Eiropas fondu iespējas

Mobilitātes projekts ir tāda vienvirziena mācīšanās. Ar stratēģisko partnerību tur ir tā atšķirība, ka ja mobilitātes projekts ir tīri uz mācīšanos orientēts. Mobilitātes projektos nav mērķis izstrādāt augsta intelekta līmeņa rezultātus un izplatīt tos, veidot partnerības. Tas ir forši ja tas notiek, visos projektos kaut kādam rezultātam ir jābūt. Tātad, savukārt stratēģiskajās partnerības, kas ir maza mēroga partnerības un stratēģiskās partnerības, to mērķis ir, lai veidotos partnerības jeb būtu tīklošanās. Te ir uzsvars, lai partneri kopā risinātu kaut kādu problēmu kuru ir identificējuši.

Projekts kuru mēs realizējām Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādē ’’Auseklītis’’. Mums bija partnerības projekts ar spāņiem, rumāņiem un igauņiem. Projekts bija par vides izglītību, ekoloģiju, vides izpratnes veicināšanu. Partneri brauca viens pie otra mācīties kā realizē vides izglītību. Kā mēs ejam ārā? Kā izmantojam dabu savās programmās? Un šī projekta ietvaros mēs iedvesmojāmies no spāņiem kuri bija izveidojuši ārā dārzu. Un viņiem bija āra siltumnīciņa. Ārā bija dzīvnieki. Un viņi ļoti integrēja arī dabas materiālus izglītības procesā. Mēs šīs zināšanas un pieredzes atvedām uz ”Auseklīti”, jo šī projekta ietvaros mēs uzcēlām ārā siltumnīcu. Arī šobrīd šis siltumnīcas koncepts darbojas, jo faktiski ap to siltumnīcu griežas tā bērnudārza dzīve. Jo jau no gada sākuma, sāk sēt dažādus stādus ar domu, ka viņi pēc tam tiks pārstādīti uz siltumnīcu. Bērni visu vasaru laista siltumnīcu, pēc tam novāc ražu. Un tas ir tāds rūpju koncepts īstenībā, jo tu esi sasaistīts tā darba ietvaros. Tu esi ļoti organiski piesaistīts šai vietai. Tu piedzīvo to augšanas procesu, augšanas brīnumu! Tu esi iesaistīts. Tu esi par to atbildīgs. Un tu redzi arī tam rezultātus. Tas ir tik dabiski! Dabas brīnums caurvij visu to izglītošanās procesu. Auseklītis arī fantastisks ar to, ka viņi izmanto otrreizējās pārstrādes materiālus savā ikdienas mācīšanās procesā. Mums faktiski neko nevajag pirkt. Pareizāk, mums ļoti maz vajag ko pirkt. Maz jāpērk attīstošās rotaļlietas, mums vienkārši vajag iziet ārā un aptaustīt kļavas lapu. Vai aptaustīt akmeni. Jo tas ir vislabākais taktīlās mācīšanās veids. Mazās motorikas attīstīšana ar smiltīm un dažādiem dabas materiāliem. Dabas estētika ļoti organiski iekļaujas mācīšanās procesā. (Vairāk par “Dabas vides estētikas” metodiku uzzini “Auseklīša” mājas lapā. )

Absolūti! Es domāju gan bērniem, gan varbūt dažiem pieaugušajiem ar ko mēs strādājam, viņiem tā faktiski ir vienīgā iespēja saskarties ar ārpasauli. Mēs esam tik tālu no Rīgas, no lielajiem centriem, lidostām. Protams, ka mūsdienās cilvēki ir mobili, bet ne visiem ir tādas iespējas un finanses. Kad tas bērns ierauga, ka ir ne tikai tas latvietis, bet tumšmatainais spāņu puisis. Viņš uz viņu skatās nevis ar aizdomām, bet no bērnības viņš zina, ka tas tumšmatainais spāņu puisis ir pilnīgi tāds pats kā latviešu. Pilnīgi tādas pašas rūpju un pilnīgi tādas pašas prieka izpausmes kā latviešiem. Un, ka īstenībā mēs visi esam viens. Tas viennozīmīgi vairo empātiju pret cilvēkiem. Dzīvē tu kļūsti par citu cilvēku kad saskaries ar it kā svešo, bet saproti, ka tas svešais cilvēks ir pilnīgi tāds pats kā tu. Jā, arī cilvēku ziņā man patīk, ka mums Gulbenē ir brīvprātīgo brigādes ik pa laikam. Tagad šķiet bija desmit brīvprātīgie, un ik pa laikam tās čupiņas sabrauc. Viņi iet pa ielu, cilvēki skatās uz viņiem jo viņi izskatās savādāki. Arī viņi noteikti ienes dzīvīgumu, bet viņus vajadzētu vēl vairāk integrēt mūsu ikdienas dzīvē. Jo viņi strādā tajās organizācijās kurās viņi strādā un varbūt, ka viņiem nesanāk tik liela saskare ar citām vidēm un realitātēm. Tāpēc mēs izdomājām, ka uz festivālu “Divi Jūliji” šogad uzaicināsim darboties ārzemju brīvprātīgos.

Vajag būt nedaudz trakam un nedomāt par sekām. Nu skaidrs, ka būs ņemšanās. Skaidrs, ka būs kādas problēmas. Vajadzēs papildus laiku ieguldīt. Bet, ja tā ideja uzdzirkstī tad vajag viņai vienkārši ļauties. Un vajag arī palūgt padomus citiem profesionāļiem, tāpēc ka, piemēram Gulbenes novadā ir daudz tādu Eiropas projektu īstenotāju, Lauris Šķenders vai Anita Birzniece, kas padomu neatsaka. Mums ir tas atbalsta tīklojums ar pieredzi kas palīdz projektus īstenot. Un, ja tā ideja ir, tad vispār nevajag šaubīties. Jāatmet kaut kāda analīze, ja mēs visu analizēsim tad mēs nekad neko neizdarīsim.

Video no Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestādes ’’Auseklītis’’ arhīva: https://www.youtube.com/watch?v=UuBozZOu9YI.

Sarunājās Elīna Bērziņa