveidei, uzlabojot iedzīvotāju, uzņēmumu un civildienesta ierēdņu digitālās pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes.
Grozītā plāna sociālā dimensija joprojām ir vērienīga. Paredzams, ka investīcijas, kuru mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi publiskām ēkām un mājokļiem, uzlabos šo personu piekļuvi darba tirgum un plašākā nozīmē veicinās viņu sociālo iekļaušanu. Grozītais plāns saglabā savas reformu un investīciju saistības, kuru mērķis ir palielināt veselības aprūpes noturību, pieejamību un kvalitāti. Izglītības nozarē grozītais plāns turpinās īstenot visaptverošu augstākās izglītības reformu, kuras mērķis ir palielināt valsts augstākās izglītības iestāžu starptautisko konkurētspēju, uzlabojot pārvaldību, modernizējot akreditācijas mehānismu un pārskatot finansēšanas principus.
Turpmākie pasākumi
Tagad Padomei būs četras nedēļas, lai apstiprinātu Komisijas novērtējumu.
Padomes apstiprinājums ļaus Latvijai saņemt 26,9 miljonus eiro kā REPowerEU līdzekļu priekšfinansējumu. Saskaņā ar ANM Latvija līdz šim 2021. gada decembrī ir saņēmusi priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā un pirmā maksājuma pieprasījumu 201 miljona eiro apmērā.
Lai Komisija apstiprinātu turpmāko daļu izmaksu, jābūt pienācīgi izpildītiem Latvijas atveseļošanas un noturības plānā norādītajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem. Tie apliecina progresu investīciju un reformu īstenošanā.
Vairāk informācijas
Komisijas veiktais Latvijas pārskatītā plāna pozitīvais novērtējums
Latvijas atveseļošanas un noturības plāna tīmekļa vietne
Atveseļošanas un noturības mehānisms: jautājumi un atbildes
REPowerEU nodaļas un atveseļošanas plānu pārskatīšana
Atveseļošanas un noturības mehānisma regula
Atveseļošanas un noturības mehānisma tīmekļa vietne
Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā