Modernizēta Profesionālo kvalifikāciju direktīva ļaus profesionāļiem vieglāk atrast darbu savā specialitātē visā Eiropā

Brisele, 2011. gada 19. decembris. Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits daudzās dalībvalstīs samazinās[1], toties pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem laikā no šodienas līdz 2020. gadam, paredzams, pieaugs līdz vairāk nekā 16 miljoniem darbvietu[2]. Lai Eiropa spētu apmierināt šādu pieprasījumu, viens no risinājumiem ir panākt vienmērīgāku darbaspēka izvietojumu un ļaut, lai brīvās darbvietas aizpilda augsti kvalificēti un dzīvesvietas maiņai gatavi profesionāļi no citām ES dalībvalstīm. Viņi var kļūt par būtisku izaugsmes dzinējspēku, taču tikai tad, ja pārcelšanās "tuvāk pie darba" nav sarežģīta, un tāpēc ir jāatrod ātrs, vienkāršs un uzticams veids, kā šādu cilvēku kvalifikāciju atzīt ES mērogā. Tādēļ Komisija šodien pieņēma priekšlikumu, kas paredz modernizēt Profesionālo kvalifikāciju direktīvu (Direktīva 2005/36/EK). [1] Pēc Eurostat 2010. gada statistikas apskata "Europop" datiem laika posmā līdz 2020. gadam pensionāru skaits pieaugs tiktāl, ka Eiropā uz vienu pensionāru būs trīs strādājošie.  http://epp.eurostat.ec.europa.eu/statistics_explained/index.php?title=File:Old_age_dependency_ratio_on_1_January_of_selected_years.PNG&filetimestamp=20110609135954. [2] Kvalificēti darbinieki Eiropā: pieprasījums un piedāvājums. Prognoze vidēji ilgam laikposmam līdz 2020. gadam (2010. gads). http://www.cedefop.europa.eu/en/Files/3052_en.pdf.

Šodienas priekšlikuma mērķis ir vienkāršot profesionālās mobilitātes noteikumus ES, ieviešot Eiropas profesionālo karti tām profesijām, kuru pārstāvji to vēlas, un tādējādi atvieglojot un paātrinot profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesu. Turklāt šis process kļūtu skaidrāks patērētājam, jo priekšlikumā dalībvalstis ir aicinātas pārskatīt tajās reglamentēto profesiju kopumu un kliedēt sabiedrības bažas par iespējamām problēmām, proti, valodas prasmju nepietiekamību un reālām brīdināšanas iespējām neprofesionālisma gadījumā, jo sevišķi veselības aprūpē.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē komentārs: "Šodienas Eiropai jāsastopas ar daudziem izaicinājumiem.Viens no tādiem ir palielināts pieprasījums pēc augsti kvalificētiem profesionāļiem viscaur Eiropas Savienībā.Šis priekšlikums par profesionālo kvalifikāciju atbilst vajadzībai pēc labi funkcionējošas kvalifikāciju atzīšanas sistēmas, kas atvieglo profesionālo mobilitāti ES mērogā.Tas ļaus augsti kvalificētiem speciālistiem doties turp, kur viņu darbs ir pieprasīts.Un tas savukārt nāks par labu Eiropas ekonomikas izaugsmei.Es esmu pārliecināts, ka Eiropas profesionālā karte ir pareizais ceļš, jo šis elektroniskais sertifikāts vienkāršos un atvieglos profesionālās atzīšanas procesu un līdz ar to arī profesionālo mobilitāti."

Priekšlikuma galvenie elementi

1.  Eiropas profesionālās kartes ieviešana interesentiem ļaus vieglākā un ātrākā veidā pierādīt savu profesionālo kvalifikāciju. Tai vajadzētu veicināt arī pagaidu mobilitāti. Karšu ieviešana būs atkarīga no profesionāļu ieinteresētības pakāpes (piemēram, medmāsas un kalnu gidi ir apliecinājuši lielu ieinteresētību šādas kartes izmantošanā). Karte ir saistīta ar optimizētu atzīšanas procedūru jau eksistējošās Iekšējā tirgus informācijas sistēmas (IMI) satvarā, un tā izpaudīsies kā elektronisks sertifikāts, kas profesionāļiem ļaus sniegt pakalpojumus vai veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

2.  Labāka piekļuve informācijai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu: visi profesionālās kvalifikācijas atzīšanas meklētāji būtu nosūtāmi uz vienotu  kontaktpunktu, neliekot viņiem atsevišķi apmeklēt katru vajadzīgo valsts iestādi. Šos vienotos kontaktpunktus izveido saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un tie ļauj iedzīvotājiem vienuviet saņemt visu informāciju par to, kādi dokumenti vajadzīgi, lai viņu kvalifikāciju atzītu attiecīgajā dalībvalstī, un elektroniski nokārtot visas administratīvās formalitātes.

3.  Obligāto profesionālās sagatavotības prasību atjaunināšana ārstiem, zobārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, veterinārārstiem un arhitektiem: iepriekšējā šādu prasību saskaņošanas reize bija pirms 20 līdz 30 gadiem. Prasības ir atjauninātas, ņemot vērā prakses un izglītības attīstību šajās profesionālajās jomās. Piemēram, medmāsām un vecmātēm noteikts, ka specializēto apmācību uzsākt drīkst nevis pēc 10, bet pēc 12 gadiem vispārizglītojošā mācību iestādē.

4.  Brīdināšanas mehānisma izveide attiecībā uz veselības aprūpes profesionāļiem, kuru kvalifikāciju atzīst automātiski: dalībvalsts kompetentajām iestādēm būs pienākums brīdināt pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes par veselības aprūpes profesionāļiem, kuriem valsts iestāde vai tiesa ir aizliegusi veikt profesionālu darbību. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka ir bijuši gadījumi, kad ārsti, kuriem viņu izcelsmes dalībvalstī praktizēt ir aizliegts, pārceļas, lai strādātu ārzemēs, bet jaunās mītnes dalībvalstis par to nav informētas.

5.  Kopēju mācību sistēmu un kopēju pārbaudes darbu ieviešana, kuri aizstās kopējās platformas un kuriem vajadzētu ļaut paplašināt automātiskās atzīšanas mehānisma darbības jomu, aptverot aizvien jaunas profesijas. Tām profesijām, kuru pārstāvji to vēlas, varētu noteikt automātisku kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz vienotu zināšanu, prasmju un kompetenču kopumu vai kopējiem pārbaudes darbiem, ar kuriem novērtē personas spēju veikt konkrētu profesionālo darbību.

6.  Reglamentēto profesiju tiesiskā regulējuma savstarpēja novērtēšana:direktīvā tiek paredzēts jauns mehānisms, lai nodrošinātu lielāku caurredzamību un tiesiskā regulējuma pamatotību profesijās, kuras dalībvalstīs tiek reglamentētas, piemērojot konkrētas kvalifikācijas prasības. Dalībvalstīm būs jāiesniedz reglamentēto profesiju saraksts un jāpamato vajadzība pēc šāda regulējuma. Pēc tam paredzēts savstarpējs minēto prasību novērtējums, kuru organizēs Eiropas Komisija.

Pamatinformācija

Profesionālo kvalifikāciju direktīva ir galvenais tiesiskais regulējums attiecībā uz profesionāļiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību vai atrast darbu citā dalībvalstī, kas noteiktas profesionālas darbības veikšanai pieprasa noteiktu kvalifikāciju. Modernizācija jaunai izaugsmei ir viens no divpadsmit darbalaukiem, ko paredz Akts par vienoto tirgu (IP/11/469).

Priekšlikuma pamatā ir jūnijā izdotā Komisijas zaļā grāmata (IP/11/767). Šodien tiek publicēts arī atsauksmju apkopojums par šo zaļo grāmatu.

Skatīt arī MEMO/11/923

Plašāka informācija:

http://ec.europa.eu/internal_market/qualifications/policy_developments/index_en.htm

Kontaktpersonas:      Chantal Hughes  (+32 2 296 44 50)      Carmel Dunne  (+32 2 299 88 94)