ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniece Ketrina Eštone teica: "Arī krīzes laikā Eiropai jālūkojas uz priekšu un jāiesaistās pasaules notikumos. Mūsu drošība un labklājība ir atkarīga no tā, kas notiek ārpus mūsu robežām, jo īpaši pie mūsu kaimiņiem. ES ievēros savas starptautiskās saistības pret nabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem, pret mūsu kaimiņiem pārejas situācijā un valstīm, kas ir ceļā uz pievienošanos Savienībai. Ar jaunajām programmām ES varēs daudz labāk sekmēt savas būtiskākās vērtības un intereses – cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu – , kā arī dot savu ieguldījumu nabadzības izskaušanā, miera saglabāšanā un konfliktu atrisināšanā visā pasaulē."
Eiropas Komisijas attīstības komisārs Andris Piebalgs teica: "ES ir lielākais līdzekļu devējs pasaulē, un mums ir jāturpina būtu līderiem cīņā pret nabadzību. Aptaujas liecina, ka lielākā daļa eiropiešu piekrīt tam, ka ES ir jāapliecina solidaritāte un jāpalielina attīstības atbalsts. Šie priekšlikumi ļaus ES budžetam dot ieguldījumu ES saistību izpildē tādā pašā līmenī kā iepriekš un piešķirt palīdzībai 0,7% no ES NKI līdz 2015. gadam. Ir atzīts, ka iekļaujošas un ilgstpējīgas izaugsmes nodrošināšana pasaulē ir arī ES interesēs. Šodien mēs arī apstiprinām jaunu virzienu mūsu attiecībās ar valstīm, kurās ir strauji augoša ekonomika, un palīdzības koncentrēšanu uz nabadzīgākajām valstīm."
Par paplašināšanos un Eiropas kaimiņattiecību politiku atbildīgais komisārs Štefans File komentēja jaunās programmas Eiropas kaimiņattiecībām un pirmspievienošanās palīdzībai: "Šīs jaunās programmas ļaus vēl efektīvāk reaģēt uz mūsu partneru vajadzībām un vēlmēm. Ar jauno Eiropas kaimiņattiecību instrumentu un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu mums būs iespēja palīdzēt mūsu kaimiņiem ātrāk un elastīgākā veidā; tie ļauj izmantot diferencētāku pieeju un stimulus valstīm ar labākajiem rezultātiem. Vienlaikus tie turpinās dot ieguldījumu demokratizācijas procesa panākumos un uzlabos ekonomisko un sociālo attīstību mūsu kaimiņvalstīs, kā arī atbalstīt reformas tajās valstīs, kas gatavojas iestāties ES. "
Budžeta priekšlikumi ļaus īstenot Komisijas jauno pieeju "Pārmaiņu programma", virzot ES palīdzību mazākam skaitam nozaru, atbalstot demokrātiju, cilvēktiesības un labu pārvaldību un radīt iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību.
Piemērojot jauno principu "diferencēta pieeja", ES piešķirs lielāku daļu līdzekļu tur, kur palīdzībai varētu būt vislielākā ietekme – reģionos un valstīs ar vislielākajām vajadzībām, tostarp nestabilās valstīs. Valstis, kas spēj ģenerēt pietiekamus resursus savai attīstībai vairs nesaņems palīdzību divpusēju dotāciju veidā un to vietā varēs izmantot priekšrocības no jauniem sadarbības veidiem. Tās turpinās saņemt līdzekļus no tematiskajām un reģionālajām programmām. Šī palīdzība tiks papildināta ar inovatīviem sadarbības veidiem, piemēram, dotāciju un aizdevumu apvienojumu.
Viens no galvenajiem inovatīvajiem risinājumiem un ārējās politikas īstenošanas veidiem ir jaunais Partnerības instruments. Tā mērķis ir paātrināt un veicināt ES intereses un risināt galvenās globālās problēmas. Tas ļaus ES īstenot programmas, neaprobežojoties tikai ar attīstības sadarbību, kopā ar industrializētajām valstīm, valstīm ar strauji augošu ekonomiku un valstīm, kurās ES ir īpašas intereses.
Pamatinformācija
Šodien pieņemtie dokumenti ir priekšlikumi tiesību aktiem, lai īstenotu daudzgadu finanšu shēmu ārējo darbību jomā, ko Komisija iesniedza 2011. gada 29. jūnijā. Priekšlikumu pakete aptver visus ārējās palīdzības veidus, ko sniedz no ES budžeta, un ietver: Kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei: "Globālā Eiropa" un tiesību aktu priekšlikumus deviņām ģeogrāfiskām un tematiskām programmām, kas ir papildināti ar kopēju īstenošanas regulu.
Laika posmam no 2014. līdz 2020. gada šīm deviņām programmām ir ierosināts izmantot 96 249,4 miljonus eiro (pašreizējās cenās).
Pirmspievienošanās instruments (IPA): 14 110 miljoni euro
Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI): 18 182 miljoni eiro
Attīstības sadarbības instruments (DCI): 23 295 miljoni eiro
Partnerības instruments: 1 131 miljons euro
Stabilitātes instruments (IfS): 2 829 miljoni euro
Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR): 1 578 miljoni eiro
Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā: 631 miljons eiro
Grenlandes instruments: 219 miljoni euro
Eiropas Attīstības fonds (EAF, ārpus ES budžeta): 34 276 miljoni eiro
Šo priekšlikumu paketi nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei, un tās pieņemšana ir paredzēta 2012. gadā. (Sīkākai informācijai par atsevišķām programmām, skatīt MEMO/11/878).
Diferencēta pieeja
Diferencēto pieeju vispirms piemēros valstīm, uz kurām attiecas DCI un EKI. DCI ietvaros ir ierosināts, ka 17 valstis ar vidējā līmeņa augstākās pakāpes ienākumiem (Argentīna, Brazīlija, Čīle, Ķīna, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Kazahstāna, Irāna, Malaizija, Maldīvas, Meksika, Panama, Peru, Taizeme, Venecuēla un Urugvaja) un 2 lielas valstis ar vidējā līmeņa zemākās pakāpes ienākumiem, kuru IKP ir lielāks nekā 1 % no globālā IKP (Indija un Indonēzija) pakāpeniski pāries uz jaunām partnerattiecībām, kas nav balstītas uz divpusēju palīdzību. Valstis ar strauji augošu ekonomiku – Ķīna, Brazīlija, Indija – šobrīd tiek lielākā mērā uzskatītas par ES partnerēm globālo problēmu risināšanā.
Kaimiņattiecību un Pirmspievienošanās instrumenti
Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) atjaunotās pieejas kontekstā jaunais EKI instruments nodrošinās labi organizētu atbalstu tām pašām 16 partnervalstīm[1], uz kurām iepriekš attiecās Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI). Saskaņā ar diferencētas pieejas principu un principu "vairāk par labākiem rezultātiem" EKI atbalstīs attiecību nostiprināšanu ar partnervalstīm un sniegs reālas priekšrocības gan ES, gan tās partneriem tādās jomās kā demokrātija un cilvēktiesības, tiesiskums, laba pārvaldība, ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība un pakāpeniska ekonomiskā integrācija ES vienotajā tirgū.
ES turpinās atbalstīt kandidātvalstis[2], izmantojot atjaunoto Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un izmantojot pašreizējā instrumenta pozitīvo pieredzi. IPA palīdzēs šīm valstīm īstenot vispusīgu reformu stratēģiju, kas ir nepieciešama turpmākai dalībai ES, liekot uzsvaru uz reģionālo sadarbību, ES noteikumu un standartu īstenošanu, spēju pārvaldīt Savienības iekšējās politikas jomas pēc pievienošanās un jūtamām sociāli ekonomiskām priekšrocībām saņēmējās valstīs. Plašāk tiks izmantoti inovatīvi finansēšanas paņēmieni, kas izstrādāti kopā ar starptautiskām finanšu iestādēm un paredz, ka ES līdzekļi tiek izmantoti lielāku līdzekļu piesaistei ieguldījumiem infrastruktūrā.
Plašāka informācija
MEMO/11/878 – The Multiannual Financial Framework: The Proposals on External Action Instruments
Paziņojumu pilns teksts atrodams šādās vietnēs:
http://ec.europa.eu/europeaid/how/finance/mff/financial_framework_news_en.htm
Priekšlikumi daudzgadu finanšu shēmai (2011. gada 29. jūnijs):
http://ec.europa.eu/budget/biblio/documents/fin_fwk1420/fin_fwk1420_en.cfm
ES attīstības politika: pārmaiņu programma
http://ec.europa.eu/europeaid/what/development-policies/documents/agenda_for_change_en.pdf
Apspriedes par turpmāko attīstības politiku:
http://ec.europa.eu/europeaid/how/public-consultations/5241_en.htm
EuropeAid tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm
Eiropas Komisijas attīstības komisāra Andra Piebalga tīmekļa vietne:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/piebalgs
Website of European Commissioner for Enlargement and European Neighbourhood Štefan Füle:
http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/fule/
More on the new IPA:
http://ec.europa.eu/enlargement/press_corner/whatsnew/news/111207_en.htm
Website of the ENP
http://ec.europa.eu/world/enp/index_en.htm
Contacts : Maja Kocijancic (+32 2 298 65 70) Catherine Ray (+32 2 296 99 21) Peter Stano (+32 2 295 74 84) |
[1] Alžīrija, Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Ēģipte, Gruzija, Izraēla, Jordānija, Libāna, Lībija, Maroka, Moldovas Republika, Okupētā Palestīnas teritorija, Sīrija, Tunisija un Ukraina.
[2] Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Kosova (saskaņā ar ANODPR 1244/1999), Melnkalne, Serbija, Turcija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.