Komisija aicina dalībvalstis pastiprināt Šengenas sadarbību

23.novembrī Komisija pieņēmusi ieteikumu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm Šengenas zonā. Tam ir pievienots ziņojums par Šengenas koordinatora veiktajām apspriedēm ar dalībvalstīm par ilglaicīgu iekšējo robežkontroli. 2023. gadā no maija līdz novembrim notika oficiāla apspriešanās ar dalībvalstīm, kuras atjaunoja robežkontroli, kā arī ar tām dalībvalstīm, kuras izjuta šo robežkontroļu ietekmi..novembr'i

Šengenas zona ir zona bez iekšējām robežkontrolēm, un tā ir pārvietošanās brīvības pamats vairāk nekā 425 miljoniem ES pilsoņu, kā arī trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo vai viesojas Eiropas Savienībā. Robežkontroles atjaunošanai ir jābūt izņēmuma pasākumam, kas ir stingri ierobežots laikā un tiek piemērots kā galējs līdzeklis gadījumos, kad ir konstatēts nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Šengenas zonā ir jānodrošina personu brīva pārvietošanās un preču un pakalpojumu brīva aprite. Kā norādīts 2023. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā, ir jāpastiprina sadarbība, lai garantētu drošību, vienlaikus pakāpeniski izbeidzot ilgstošu robežkontroli. 

Šodien pieņemtajā ieteikumā ir akcentētas alternatīvas robežkontrolei, kā arī uzsvērta pastiprināta sadarbība un informācijas apmaiņa gadījumos, kad šādu kontroli atjauno, un ieteiktie pasākumi aptver astoņas jomas.

1. Strukturēta sadarbība visos līmeņos: dalībvalstīm būtu jāizveido pastāvīgi un problēmu un vajadzību apmēram pielāgoti kontaktpunkti, lai nodrošinātu koordinētu reakciju uz nopietniem sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumiem, kuru vidū ir arī narkotiku tirdzniecība.
2. Kopīgo pasākumu spējas stiprināšana: dalībvalstīm būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpielāgo savi divpusējie regulējumi, kas veido pamatu pārrobežu sadarbībai tiesībaizsardzības jomā. Tām būtu arī jāizstrādā kopīga riska analīze un jānodrošina pietiekami resursi kopīgām patruļām.
3. Sadarbība tiesībaizsardzības jomā: lai uzlabotu operatīvo sadarbību pie iekšējām robežām, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek īstenots Padomes 2022. gada jūnija Ieteikums par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību. Tām būtu arī jāizmanto citu dalībvalstu operatīvās tiesībaizsardzības sadarbības labas prakses piemēri un šim nolūkam jāizmanto ES finansējums.
4. Pastiprinātas kopīgās darbības cīņai pret migrantu kontrabandu: dalībvalstīm būtu jāveic koordinēti pasākumi un jāsadarbojas ar Eiropolu, Eurojust un Frontex, lai pastiprinātu cīņu pret migrantu kontrabandu, arī nolūkā samazināt neatbilstīgu sekundāro kustību Eiropas Savienībā.
5. Visu atgriešanas jomas instrumentu pilnīga izmantošana, lai novērstu neatbilstīgu sekundāro kustību: Komisija mudina pilnībā izmantot divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus starp dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem. Atgriešanas lēmumu savstarpējas atzīšanas plašāka izmantošana ir būtiska arī atgriešanas paātrināšanai saskaņā ar Komisijas 2023. gada marta ieteikumu.
6. Neatbilstīgas sekundārās kustības novēršana: dalībvalstīm, kas saskaras ar neatbilstīgu sekundāro kustību, pirmkārt būtu jāpastiprina policijas kontrole iekšējās pierobežu teritorijās. Jebkurš lēmums neatbilstīgas sekundārās kustības dēļ atjaunot iekšējo robežkontroli būtu jāpapildina ar ietekmes mazināšanas pasākumiem un pastāvīgi jāpārskata.
7. Kopīgu darbību stiprināšana, lai apkarotu pārrobežu terorismu un organizēto noziedzību: lai apkarotu pārrobežu terorismu un organizēto noziedzību, dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiek īstenota direktīva par informācijas apmaiņu. Tajā ir izklāstīti kopīgi noteikumi par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, un direktīva ir jātransponē valstu tiesību aktos līdz 2024. gada 12. decembrim.
8. Pasākumi nolūkā mazināt robežkontroles ieviešanu pie iekšējām robežām: dalībvalstīm sistemātiskas pārbaudes pie iekšējām robežām būtu jāveic tikai izņēmuma situācijās, dodot priekšroku mobilajām pārbaudēm attiecīgajā teritorijā un pastiprinot moderno tehnoloģiju izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jāierobežo ietekme uz satiksmes plūsmu un jānodrošina, ka ir pieejami pārrobežu transporta savienojumi.

Nākamie soļi

Šengenas koordinators turpinās atbalstīt dalībvalstis un sadarboties ar tām, un dalībvalstīm būtu svarīgi cieši sadarboties šā ieteikuma īstenošanā.

Šengenas koordinators arī regulāri ziņos par šo jautājumu Šengenas padomē.

Vispārīga informācija
Pirmsākums šim ieteikumam ir Komisijas 2017. gada ieteikums par policijas pārbaudēm un policijas pārrobežu sadarbību. Ieteikums atspoguļo arī neseno Tiesas judikatūru attiecībā uz Eiropas Savienības drošības apdraudējumu novēršanu un neiesaka atgriezties pie iekšējās robežkontroles. Ieteikumam ir pievienots dienestu darba dokuments, kurā atspoguļots oficiālais apspriešanās process ar dalībvalstīm, kas tika izziņots 2023. gada 16. maija ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā. Apspriešanā piedalījās Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Norvēģija, Slovēnija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Lai novērstu neatbilstīgu sekundāro kustību un stiprinātu dalībvalstu sadarbību migrācijas pārvaldībā, Komisija šodien nāca klajā arī ar vēl vienu dienestu darba dokumentu – dokumentu “Dublinas ceļvedis darbībā”, kurā izklāstīta dalībvalstu paraugprakse Dublinas III regulas piemērošanā. Dublinas III regula paredz, kā noteikt to, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu. Paraugprakses pamatā ir Dublinas ceļvedis, ko dalībvalstis apstiprināja 2022. gada novembrī. Ziņojumā ir izklāstītas praktiskās darbības, kuru mērķis ir atvieglot patvēruma meklētāju savlaicīgu un efektīvu pārsūtīšanu uz visām dalībvalstīm, samazinot neatbilstīgu sekundāro kustību.

Papildinformācija

Ziņojums par oficiālo apspriešanos par iekšējo robežkontroli

Komisijas ieteikums par sadarbību starp dalībvalstīm, lai novērstu nopietnus iekšējās drošības apdraudējumus

2023. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā

Šengenas zona, robežas un vīzas

Dublinas ceļvedis darbībā – Dublinas III regulas efektivitātes uzlabošana: labas prakses apzināšana dalībvalstīs

Avots: Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā