Vide un ūdens: priekšlikums ūdens piesārņojuma risku samazināšanai

Briselē, 2012. sausio 31 d. Ūdens kvalitātes uzlabojumus ES var apdraudēt jauna veida ķīmiskais piesārņojums.  Komisija ierosina ar vēl 15 ķīmiskām vielām papildināt to 33 piesārņotājvielu sarakstu, kuru esamība ES virszemes ūdeņos tiek uzraudzīta un kontrolēta. Tas ir vēl viens solis upju, ezeru un piekrastes ūdeņu kvalitātes uzlabošanas virzienā. Minētās 15 vielas ir gan rūpnieciskas ķīmiskās vielas, gan vielas, ko izmanto biocīdos, zālēs un augu aizsardzības līdzekļos.  Šīs vielas ir izraudzītas, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ka tās var radīt ievērojamu veselības apdraudējumu. 

Vides komisārs Janess Potočniks sacīja: "Ūdens piesārņojums ir viena no tām vides aizsardzības problēmām, par kuru ES iedzīvotāji raizējas visbiežāk.Es atzinīgi vērtēju šādu soli, jo tas cieši sasaucas ar cilvēku vēlmēm.Šīs 15 papildu ķīmiskās vielas ir jāuzrauga un jākontrolē, lai nepieļautu, ka tās rada apdraudējumu videi vai cilvēku veselībai."

Saraksts tiks papildināts, pārskatot Direktīvu par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā. Jaunās vielas, ar kurām paredzēts papildināt sarakstu, ir atlasītas, veicot pārskatīšanu un izvērtējot apdraudējumu, kuru atkarībā no to koncentrācijas virszemes ūdeņos un bīstamības, ražošanas un izmantošanas rada aptuveni 2000 vielu. Saskaņā ar klasifikāciju, kas ierosināta sešām no 15 jaunajām prioritārajām vielām, to emisijas ūdenī būtu pakāpeniski jāpārtrauc 20 gadu laikā. Priekšlikumā iekļauti arī stingrāki standarti attiecībā uz patlaban kontrolētajām vielām, kā arī prasība pakāpeniski pārtraukt divu sarakstā jau iekļautu vielu emisijas.

Ierosinātās 15 papildu prioritārās vielas ir šādas.

-       Vielas, kas ietilpst augu aizsardzības līdzekļu sastāvā: aklonifēns, bifenokss, cipermetrīns, dikofols, heptahlors, hinoksifēns.

-       Vielas, ko izmanto biocīdajos produktos: cibutrīns, dihlorvoss, terbutrīns.

-       Rūpnieciskās ķīmiskās vielas: perfluoroktānsulfoskābe (PFOS), heksabromciklododekāns (HBCDD).

-       Sadegšanas blakusprodukti: dioksīns un dioksīniem līdzīgas PHB.

-       Zāļu vielas: 17 alfa-etinilestradiols (EE2), 17 beta-estradiols (E2), diklonefaks.

Zāļu iekļaušana sarakstā ir ierosināta pirmo reizi. Tas netiek darīts, apšaubot šo zāļu medicīnisko lietderību, bet gan vēloties novērst iespējamo kaitējumu, ko radītu to klātbūtne ūdens vidē. Koncentrācijās, kuras pārsniedz ierosinātās standartvērtības, šīs zāles var ietekmēt zivju veselību, pasliktināt, piemēram, reproduktīvos rādītājus un kaitēt citiem dzīvajiem organismiem. Pēdējos gados mūsu informētība par zāļu ietekmi uz vidi ir ievērojami palielinājusies, un priekšlikuma pamatā ir jaunākā zinātniskā informācija.

Komisija ierosina arī uzlabot uzraudzību un ziņošanu par ķīmiskajiem piesārņotājiem ūdenī, kā arī mehānismu, kā iegūt labāku informāciju par citu piesārņotāju koncentrāciju, kurus turpmāk, iespējams, vajadzētu kontrolēt ES līmenī. Komisijas priekšlikumam ir pievienots ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējā kontrolēto vielu saraksta pārskatīšanas rezultātiem.

Turpmākie pasākumi

Komisija ierosina papildināt sarakstu saistībā ar direktīvu, ar kuru groza Ūdens pamatdirektīvu un Vides kvalitātes standartu direktīvu. Priekšlikums nonāks Padomē un Parlamentā apspriešanai un pieņemšanai.

Principā attiecībā uz jaunajām prioritārajām vielām dalībvalstīm jāpanāk atbilstība vides kvalitātes standartiem līdz 2021. gadam (otrā Upju baseinu apsaimniekošanas plāna īstenošanas termiņš). Īpašos gadījumos iespējami termiņa pagarinājumi, ja ir piemērojami nosacījumi par izņēmumiem, kas izklāstīti Ūdens pamatdirektīvā. 

Vispārēja informācija

ES ūdens politikas galvenais mērķis ir nodrošināt, lai visā ES pietiekamā daudzumā būtu pieejams labas kvalitātes ūdens un lai tas efektīvākā veidā tiktu izmantots cilvēku un uzņēmumu vajadzībām un saistībā ar vides aizsardzību. Ar Ūdens pamatdirektīvu 2000. gadā tika noteikts tiesiskais regulējums tīra ūdens aizsardzībai un atjaunošanai visā Eiropā un ūdens ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai ilgtermiņā.  Vispārīgais Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir panākt, lai līdz 2015. gadam nekāda veida ūdens avoti, piemēram, ezeri, upes, strauti un gruntsūdens slāņi, neradītu apdraudējumu veselībai.

Ūdens pamatdirektīvas 16. pantā noteiktas "stratēģijas cīņai pret ūdens resursu piesārņošanu", izklāstot veicamos pasākumus. Pirmais pasākums bija 2001. gadā noteikt prioritāro vielu pirmo sarakstu, kas kļuva par Ūdens pamatdirektīvas X pielikumu.

Saraksta pārskatīšanai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvā un Vides kvalitātes standartu direktīvā noteiktajām prasībām ir bijuši vajadzīgi vairāk nekā trīs gadi, jo bija jāveic plaša tehniskā analīze, lai konstatētu iespējamas jaunas prioritārās vielas un noteiktu tām vides kvalitātes standartus.

No papildu 15 vielām par prioritārajām bīstamajām vielām ieteikts noteikt: dikofolu, hinoksifēnu, PFOS, heptahloru, HBCDD, dioksīnu un dioksīniem līdzīgas PHB. Sarakstā jau iekļautās vielas, uz kurām attiektos stingrāki standarti ir: bromdifenilēteri, fluorantēns, niķelis, poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAH). Divas no pašlaik sarakstā iekļautajām vielām, kuras kļūtu par prioritārajām bīstamajām vielām, būtu dietilheksilftalāts un triflualīns.

Papildinformācija

Priekšlikums par pārskatītu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par prioritārajām vielām ūdens kvalitātes jomā:

http://ec.europa.eu/environment/water/water-dangersub/pri_substances.htm

Sk. arī MEMO/12/59

Skatīt arī:

Ķīmiskās vielas ūdenī (Europa vietne)

http://ec.europa.eu/environment/water/water-dangersub/pri_substances.htm

Pašreizējo prioritāro vielu saraksts

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32001D2455:LV:NOT

Patlaban spēkā esošā direktīva par prioritārajām vielām (Direktīva 2008/105/EK)

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:32008L0105:LV:NOT

Kontaktpersonas :      Joe Hennon  (+32 2 295 35 93)      Monica Westeren  (+32 2 299 18 30)