Jaunā regula riska kapitāla ieguldītājiem atvieglos kapitāla piesaisti visā Eiropā jaunu uzņēmumu izveidei. Galvenā iecere ir vienkārša: tiklīdz būs panākta atbilstība izvirzītajām prasībām, visi atbilstīgie līdzekļu pārvaldītāji visā Eiropā varēs piesaistīt kapitālu “Eiropas riska kapitāla fonda” ietvaros. Tiem vairs nebūs jāpilda sarežģītās prasības, kuras katrā ES dalībvalstī atšķiras. Līdz ar vienotu noteikumu ieviešanu riska kapitāla fondi būs spējīgi piesaistīt vairāk ieguldījumu saistību un palielināt kapitāla apjomu.
Līdztekus pagājušajā nedēļā ierosinātajiem pasākumiem, tostarp jaunām finanšu garantijām EUR 1,4 miljardu apmērā, kas paredzētas Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmā (COSME (2014-2020) - IP/11/1476), Eiropas Investīciju banka saglabās vienmērīgu MVU kreditēšanu apjomu, tuvu 2011. gada līmenim — EUR 10 miljardi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni sacīja: “Lai izkļūtu no krīzes, svarīgākā prioritāte ir finansējuma pieejamības atvieglošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mūsu rīcības plānā uzsvērts, ka Eiropa dara visu iespējamo, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU. Mēs tiecamies uz to, lai stiprinātu finanšu instrumentus, ko Eiropas Savienība piedāvā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un lai uzlabotu to piekļuvi finanšu tirgiem.”
Par iekšējā tirgus jautājumiem atbildīgais komisārs Mišels Barnjē sacīja: “Eiropai vajadzīgs vairāk riska kapitāla. Tieši riska kapitāls palīdzēs uzņēmumiem kļūt inovatīvākiem un konkurētspējīgākiem, tādējādi radot nākotnes uzņēmumus Eiropā. Lai varētu atbalstīt daudzsološākos jaunos uzņēmumus, riska kapitāla fondiem ieguldījumi jāpalielina un jādažādo. Šodien ierosinātie priekšlikumi palīdzēs attīstīt šo jauno tirgu.”
MVU paredzētais rīcības plāns
Eiropas panākumi ekonomikas jomā lielā mērā atkarīgi no tā, vai mazie un vidējie uzņēmumi spēs izmantot savu izaugsmes potenciālu. Pēdējos piecos gados MVU ir devuši vairāk nekā pusi no kopējās pievienotās vērtības ES ekonomikas nefinansiālajā daļā un ir nodrošinājuši 80 % no visām jaunajām darba vietām Eiropā. Eiropas Komisija rīcības plānā izklāsta dažādos politikas virzienus, kurus tā īsteno un kuru mērķis ir atvieglot finansējuma pieejamību 23 miljoniem Eiropas MVU un ievērojami veicināt izaugsmi. Lai saglabātu kredītu plūsmu MVU un uzlabotu to piekļuvi kapitāla tirgiem, ir ierosināti normatīvie un citi pasākumi, kas MVU tirgus un MVU akcijas padarīs pārredzamākas ieguldītājiem un samazinās normatīvo un administratīvo slogu.
MVU paredzētais riska kapitāls
Riska kapitāls, kas nodrošina agrīnā posma finansējumu jaunu uzņēmumu izveidei, ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījumu avots jauniem un inovatīviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču tas, ka fondi ir mazi un spēj nodrošināt tikai nelielu kapitāla apjomu, ir liedzis tiem vēl lielākā mērā iesaistīties uzņēmumu izveides finansēšanā. Tādējādi MVU vēl aizvien ir atkarīgi no banku izsniegtajiem īstermiņa aizdevumiem. Taču pašreizējās krīzes apstākļos, kad ievērojami samazinās reālās ekonomikas kreditēšanas apjomi, šie uzņēmumi ar lielām grūtībām saņem šāda veida aizdevumus.
Komisijas gūtie pierādījumi liecina, ka uzņēmums, kuram ir ilgtermiņa riska kapitāla ieguldītāji, darbojas veiksmīgāk nekā uzņēmums, kuram jāpaļaujas tikai uz banku piedāvāto īstermiņa finansējumu. Tas izskaidrojams ar to, ka riska kapitāla fonds pirms kapitāla ieguldīšanas uzņēmumā veic stingru izvērtēšanu. Taču vidējais Eiropas riska kapitāla fonds ir neliels un tam trūkst līdzekļu, kas nepieciešami, lai daudzveidīga ieguldījumu stratēģija dotu ievērojamu kapitāla ieguldījumu atsevišķiem uzņēmumiem un tādējādi radītu reālu ietekmi. Riska kapitāla fondā Eiropas Savienībā ir vidēji apmēram EUR 60 miljoni, turpretim līdzīgā riska kapitāla fondā ASV ir vidēji EUR 130 miljoni[1]. Ekonomiskie pētījumi liecina, ka riska kapitāla fondi var reāli ietekmēt uzņēmumus, kuros tie iegulda, ja to apjoms sasniedz apmēram EUR 280 miljonus[2]. Turklāt ASV riska kapitāla fondi katrā uzņēmumā ieguldīja vidēji aptuveni EUR 4 miljonus, turpretim Eiropas riska kapitāla fondu ieguldījums katrā uzņēmumā bija vidēji tikai EUR 2 miljoni. Agrīnā posma kapitāla ieguldījumi ASV bija vidēji EUR 2,2 miljoni par uzņēmumu, turpretim ES šis rādītājs bija vidēji EUR 400 000 par uzņēmumu[3].
Lielāki riska kapitāla fondi dod iespēju privātuzņēmumiem piekļūt lielākam kapitāla apjomam, savukārt fondi varēs specializēties atsevišķās nozarēs, piemēram, informācijas tehnoloģiju, biotehnoloģijas vai veselības aprūpes nozarē. Tas savukārt uzlabotu MVU konkurētspēju pasaules tirgū.
Skat. arī MEMO/11/879.
Sīkāka informācija
http://ec.europa.eu/enterprise/policies/finance/index_en.htm
Galvenie elementi priekšlikumā par riska kapitālu:
- Priekšlikums ir “vienots noteikumu kopums”, ar ko regulē fondu tirdzniecību “Eiropas riska kapitāla fondu” ietvaros. “Eiropas riska kapitāla fondam” tiek izvirzītas trīs pamatprasības: 1) tam 70 % no līdzekļu devēju kapitāla saistībām jāiegulda MVU; 2) tam šiem MVU jānodrošina finansējums kapitāla vai kvazikapitāla (proti, “iepriekš neizmantota kapitāla”) veidā un 3) tas nevar izmantot aizņemtos līdzekļus (proti, fonds iegulda tikai to kapitālu, kuru apņēmušies ieguldīt ieguldītāji, tādējādi fondam nav parādsaistību). Visiem fondiem, kuri darbojas minētā fonda ietvaros, piesaistot finansējumu visā ES, jāievēro vienoti noteikumi un kvalitātes standarti (tostarp informācijas paziņošanas standarti ieguldītājiem un darbībai izvirzītās prasības). Pateicoties “vienoto noteikumu kopumam”, ieguldītāji precīzi zinās, ko viņi iegūs, ieguldot Eiropas riska kapitāla fondos.
- Priekšlikums paredz vienotu pieeju to ieguldītāju kategorijām, kuri ir tiesīgi ieguldīt kapitālu “Eiropas riska kapitāla fondā”. Atbilstīgie ieguldītāji būs profesionāli ieguldītāji atbilstoši 2004. gada Finanšu instrumentu tirgu direktīvā (MiFID – skat. IP/04/546) definētajam un daži citi tradicionālie riska kapitāla ieguldītāji (piemēram, privātie ieguldītāji vai biznesa enģeļi). Vienotie noteikumi par riska kapitāla ieguldītājiem nodrošinās, lai tirdzniecība tiktu attiecīgi pielāgota šo ieguldītāju kategoriju vajadzībām.
- Saskaņā ar regulu visiem to riska kapitāla fondu pārvaldītājiem, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, būs Eiropas tirdzniecības pase, kas ļaus piekļūt atbilstīgajiem ieguldītājiem visā ES. Tas ir nozīmīgs uzlabojums, salīdzinot ar spēkā esošajiem aktīvu pārvaldības noteikumiem, jo īpaši 2011. gada Alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldnieku direktīvu (AIFMD – skat. MEMO/10/572), jo AIFMD paredzētā pase attiecas tikai uz tiem pārvaldītājiem, kuru valdījumā esošie aktīvi pārsniedz EUR 500 miljonus. Turklāt AIFMD noteikumi rada juridisku sistēmu, kas parasti paredzēta riska ieguldījumu fondiem un privātkapitāla uzņēmumiem, nevis parastam riska kapitāla fondam, kurš darbotos atbilstoši klientu vajadzībām.
Turpmākie pasākumi
Tagad priekšlikums par riska kapitālu tiks iesniegts apspriešanai Eiropas Parlamentā un Padomē (dalībvalstīm) un pieņemšanai koplēmuma procedūrā.
Skat. arī MEMO/11/880.
Sīkāka informācija
http://ec.europa.eu/internal_market/investment/venture_capital_en.htm.
Kontaktpersonas: Chantal Hughes (+32 2 296 44 50) Carlo Corazza (+32 2 295 17 52) Carmel Dunne (+32 2 299 88 94) Sara Tironi (+32 2 299 0403) |
[1] Josh Lerner, Yannis Pierrakis, Liam Collins and Albert Bravo Biosca, "Atlantic Drift - Venture Capital performance in the UK and the US”, pētniecības ziņojums, 2011. gada jūnijs, skat. 4.1. iedaļu.
[2] Turpat.
[3] K. Raade and C.T. Machado “Recent developments in the European private equity markets”, ekonomikas ziņojums No. 319, 2008. gada aprīlis.