Eirobarometra dati rada bažas par korupcijas pieaugumu

Korupcija Eiropā joprojām ir viens no nozīmīgākajiem problēmjautājumiem. Korupcijas raksturs un apmēri ES dalībvalstīs ir dažādi, taču korupcija kaitē arī ES kopumā, jo samazina investīciju apjomu, rada šķēršļus iekšējā tirgus godīgai darbībai un nelabvēlīgi ietekmē publiskās finanses. Korupcijas ik gadu radītie zaudējumi ES aprēķināti aptuveni 120 miljardu eiro apmērā.

"Korupcija ir sērga, kas valsti iznīcina no iekšienes, graujot uzticību demokrātiskajām iestādēm, novājinot politisko līderu atbildību un nākot par labu organizētās noziedzības grupu darbībai. Korupciju var sekmīgi apkarot tikai ar visu līmeņu vadītāju un lēmumu pieņēmēju gribu un apņēmību," teica Sesīlija Malmstrēma.

Pagājušā gada jūnijā Eiropas Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu pretkorupcijas jautājumos, aicinot visās attiecīgajās ES politikas jomās noteiktāk vērsties pret korupciju (skatīt IP/11/678 un MEMO/11/376). Minētajos tiesību aktos tika paredzēts īpašs ES uzraudzības un novērtējuma mehānisms – ES korupcijas novēršanas ziņojums, kurā tiks sniegts skaidrs pārskats par korupcijas novēršanas centieniem visās 27 ES dalībvalstīs. Pirmo ziņojumu ir plānots sagatavot 2013. gadā.

Komisija drīzumā ierosinās turpmākus tiesību aktus šajā jomā, proti, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, publiskā iepirkuma noteikumu reformu, modernizētiem statistikas rādītājiem noziedzības jomā un uzlabotu krāpšanas apkarošanas politiku Eiropas mērogā.

Vispārīga informācija

Eirobarometra pētījums 2011. gada septembrī tika veikts visās 27 ES dalībvalstīs. Galvenie secinājumi ir šādi:

-       Lielākā daļa (74%) Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņu valstī korupcija ir nopietna problēma. Gandrīz puse (47%) Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka iepriekšējo trīs gadu laikā korupcijas izplatība viņu valstī ir pieaugusi.

-       Vairums Eiropas iedzīvotāju domā, ka korupcija pastāv vietējās pārvaldes (76%), reģionālās pārvaldes (75%) un valsts pārvaldes (79%) iestādēs.

-       Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka uzpirkšana un amata pilnvaru ļaunprātīga izmantošana notiek visās valsts pārvaldes jomās. Visbiežāk šādas darbības tiek piedēvētas valsts mēroga politiķiem (57%) un amatpersonām, kas pieņem lēmumus atklātos konkursos (47%).

-       Pēc 40% Eiropas iedzīvotāju domām, pārāk ciešas uzņēmēju un politiķu attiecības sekmē korupciju. To veicina arī politiķu rīcības trūkums (36%) un valsts finanšu izlietojuma nepietiekama pārredzamība (33%). Lielākā daļa (68%) uzskata, ka nav pietiekamas pārredzamības un uzraudzības attiecībā uz politisko partiju finansēšanu.

-       Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (70%) domā, ka korupcija nav novēršama un ka tā pastāvējusi vienmēr. Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju (67%) uzskata, ka korupcija iederas viņu valstī pastāvošajā uzņēmējdarbības kultūrā.

-       Vairums Eiropas iedzīvotāju (67%) neuzskata, ka korupcija ietekmētu viņu ikdienas dzīvi. Personīgu ietekmi izjūt mazākā daļa (29%). Vēl mazāka daļa (8%) min, ka iepriekšējā gada laikā no viņiem prasīts vai sagaidīts kukulis.

-       Vērošoties pēc palīdzības korupcijas gadījumā, Eiropas iedzīvotāji visvairāk uzticētos policijai (42%) un tiesu sistēmai (41%), bet vismazāk – politiskajiem pārstāvjiem (6%).

Papildu informācija

MEMO/12/105

Eirobarometra pētījums:

http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_374_en.pdf

Iekšlietu komisāres Sesīlijas Malmstrēmas tīmekļa vietne

http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/malmstrom/welcome/default_en.htm. 

Iekšlietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietne

http://ec.europa.eu/dgs/home-affairs/index_en.htm.