Atkritumi — vieglais ceļš uz darbvietu radīšanu un izmaksu samazināšanu

Briselē, 2012. gada 13. janvārī.  Ja ES tiesību akti par atkritumiem tiktu īstenoti pilnībā, mēs varētu ietaupīt 72 miljardus eiro gadā, palielināt ES atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējās pārstrādes sektora gada apgrozījumu par 42 miljardiem eiro un līdz 2020. gadam radīt 400 000 darbvietu — tā secināts Eiropas Komisijas šodien publicētajā pētījumā. Dalībvalstīs nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanas darbību dēļ tiek palaistas garām ekonomiskās izaugsmes iespējas, taču stingrākas inspekcijas un labākas zināšanas par atkritumu apsaimniekošanu ļautu panākt ievērojamus uzlabojumus.

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Mums jāsaprot, ka atkritumi ir resursi un ka ir augstākā mērā tuvredzīgi šos resursus aprakt zemē.Ziņojumā konstatēts, ka atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde var ievērojami sekmēt ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu.Ja jau pieņemtie tiesību akti tiktu pienācīgi īstenoti, mēs varētu izvairīties no dārgiem sanācijas pasākumiem, piesārņojuma un veselības problēmām.Neaizmirsīsim, ka otrreizēji pārstrādāti materiāli ir lētāki nekā jauniegūtie un ka to izmantošana samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un mūsu atkarību no importa."

Labāka īstenošana — lielāki ieguvumi

Pētījumā rūpīgi analizēts, kāda būtu tiesību aktu labākas īstenošanas un izpildes ietekme, un konstatēts, ka ieguvumi būtu ievērojami. Pētījumā apskatīti vairāki piemēri Kiprā, Vācijā, Īrijā, Itālijā un Nīderlandē, lai dalībvalstīm skaidri parādītu ekonomiskos, finansiālos un sociālos ieguvumus.

ES atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sektors ir ļoti dinamisks, tomēr netrūkst komerciālu izdevību ar ievērojamu paplašināšanās potenciālu. 2008. gadā nozares apgrozījums bija 145 miljardi eiro — aptuveni 1 % no ES IKP —, un tajā bija nodarbināti 2 miljoni cilvēku. ES politikas ievērošana palīdzētu izveidot sektoru, kurā nodarbināti 2,4 miljoni cilvēku un kura kopējais gada apgrozījums ir 187 miljardi eiro.

Galvenā problēma ir tā, ka ļoti daudzu preču cenā neatspoguļojas izmaksas par ražojuma nodošanu atkritumos, bet tas palīdzētu novērst atkritumu rašanos jau pašā sākumā. Turklāt daudzās dalībvalstīs trūkst pienācīgas infrastruktūras atkritumu dalītai vākšanai, pārstrādei un otrreizējai izmantošanai. Vēl viens kavēklis ir sistemātiskas kontroles un izpildes mehānismu trūkums, kā arī tas, ka nav pieejami ticami dati par atkritumu apsaimniekošanu.

Četri galvenie secinājumi

-       Pētījumā secināts, ka jāuzlabo zināšanas par atkritumiem. Jāpanāk, ka ir pieejami labāki dati par tiesību aktu piemērošanu praksē, un jāievieš sistemātiska uzraudzība. Šajā ziņā jau ir sperts solis uz priekšu, proti, Eurostat nesen ir izveidojis īpašu Atkritumu datu centru.  

-       Prasmīgāk izmantojot principu "piesārņotājs maksā" un plašāk liekot lietā ekonomiskus instrumentus (piemēram, palielinot atkritumu apglabāšanas izmaksas), varētu panākt labāku atbilstību tiesību aktiem un iegūt atkritumu apsaimniekošanai nepieciešamos finanšu resursus.

-       Dalībvalstīs jānostiprina inspicēšanas un uzraudzības iespējas. Tas varētu arī nozīmēt, ka jāizveido atkritumu apsaimniekošanas audita mehānisms ES līmenī un, iespējams, jānosaka kopīgi inspicēšanas standarti.

-       Samērā rentabla iespēja, lai nostiprinātu izpildes uzraudzību ES līmenī, būtu izmantot Eiropas Vides aģentūras (EVA) speciālistus un iespējas. Šis variants radītu mazākas administratīvās izmaksas nekā jaunas, īpaši atkritumiem paredzētas aģentūras izveide.

Turpmākie pasākumi

Komisija apspriedīs un izvērtēs pētījuma secinājumus. Uz tiem balstīsies, veidojot sabalansētu juridisko un ekonomisko instrumentu kopumu, kā ierosināts "Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" un "Tematiskajā stratēģijā atkritumu rašanās novēršanai". Šajās stratēģijās ierosināts izmantot ekonomiskus un juridiskus stimulus, piemēram, atkritumu poligonu nodokļus vai aizliegumus, paplašināt "ražotāju atbildības" shēmas un ieviest shēmas, kuru pamatā ir princips "maksā, kad izmet".

Pamatinformācija

ES tautsaimniecībā ik gadu izlietoto 16 t izejvielu uz vienu iedzīvotāju. 6 t no šī daudzuma kļūst par atkritumiem, un puse no atkritumiem nonāk atkritumu poligonos. Daudzās dalībvalstīs apglabāšana poligonos ir iecienītākā atkritumu apsaimniekošanas metode. Stāvoklis nemainās, par spīti pieņemtajiem ES tiesību aktiem un apdraudētajai ilgtspējai.

Komisijas "Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" noteikti termiņi, lai panāktu, ka līdz 2020. gadam atkritumi tiek apsaimniekoti kā resurss, tostarp paredzēts pārskatīt mērķus saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu, atkalizmantošanu, pārstrādi, otrreizēju izmantošanu un novirzīšanu no poligoniem, un plānots veidot otrreizējo un pārstrādāto materiālu tirgu.

Plašāka informācija

ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti — to īstenošana zaļās izaugsmes labā (pētījums) http://ec.europa.eu/environment/waste/index.htm  

Salīdzinošā statistika par atkritumu apsaimniekošanu ES dalībvalstīs

http://www.eea.europa.eu/soer/synthesis/synthesis/chapter4.xhtml

2011. gada ziņojums par tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei http://ec.europa.eu/environment/waste/strategy.htm

Kontaktinformācija :      Joe Hennon  (+32 2 295 35 93)      Monica Westeren  (+32 2 299 18 30)