EK un SVF paziņojums par pārskata misijas noslēgšanu

Ziņa publicēta 08.12.2011
Brisele, 8.decembris, 2011. - Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvji uzturējās Rīgā no 28. oktobra līdz 10. novembrim saistībā ar sarunām par piekto un pēdējo starptautiskās finansiālās palīdzības programmas pārskata misiju Latvijā. Pēc Latvijas Krājbankas darbības apturēšanas, kas ietekmēja arī valdības stratēģiju attiecībā uz airBaltic, sarunu noslēgšanai bija nepieciešams saņemt papildus informāciju no Latvijas amatpersonām. Līdz ar to misijas pārstāvji savu dienestu līmenī ir vienojušies par pēdējās pārskata misijas un aizdevuma programmas noslēgšanu.

Latvijas valdības politikas programmas mērķis ir palīdzēt nodrošināt noturīgu ekonomikas atveseļošanos, sekmēt valsts spēju aizņemties kapitāla tirgū par pieņemamām likmēm un veicināt Latvijas spēju izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai ilgtspējīgā veidā atbilstoši mērķim 2014. gada janvārī.

Pašlaik Latvijas ekonomika atveseļojas no nopietnas lejupslīdes, un šogad plānota ekonomiskā izaugsme 4½-5 % apmērā. Tomēr nākošgad šī izaugsme varētu krasi palēnināties saistībā ar ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos ārpus Latvijas. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija nākošgad samazināsies, ir nepieciešama rīcība, kas veicinātu zemas inflācijas vidi. Šā gada budžeta deficīts visdrīzāk būs zemāks nekā paredzēts, neskatoties uz ievērojamiem neparedzētiem izdevumiem saistībā ar airBaltic. Darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, tomēr ilgtermiņa bezdarba līmenis vēl joprojām ir augsts, un ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām problēmām kā prasmju zaudēšana vai to neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Nabadzības līmenis vēl joprojām ir viens no visaugstākajiem Eiropas Savienībā (ES). Šādos apstākļos misijas pārstāvji ilgstoši ir uzsvēruši nepieciešamību saglabāt pietiekamu sociālās drošības sistēmas izdevumu līmeni.

Latvijas valdība ir izvirzījusi mērķi 2012. gadā panākt budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP, lai izpildītu vispārējā valsts budžeta deficīta kritēriju eiro ieviešanai ilgtspējīgā veidā. Lai gan misijas pārstāvji pauda bažas par dažiem no valdības budžeta projektā paredzētajiem pasākumiem, piemēram, vēl vairāk samazināt izdevumus ceļu uzturēšanai un sociālajai drošības sistēmai, tomēr ar šī budžeta pasākumiem vajadzētu pietikt, lai sasniegtu fiskālo mērķi. Ja būs nepieciešams, 2012. gadā valdība arī ir apņēmusies ieviest papildu pasākumus, lai izpildītu deficīta kritēriju.

Attiecībā uz banku sektoru valdība 2. novembrī ir iesniegusi Eiropas Komisijai Hipotēku un zemes bankas pārdošanas stratēģiju ar mērķi sākt kontrolētu tās komercportfeļa pārdošanu. Šis solis 21. novembrī ļāva atbrīvot vēl 100 miljonus eiro budžeta finansēšanas vajadzībām no banku sektora atbalstīšanai rezervētajiem līdzekļiem.

Ir sākta Citadeles bankas pārdošana un turpinās darbs, lai panāktu Parex bankas noregulējumu valstij visizdevīgākajā veidā. Pēc Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanas valdība ir nodrošinājusi pieeju garantētiem noguldījumiem un veikusi papildu likumdošanas un administratīvos pasākumus finanšu sektora uzraudzības stiprināšanai.

Valdība plāno turpināt strukturālās reformas, lai sekmētu Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Tā ir arī veikusi pasākumus, lai uzlabotu ES struktūrfondu apguvi un, lai gan ar nelielu novēlošanos, ir apstiprinājusi stratēģiju valsts uzņēmumu darbības efektivitātes uzlabošanai.

Noslēdzot šo EK un SVF pārskata misiju, ir pieejamas atlikušās aizdevuma daļas no EK un SVF un kredītlīnijas no Ziemeļvalstīm un citām ES valstīm. Tomēr, ņemot vērā Latvijas stabilo finanšu stāvokli, valdība neplāno izmantot līdzekļus, kas tai būs pieejami,.

Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas un apspriešanās ar ES dalībvalstīm, līdz 2012. gada janvārim varēs parakstīt un publiskot Saprašanās memoranda papildinājumu, kurā ietvertas valdības apņemšanās, par kurām panākta vienošanās pārskata vizītes laikā.

2012. gada 20. janvārī, noslēdzoties ES maksājumu bilances finanšu palīdzībai, uz Latviju attieksies Pēc Programmas Uzraudzība līdz laikam, kad būs atmaksāta liela daļa no ES finansētā aizdevuma. Tā papildinās ekonomikas un budžeta uzraudzību Eiropas Semestra ietvaros un regulāras pārbaudes par eiro ieviešanas kritēriju izpildi.

Pēc SVF vadības apstiprinājuma 2012. gada 22. decembrī paredzēta SVF valdes sēde, lai apstiprinātu pārskata misijas rezultātus un slēgtu aizdevuma programmu. Pēc aizdevuma programmas beigām Latvija turpinās konstruktīvu politisko dialogu ar SVF un atbilstoši SVF noteikumiem sāks īstenot pārraudzību pēc programmas izpildes (PPM). PPM paredz, ka dalībnieki biežāk nekā iepriekšējās uzraudzības laikā apspriežas ar SFV, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomikas un strukturālajai politikai.

Papildu informācija:

http://ec.europa.eu/economy_finance/eu/countries/latvia_en.htm

http://www.imf.org/external/country/LVA/index.htm

Contacts :

     Amadeu Altafaj Tardio  (+32 2 295 26 58)

     Catherine Bunyan  (+32 2 299 65 12)

     Vandna Kalia  (+32 2 299 58 24)