Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments: Komisija pieņem plānu par atbalstu Eiropas tīkliem 50 miljardu eiro apmērā

Briselē, 2011. gada 19. oktobrī. Eiropas Komisija šodien iesniedza plānu, kas paredz finansējumu ieguldījumiem 50 miljardu eiro apmērā Eiropas transporta, enerģētikas un digitālajos tīklos. Mērķtiecīgi ieguldījumi pamatinfrastruktūrās palīdzēs radīt darbavietas un palielināt Eiropas konkurētspēju laikā, kad tas Eiropai ir īpaši nepieciešams. No Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēs projektus, kas nodrošina trūkstošo saikni starp Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu pamatstruktūrām. Tāpat tas padarīs Eiropas ekonomiku zaļāku, veicinot videi draudzīgākus transporta veidus, ātrgaitas platjoslas pieslēgumus un sekmējot atjaunojamu energoresursu izmantošanu saskaņā ar stratēģiju "Eiropa 2020". Turklāt finansējums enerģētikas tīkliem vēl vairāk integrēs iekšējo enerģijas tirgu, samazinās ES enerģētisko atkarību un nostiprinās piegāžu drošību. Lai sniegtu palīdzību ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, Komisija ir pieņēmusi arī noteikumus „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, kas būs viens no vairākiem riska dalīšanas mehānismiem instrumenta pamatā, lai palīdzētu projektiem piesaistīt privāto finansējumu. Izmēģinājuma kārta tiks sākta jau nākamajā gadā.

Koncentrējoties uz viediem, ilgtspējīgiem un pilnībā savstarpēji saistītiem transporta, enerģētikas un digitālajiem tīkliem, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs pilnveidot Eiropas vienoto tirgu. Komisija ir nošķīrusi projektus, kuros papildu ES ieguldījumiem varētu būt vislielākā ietekme. Jo īpaši Komisija sagaida, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieguldījumi darbosies kā katalizators turpmāka finansējuma piesaistei no privātā un valsts sektora, nostiprinot infrastruktūras projektu ticamību un samazinot ar tiem saistītos riskus. Pirmo reizi Komisija ierosina vienotu finansēšanas instrumentu šīm trim tīklu nozarēm, ievērojot savu apņemšanos veidot sinerģijas un vienkāršot noteikumus.

Priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu teica: "Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un „Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīva ir lielisks paraugs tai pievienotajai vērtībai, ko Eiropa var nodrošināt. Šie priekšlikumi palīdzēs būvēt ceļus, dzelzceļu, enerģētikas tīklus un cauruļvadus, platjoslas tīklus, kas ir tik būtiski mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs Eiropas infrastruktūru tīklos izveidojam trūkstošās saiknes, ko savādāk nebūtu iespējams radīt. Šis ieguldījums veicinās izaugsmi un radīs darbavietas, un vienlaikus vienkāršos darbu un pārvietošanos miljoniem Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu."

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments veicinās privātā finansējuma piesaisti un ļaus novatoriskiem finanšu instrumentiem, piemēram, garantijām un projektu obligācijām, gūt maksimālu labumu no šā ES finansējuma. Eiropas Komisija cieši sadarbosies ar EIB, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz kapitāla tirgus ieguldītāju interese par ilgtermiņa ieguldījumu iespējām ar stabiliem ienākumiem.

Eiropas infrastruktūras savienošana – transports

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ieguldīs 31,7 miljardus eiro Eiropas transporta infrastruktūras uzlabošanā, trūkstošo saikņu radīšanā un vājo vietu likvidēšanā. Tas ietver 10 miljardus eiro, kas paredzēti Kohēzijas fondā transporta projektiem kohēzijas valstīs, savukārt atlikušie 21,7 miljardi eiro būs pieejami visām dalībvalstīm ieguldījumiem infrastruktūrā. Nolūks ir uzlabot saiknes starp dažādām ES daļām, lai dažādām valstīm būtu vieglāk veikt savstarpēju preču apmaiņu un to iedzīvotājiem būtu ērtāk pārvietoties.

Koncentrējoties uz transporta veidiem, kas rada mazāku piesārņojumu, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments mudinās, lai mūsu transporta sistēma kļūtu ilgtspējīgāka. Arī patērētājiem būs lielāka izvēle attiecībā uz iespējām pārvietoties.

Transporta sistēmas Eiropā tradicionāli ir attīstījušās atbilstīgi valstu interesēm. ES ir galvenā lomā, lai koordinētu starp dalībvalstīm pārrobežu projektu plānošanu, vadību un finansēšanu. Labi funkcionējošs tīkls ir būtisks vienotā tirgus raitai darbībai un veicinās konkurētspēju. Komisija ierosināja izveidot transporta koridorus, lai aptvertu svarīgākos pārrobežu projektus. Tā ir aplēsusi, ka līdz 2020. gadam būs nepieciešami 500 miljardi eiro, lai izveidotu īstu Eiropas tīklu, tostarp 250 miljardi eiro vājo vietu likvidēšanai un trūkstošo saikņu izveidošanai pamattīklā.

Eiropas infrastruktūras savienošana – enerģija

Enerģētikas jomā sagaidāms, ka Eiropas infrastruktūrā tiks ieguldīti 9,1 miljardi eiro, palīdzot sasniegt ES stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam mērķus enerģētikas un klimata jomā. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdzēs arī piesaistīt trūkstošo finansējumu un likvidēt vājās vietas tīklā. Iekšējais enerģijas tirgus tiks arī turpmāk attīstīts, veicot labāku starpsavienojumu, kā rezultātā tiks panākta piegāžu drošību un iespēja rentablāk transportēt atjaunojamus energoresursus visā ES teritorijā. Gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem vajadzētu būt paļāvībai par to, ka enerģija ir pieejama nepārtraukti un par pieejamu cenu. Līdzekļi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbosies kā stimuls, lai piesaistītu papildu finansējumu no privātiem un valsts ieguldītājiem.

Eiropas infrastruktūras savienošana – telekomunikācijas un IKT

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments paredz gandrīz 9,2 miljardus eiro, lai atbalstītu ieguldījumus ātrās un ļoti ātrās platjoslas tīklos un Viseiropas digitālajos pakalpojumos.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments stimulēs līdzekļu piesaisti no privātā un valsts sektora, nostiprinot infrastruktūras projektu ticamību un samazinot ar tiem saistītos riskus. Pamatojoties uz piesardzīgām aplēsēm, Komisija uzskata, ka finansējums tīklu infrastruktūrai varētu stimulēt ieguldījumus vairāk nekā 50 miljardu eiro apmērā. Eiropas digitalizācijas programmā tika noteikti mērķi līdz 2020. gadam, lai visiem būtu platjoslas piekļuve internetam ar ātrumu vismaz 30 Mb/s, un lai vismaz 50 % mājsaimniecību abonētu tāda interneta pakalpojumus, kura ātrums pārsniedz 100 Mb/s.

Attiecībā uz digitālajiem pakalpojumiem līdzekļi tiktu izmantoti dotācijām, lai izveidotu infrastruktūru, kas nepieciešama e-identitātes kartes, e-iepirkuma procedūru, elektronisko veselības stāvokļa karšu, Eiropas digitālās bibliotēkas, e-tiesiskuma un elektronisko muitas pakalpojumu izveidei un ieviešanai. Līdzekļi kalpotu tam, lai nodrošinātu sadarbspēju un segtu izdevumus par dalībvalstu infrastruktūru sasaisti, lai tās varētu izmantot Eiropas līmenī.

Novatorisks finansējums un projektu obligāciju iniciatīva

ES budžets ir pamatelements, lai atbalstītu izaugsmes programmu un sasniegtu stratēģijas "Eiropa 2020" politikas mērķus. Plašāks novatorisku finanšu instrumentu pielietojums ir vajadzīgs, lai palielinātu ES budžeta aptvērumu. "Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, kas ir izstrādāta šim nolūkam, ir divkāršs mērķis: atdzīvināt projektu obligāciju tirgus un palīdzēt individuālo infrastruktūras projektu attīstītājiem piesaistīt ilgtermiņa aizņēmuma finansējumu no privātā sektora. Ar projektu obligāciju iniciatīvu izveidotu līdzekli, lai samazinātu risku ieguldītājiem - trešajām personām, kas meklē iespējas ieguldīt ilgtermiņā. Tādējādi tā darbosies kā katalizators, lai no jauna atvērtu aizņēmumu kapitāla tirgu (kas šobrīd pēc finanšu krīzes tiek maz izmantots ieguldījumiem infrastruktūrā) kā būtisku avotu finansējumam infrastruktūras jomā.

Komisija ierosina uzsākt izmēģinājuma kārtu laikposmā no 2012. gada līdz 2013. gadam, joprojām iekļaujoties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā. Izmēģinājuma kārtas pamatā būs grozījums Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) regulā un lēmumā par konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (CIP), un tā būs saistīta ar šo programmu budžeta pozīcijām par kopējo summu līdz 230 miljoniem eiro.

Līdzīgi kā riska dalīšanas finanšu mehānismu un aizdevuma garantijas instrumentu Eiropas Transporta tīkla projektiem, ES budžetu izmantotu, lai veiktu kapitāla ieguldījumus EIB nolūkā segt daļu no riska, ko EIB uzņemas, finansējot atbilstīgus projektus. Kamēr ES budžets nedaudz samazinās risku EIB, finansējot pamata projektus, EIB uzņemtos atlikušo riska daļu. Kad līdzekļi no ES budžeta tiek apvienoti ar EIB finansējumu, ir sagaidāms, ka kopējā budžeta summa 230 miljonu eiro apmērā palielinās ieguldījumus līdz 4,6 miljardiem eiro.

Izmēģinājuma kārtā paredzēts koncentrēties uz 5-10 projektiem vienā vai vairākās no trim mērķnozarēm – transports, enerģija un platjoslas –, galveno uzmanību pievēršot tiem projektiem, kas jau ir samērā izstrādāti līdzekļu piesaistes un finansēšanas procesā vai kam vajadzīgs pārfinansējums pēc būvniecības kārtas.

Izmēģinājuma kārtu vadīs EIB.

Papildu informācija

Ar Eiropas infrastruktūras savienošanas paketi īsteno apņemšanos, ko 2011. gada 29. jūnijā Komisija izteica daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumos. Šodien pieņemto priekšlikumu paketē ir šādi dokumenti:

·                     Galvenais paziņojums par izaugsmes paketi integrētai Eiropas infrastruktūrai

·                     Paziņojums par izmēģinājuma projektu "Eiropa 2020” projektu obligāciju iniciatīvai, izmēģinājuma kārtu sāks 2012. gadā

·                     Paziņojums par novatorisko finanšu instrumentu nākamās paaudzes struktūru – ES kapitāla un aizdevumu platformām

·                     Priekšlikums regulai par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveidi

·                     Priekšlikums regulai par Eiropas transporta tīkla pamatnostādnēm

·                     Priekšlikums regulai par Eiropas enerģētikas infrastruktūras pamatnostādnēm

·                     Priekšlikums regulai par Eiropas telekomunikāciju tīklu pamatnostādnēm

Pilns priekšlikumu teksts pieejams:

http://ec.europa.eu/budget/reform/commission-proposals-for-the-multiannual-financial-framework-2014-2020/index_en.htm

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/president/index_en.htm

Papildu informācija atrodama:

MEMO/11/707: Izmēģinājuma projekts “Eiropas 2020” projektu obligāciju iniciatīvai – Komisijas pieņemts leģislatīvs priekšlikums

MEMO/11/710: Komisijas enerģētikas infrastruktūras tiesību aktu pakete

MEMO/11/706: Eiropas infrastruktūras savienošana – jaunais ES transporta pamattīkls

MEMO/11/709: Digitālā programma: Komisija ierosina vairāk nekā 9 miljardus eiro ieguldīt platjoslā