Komisija nāk klajā ar priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2013.gada

Brisele, 2011. gada 6. oktobris. ES kohēzijas politika pagājušajā desmitgadē ir bijusi spēks, kas veicina pārmaiņas: tā reāli atbalstījusi konverģenci un izaugsmi Eiropas Savienībā, un ar tās palīdzību tiešā veidā tapis vairāk nekā miljons darba vietu, no tās ieguldīts apmācībā, kuras mērķis ir uzlabot nodarbinātību vairāk nekā desmit miljoniem cilvēku, tās instrumenti līdzfinansē vairāk nekā 2000 km automaģistrāļu un 4000 km dzelzceļa līniju būvniecību, tā palīdzējusi izveidot vismaz 800 000 mazo un vidējo uzņēmumu (MVU). Lai turpinātu šo darbu nākotnē un pārliecinošāk orientētos uz Eiropas ekonomiskajām prioritātēm, Eiropas Komisija šodien pieņēma 2014.–2020. gada kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu. Tas izstrādāts, lai veicinātu izaugsmi un radītu darba vietas visā Eiropā, mērķtiecīgi piesaistot ES ieguldījumus Eiropas izaugsmes un nodarbinātības programmai (“Eiropa 2020”). 

Minētos mērķus atspoguļos jauni saskaņoti dalībvalstu un Komisijas partnerības līgumi, kuru galvenais saturs būs ieguldījumu prioritātes. Paredzēts mazāks prioritāšu skaits. Tās kopā izvirzīs skaidrus mērķus un noteiks finansiālu snieguma rezervi, atalgojot reģionus, kam vislabāk izdevies sasniegt mērķus. Lai nepieļautu, ka ES ieguldījumu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību mazina aplama makroekonomikas politika vai vāja administratīvā spēja, Komisija var pieprasīt programmu pārskatīšanu vai, ja netiek veikti korektīvi pasākumi, apturēt finansējumu.

Finansējuma ietekme būs lielāka arī tāpēc, ka tiks vienkāršoti un saskaņoti noteikumi par dažādiem fondiem, tostarp lauku attīstības, jūrlietu un zivsaimniecības. Viens noteikumu kopums attieksies uz pieciem dažādiem fondiem. Integrētāka pieeja nodrošinās, lai dažādie fondi kalpotu saskanīgiem mērķiem un pastiprinātu cits cita ietekmi.

Ieguldījumus sociālajā jomā un iedzīvotāju gatavību jauniem darba tirgus uzdevumiem īpaši sekmēs šodien iesniegtie priekšlikumi, kuri attiecas uz Globalizācijas pielāgošanas fondu un jauno Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu, kas papildina un pastiprina Eiropas Sociālā fonda ietekmi.

Reģionu politikas komisārs Johanness Hāns komentēja:“Kohēzijas politikas devums ES labklājības veidošanā ir ievērojams.Ekonomikas krīzes apstākļos tai jākļūst par izaugsmes un konkurētspējas virzītāju.Mūsu priekšlikumi ļaus gūt no ES fondiem vairāk.Mērķtiecīgi ieguldot izaugsmes veicinātājos — mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), inovācijā, energoefektivitātē — ietekme būs lielāka.Mēs modernizējam politiku, paredzot nosacījumus, kas nodrošina sniegumu un rezultātus, piedāvājot stimulus tiem, kuri darbojas visefektīvāk, un vienkāršojot procedūras.”

Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisārs Lāslo Andors piebilda: “Šis integrētais priekšlikums nostiprina kohēzijas politikas sociālo dimensiju, garantējot minimālās ieguldījumu daļas Eiropas Sociālajam fondam un nostiprinot Globalizācijas pielāgošanās fondu. Lai izkļūtu no krīzes, mūsu centienos ir svarīgi atzīt par prioritāti cilvēku. Fondi ir finansiālas sviras, kas miljonu pilsoņu interesēs realizē mūsu politikas jomas dzīvē: palīdz viņiem atrast darbu un veicina ekonomikas atveseļošanu, radot daudzas darbavietas.”

Priekšvēsture

Tiesību aktu kopumā ietilpst:

-       visaptverošā regula, kas nosaka kopīgus noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF). Tādējādi būs iespējams labāk kombinēt fondus, lai ES rīcībai būtu lielāka ietekme;

-       trīs speciālās regulas par ERAF, ESF un Kohēzijas fondu;

-       divas regulas, kas attiecas uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi un Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG);

-       divas regulas par Eiropas Globalizācijas fondu (EGF) un Sociālo pārmaiņu un inovācijas programmu;

-       paziņojums par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF).

Gaidāmā virzība

Šos priekšlikumus apspriedīs Padome un Eiropas Parlaments, lai līdz 2012. gada beigām tos varētu pieņemt un lai2014. gadā varētu sākt jaunas paaudzes kohēzijas politikas programmas.

Līdztekus norisināsies sarunas par daudzgadu finanšu shēmu visam ES budžetam. Komisija jau ir ierosinājusi 2014. līdz 2020. gadā piešķirt 336 miljardus eiro kohēzijas politikas instrumentiem (IP/11/799).

Pēc šodien iesniegtā tiesību aktu kopuma galīgās pieņemšanas tiks lemts par galīgajiem piešķīrumiem dalībvalstīm un par sarakstiem, kuros pa kategorijām klasificēs reģionus, kas tiesīgi saņemt finansējumu.

Sīkāka analīze — MEMO/11/663.

Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa (“Atvērto durvju dienas 2011”) no 10. līdz 13. oktobrim sniegs iespēju ieinteresētajām personām, kas izstrādā politiku, apspriest jaunos priekšlikumus.

Tiesību aktus skatīt

http://ec.europa.eu/regional_policy/what/future/proposals_2014_2020_en.cfm.

Kontakpersonas      Ton Van Lierop  (+32 2 296 65 65)      Cristina Arigho (+32 2 298 53 99)      Marie-Pierre Jouglain  (+32 2 298 44 49)      Maria Javorova (+32 2 299 89 03)