Šajā žurnāla numurā ir iekļauti vairāki vienlīdz nozīmīgi temati – gan digitālais eiro, gan stratēģiskā autonomija, gan enerģētika. Katrs no tiem ir politikas veidotāju uzmanības lokā, un par katru iedzīvotājiem ir savs viedoklis, it sevišķi par digitālo eiro un ES vienotā tirgus labumiem.
Digitālās valūtas nav naudas revolūcija, bet gan evolūcija, kas neaizstās skaidru naudu. Tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, ka digitalizācijas ietekmē nauda no maciņiem izplēnēs. Gluži pretēji, nauda bija, ir un būs. Tikai digitālais eiro būs vieglāk pieejams un lietojams.
ES līderu sanāksmē 2020. gada jūlijā panāktā vienošanās paredz, ka kopumā Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami apmēram 10,5 miljardi eiro. Sabiedrības informētība un priekšstati par ES fondu izmantošanu Latvijā kopumā ir vērtējami pozitīvi..
Katru rudeni iedzīvotāji raizējas par gaidāmās apkures sezonas pieejamo energoresursu cenām. Tomēr nav pamata kritizēt ES enerģētikas politikas veidotājus, ka tie ir dusējuši uz lauriem. ES valstis ir mācījušās no pērnā gada krīzes, turpinot pilnveidot un pārskatīt savu enerģētikas politiku. Tiesa, arī iedzīvotāji aktīvi seko līdzi situācijai enerģētikas politikas jomā, un attiecīgi pielāgo savu rīcības modeli.
“Latvijas intereses Eiropas Savienībā” Nr.2, 2023