ES inovāciju jomā atpaliek no pasaules līderiem; Latvija pēdējā vietā

Briselē, 2012. gada 7. februārī. 2011. gada Inovācijas savienības rezultātu pārskats liecina, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas inovācijas rezultātus. Tomēr izaugsme šajā jomā palēninās, un ES joprojām nespēj panākt globālos inovācijas jomas līderus ― ASV, Japānu un Dienvidkoreju. Lielākās atšķirības ES 27 valstu mērogā joprojām ir privātā sektora inovācijas jomā. ES aizvien ir izteikta līdere, ja to salīdzina ar augošajām Ķīnas, Brazīlijas, Indijas, Krievijas un Dienvidāfrikas ekonomikām. Tomēr Ķīna uzlabo inovācijas rezultātus un pakāpeniski pietuvojas līderei. Eiropas Savienībā rangu tabulas augšgalā savu vietu apliecina Zviedrija; tai cieši seko Dānija, Vācija un Somija (skatīt visu rezultātu pārskatu turpmāk). Uzņēmumu inovāciju darbības ir svarīgs faktors, kas palīdz ierindoties starp labākajiem ES un starptautiskā līmenī. 

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajāni apgalvo: "Šā gada rezultāti nepārprotami ir brīdinājums, ka jāpieliek lielākas pūles, veicinot inovāciju.  Ja vēlamies panākt mūsu galvenos ekonomiskos partnerus un pārvarēt pašreizējo krīzi, visa uzmanība jāvelta inovācijai.  Īpaši es lieku cerības uz uzņēmumiem, jo tie sevi ir apliecinājuši kā galvenie faktori sekmīgā inovācijas darbībā.  Tomēr veiksmīgā uzņēmumu dibināšana citās pasaules daļās liecina, ka Eiropai vēl jāmācās."

"Mums nepieciešamas tādas līdzsvarotas pētniecības un inovācijas sistēmas, kas valstīs nodrošinātu uzņēmumiem inovācijas veicinošu vidi. Rezultātu pārskats liecina arī par to, ka Eiropa atpaliek no ASV augsta līmeņa pētniecībā. Mums steidzami vajadzīga Eiropas Pētniecības telpa, lai vairāk veicinātu konkurenci, gūtu izcilus sasniegumus un piesaistītu un noturētu pasaules izcilākos pētniecības talantus", teica pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre Moire Gēgena-Kvinna.  

Pilns ziņojuma teksts ir pieejams:

http://ec.europa.eu/enterprise/policies/innovation/facts-figures-analysis/innovation-scoreboard/index_en.htm

un

http://www.proinno-europe.eu/metrics

Visu 27 dalībvalstu un citu Eiropas valstu inovācijas rezultātu atsevišķus kopsavilkumus skatīt MEMO/12/74.

Kas ir inovācijas līderi Eiropā?

2011. gada inovācijas savienības rezultātu pārskatā dalībvalstis sagrupētas šādās četrās valstu grupās:

-       inovācijas līderes: Zviedrija, Dānija, Vācija un Somija;

-       valstis, kas seko inovācijas līderēm: Beļģija, AK, Nīderlande, Austrija, Luksemburga, Īrija, Francija, Slovēnija, Kipra un Igaunija ar rezultātiem, kuri gandrīz līdzinās ES 27 valstu vidējiem rādītājiem;

-       mērenas inovācijas valstis: Itālija, Portugāle, Čehija, Spānija, Ungārija, Grieķija, Malta, Slovākija un Polija ar sliktākiem rezultātiem nekā ES 27 valstu vidējie rādītāji;

-       pieticīgas inovācijas valstis: Rumānija, Lietuva, Bulgārija un Latvija ar ievērojami sliktākiem rezultātiem nekā ES 27 valstu vidējie rādītāji.

1. attēls. ES dalībvalstu inovācijas rezultāti Piezīme. Vidējo sasniegumu rādītāju nosaka, izmantojot saliktu rādītāju, kurā apkopoti 24 rādītāju dati no zemākā iespējamā rādītāja (0) līdz augstākajam iespējamajam rādītājam (1). Ņemot vērā datu pieejamības nobīdi, 2011. gadā vidējais sasniegumu rādītājs atspoguļo 2009.–2010. gadā sasniegto.

Kas nodrošina inovācijas līderu panākumus?

Valstīm, kuras ierindojušās saliktā inovācijas rādītāja rangu saraksta augšgalā, raksturīga virkne priekšrocību to pētniecības un inovācijas sistēmās, turklāt galvenā nozīme ir uzņēmējdarbības aktivitātei un publiskā un privātā sektora sadarbībai. Lai gan nav viena veida, kā panākt izcilus rezultātus, skaidrs, ka visās inovācijas līdervalstīs, proti, Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Vācijā, ir ļoti labi rādītāji pētniecības un izstrādes izdevumu jomā, tostarp uzņēmumu izdevumu jomā.  Vairākums inovācijas līderu ir sasniedzis ļoti labus citus inovācijas rādītājus saistībā ar uzņēmumu darbībām. Labākā ES inovācijas valsts Zviedrija dominē trijās inovācijas dimensijās no astoņām:

cilvēkresursi, finanses un atbalsts, uzņēmumu ieguldījumi;

savukārt gan Vācija, gan Dānija ir guvusi labākos rezultātus divās inovācijas dimensijās (sadarbība un uzņēmējdarbība, un intelektuālie resursi vai novatori un ekonomiskā ietekme). Eiropas labākie novatori arī prot lieliski pārdot savas tehnoloģiskās zināšanas.

ES starptautisks salīdzinājums

Tāpat kā iepriekšējā gadā lielāka atšķirība ir kategorijā "Uzņēmumu darbības", kurā ES 27 valstis atpaliek uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumu, publiskā un privātā sektora kopīgi izstrādātu publikāciju ziņā un, salīdzinot ar ASV, izcilu un pievilcīgu pētniecības sistēmu ziņā. Ar labāku inovācijas vidi un nosacījumiem nepietiks, ja ES nevarēs daudz vairāk piesaistīt augsta līmeņa pētnieku un labākos jaunos talantīgos pasaules zinātniekus.

Pamatinformācija

2011. gada Inovācijas savienības rezultātu pārskatā izmantoti 24 rādītāji, kuri grupēti trijās galvenajās kategorijās un astoņās dimensijās:

-       "Veicinošie faktori", proti, galvenie veidojošie elementi, kas nepieciešami inovācijai (cilvēkresursi, atklātas, izcilas un pievilcīgas pētniecības sistēmas, finanses un atbalsts);

-       "Uzņēmumu darbības", kas aptver inovācijas darbu Eiropas uzņēmumos (uzņēmumu ieguldījumi, sadarbība un uzņēmējdarbība, intelektuālie resursi); un

-       "Rezultāti", kas parāda, kā inovācijas pārtop ekonomikas ieguvumos kopumā (novatori un ekonomiskā ietekme, tostarp nodarbinātība).

Papildinformācija

Dati par pētniecību valstīs
http://ec.europa.eu/research/horizon2020/index_en.cfm?pg=country-profiles

Pētniecības un izstrādes rezultātu pārskats: IP/11/1025 un MEMO/11/705

Innovation Union

Eiropa 2020

Kontaktpersonas : Michael Jennings  (+32 2 296 33 88) Carlo Corazza  (+32 2 295 17 52) Monika Wcislo  (+32 2 295 56 04) Sara Tironi (+32 22 99 04 03)