Komisija ierosina pasākumus robežu drošības stiprināšanai un pretdarbībām hibrīddraudu sakarā

Pie ES austrumu robežas ierodas arvien lielāks skaits migrantu. 2024. gadā to cilvēku skaits, kuri ieceļoja ES pār robežu ar Baltkrieviju, palielinājās par 66 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Krievija un Baltkrievija naidīgās darbībās izmanto cilvēkus, kuriem izsniegta Krievijas studenta vai tūrisma vīza. Abas minētās valstis migrāciju pārvērtušas par politisku instrumentu ar mērķi destabilizēt sabiedrību ES, ļaunprātīgi izmantojot ES patvēruma tiesību principu. Lai šo hibrīdkaru apturētu ir vajadzīgas pretdarbības. Tāpēc ES ir veikusi virkni pasākumu, kas stiprinās ES valstu spēju pretoties šiem hibrīddraudiem un stiprinās drošību pie ES ārējām robežām.

Minētās darbības ir šādas: 

• apzināt izaicinājumus pie ES ārējām sauszemes robežām ar Krieviju un Baltkrieviju un draudus ES drošībai. Eiropas Komisija atbalstīs ES valstis, lai nepieļautu, ka Krievija un Baltkrievija izmanto Eiropas principus un vērtības, tostarp tiesības uz patvērumu, pret ES; 
• stiprināt ES politisko reakciju un operatīvo atbalstu. Latvijā, Lietuvā, Polijā un Somijā jau ir ieviesti vairāki ES pasākumi pret migrantu izmantošanu par ieroci. Lai vēl vairāk uzlabotu uzraudzību pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju, ES dara pieejamu finansējumu, kas sasniedz 170 miljonus eiro. Šie līdzekļi izmantojami, lai modernizētu elektroniskās novērošanas iekārtas, uzlabotu telesakaru tīklus, izvietotu mobilos detektorus vai nepieļautu dronu ielidošanu; 
• noteikt juridisko kontekstu. ES valstīm ir juridisks pienākums aizsargāt ES ārējās robežas, vienlaikus ievērojot pamattiesības un izraidīšanas aizlieguma principu (princips, ka nevienu nedrīkst atgriezt valstī, kurā viņš tiktu pakļauts spīdzināšanai, nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei). Ņemot vērā pašreizējos hibrīddraudus un saskaņā ar ES Līgumiem, ES valstis var pieņemt valsts pasākumus, kas var ietekmēt pamattiesības, piemēram, tiesības uz patvērumu. Šādiem pasākumiem jābūt ārkārtas, pagaidu, samērīgiem un jāattiecas uz skaidri noteiktiem gadījumiem; 
• pastiprināt sadarbību ar ES un citām ES valstīm. Attiecīgajām ES valstīm ir cieši jāsadarbojas ar ES un citām ES valstīm, lai nodrošinātu visu saistīto darbību konsekvenci un efektivitāti. 

ES vienmēr atbalstīs ES valstu centienus gādāt par drošu un aizsargātu Savienību ar pilnībā funkcionējošu Šengenas zonu, kas darbojas visu ES pilsoņu labā. ES valstīm būtu jāizmanto visas iespējas, ko paredz ES tiesību akti, savukārt Komisija ir gatava sadarboties ar valstīm, kuras veic ārkārtas pasākumus. 

Plašāka informācija 

Jauns Eiropas aizsardzības un drošības laikmets 

Paziņojums “Cīņa ar hibrīddraudiem, ko rada migrācijas izmantošana par ieroci, un drošības stiprināšana pie ES ārējās robežas” 

Robežu pārvaldības un vīzu instruments 

Paziņojums presei. “Komisija palielina atbalstu dalībvalstīm, lai stiprinātu ES drošību un cīnītos pret migrācijas izmantošanu par ieroci”