Uzticēšanās ES ir sasniegusi augstāko līmeni pēdējo 18 gadu laikā
52 % eiropiešu uzticas ES, un tas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada. Vislielāko uzticēšanos ES pauž jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem (59 %). 52 % eiropiešu apgalvo, ka uzticas Eiropas Komisijai, tādējādi ir sasniegts vēl viens augstākais rādītājs 18 gadu laikā, turklāt jauniešu vidū šis rādītājs ir vēl augstāks (57 %). Tajā pašā laikā 36 % eiropiešu apgalvo, ka uzticas savas valsts valdībai, un 37 % apgalvo, ka uzticas savas valsts parlamentam.
Trīs ceturtdaļas respondentu (75 %) uzskata sevi par ES pilsoņiem – tā ir augstākā vērtība vairāk nekā divdesmit gadu laikā.
Turklāt vairāk nekā seši no desmit iedzīvotājiem (62 %) optimistiski raugās ES nākotnē.
Eiropieši atbalsta eiro
Eirobarometra aptaujā konstatēts visu laiku augstākais atbalsts kopējai valūtai gan Eiropas Savienībā (74 %), gan eirozonā (83 %). Attiecībā uz Eiropas ekonomikas stāvokli 44 % eiropiešu norāda, ka tas ir labs, savukārt 48 % to uzskata par sliktu. Lielākā daļa iedzīvotāju (43 %) ir pārliecināti, ka Eiropas ekonomiskā situācija nākamajos 12 mēnešos tāpat kā līdz šim saglabāsies stabila
Eiropieši vēlas spēcīgāku un uzstājīgāku ES
Gandrīz 7 no 10 respondentiem (69 %) piekrīt, ka Eiropas Savienība nodrošina stabilitāti trauksmainā pasaulē.
Gandrīz deviņi no desmit eiropiešiem (88 %) uzskata, ka būtu jāveido vairāk uz noteikumiem balstīta sadarbība starp pasaules valstīm un reģioniem. Vairāk nekā četri no pieciem ES iedzīvotājiem (86 %) uzskata, ka muitas tarifu palielināšana kaitē pasaules ekonomikai. Tomēr, ja citas valstis palielina nodokļus importam no ES, 80 % respondentu piekrīt, ka ES būtu jāpiemēro muitas tarifi, lai aizstāvētu savas intereses.
Vairāk nekā astoņi no desmit iedzīvotājiem (81 %) atbalsta dalībvalstu kopējo aizsardzības un drošības politiku – augstākais rezultāts kopš 2004. gada. Tajā pašā laikā 78 % pauž bažas par ES aizsardzību un drošību nākamajos piecos gados.
Attiecībā uz ES budžeta prioritātēm Eiropas iedzīvotāji vēlētos, lai ES budžeta līdzekļi tiktu izlietoti aizsardzībai un drošībai (43 %), nodarbinātībai, sociālajām lietām un sabiedrības veselībai (42 %), kā arī izglītībai, apmācībai, jaunatnei, kultūrai un plašsaziņas līdzekļiem (34 %, bez pārmaiņām). Ar 40 % drošība un aizsardzība ir arī svarīgākā joma, kurai, pēc iedzīvotāju domām, vajadzētu piešķirt lielāku ES finansējumu; tai seko enerģētikas pārkārtošana/cenas ziņā pieejama enerģija (32 %).
Eiropieši uzskata, ka vidēja termiņa pasākumi ES būtu jāveic drošības un aizsardzības jomā (39 %), kam seko ekonomika (29 %), migrācija (24 %) un klimats un vide (24 %). Tajā pašā laikā 44 % no visiem ES iedzīvotājiem uzskata, ka viņu dzīvi īstermiņā vispozitīvāk ietekmēs miera un stabilitātes nodrošināšana, kam seko pārtikas, veselības aprūpes un rūpniecības izejvielu nodrošināšana (27%) un vairāk darba iespēju (26 %).
Miers (41 %, + 2 procentpunkti) joprojām ir vērtība, kas vislabāk raksturo ES, kam seko demokrātija (33 % – 2 procentpunkti) un tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību ievērošana (28 %, jauna pozīcija).
Pastāvīgs un stabils atbalsts ES reakcijai uz karu Ukrainā
Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, 80 % Eiropas respondentu piekrīt, kaEiropas Savienībā ir jāuzņem cilvēki, kas bēg no kara, savukārt vairāk nekā trīs ceturtdaļas eiropiešu (76 %) atbalsta finansiālā un humānā atbalsta sniegšanu Ukrainai. 72 % ES iedzīvotāju atbalsta ekonomiskās sankcijas, kas noteiktas Krievijas valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām, savukārt seši no desmit (60 %) atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un 59 % piekrīt tam, ka ES finansē militārā ekipējuma iegādi un piegādi Ukrainai.
Krievijas iebrukums Ukrainā joprojām tiek uzskatīts par svarīgāko no 15 jautājumiem ES līmenī (27 %), kam seko starptautiskā situācija (24 %) un drošība un aizsardzība (20 %). 77 % Eiropas respondentu piekrīt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud ES drošību.
Papildu informācija:
Rekordaugsta uzticēšanās ES, vērienīgs atbalsts eiro un atbalsts kopējai aizsardzībai
PRESES NODAĻA
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā