Vide. Un ko jūs domājat par nelūgtiem viesiem?

Ziņa publicēta 01.03.2012
Brisele, 2012. gada 29. februāris. Daudz ir tādu piemēru, kad dzīvnieki un augi, ievesti tiem sākotnēji svešā vidē, vairojas un izplatās tik strauji, ka tas sāk apdraudēt bioloģisko daudzveidību.  Protams, dažas "aizjūras" sugas, kā tomāti un kartupeļi, vēsturiski ir ieviesušās bez problēmām. Tomēr daudzas citas sugas, tostarp Kanādas zoss, Amerikas vēršvarde, Japānas sūrene un dažas tropisko jūru aļģes, tagad ir izplatījušās tiktāl, ka apdraud vietējos dzīvniekus un augus un nodara ievērojamu kaitējumu ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai.Šādas "invazīvas svešzemju sugas" var apdraudēt arī sabiedrības veselību, kaitēt sējumiem un mājlopiem un radīt nopietnas ekonomiskas sekas. Eiropas Komisija apsver iespējamos risinājumus (kuri varētu ietvert arī jaunus tiesību instrumentus) un aicina visus interesentus tiešsaistē izteikt viedokli par to, kā šo jautājumu risināt pēc iespējas efektīvāk. Apspriešanās rezultāti tiks iestrādāti priekšlikumā, ko sagatavos vēl šogad.

Vides komisāra Janesa Potočnika komentārs:"Kaitējums, ko invazīvās sugas nodara mūsu dabas kapitālam, gadā var sasniegt 12 miljardus eiro.Ir pienācis laiks pienācīgi novērtēt šo pieaugošo apdraudējumu un attiecīgi rīkoties."

Līdz šim Eiropas vidē konstatēts vairāk nekā 11 000 svešzemju sugu, un 10 līdz 15 % no tām ir invazīvas. Līdzšinējie pasākumi, kuru mērķis ir novērst šo sugu iekļūšanu un izplatīšanos mūsu teritorijā, ir fragmentāri, un ar tiem nepietiek, lai būtiski samazinātu riskus. Lai stāvokli labotu, Komisija rauga ieviest pieeju, kuras pamatā ir trīs pīlāri un kura atbilst pieejai, ko piedāvā ANO Konvencija par bioloģisko daudzveidību: pirmkārt, invāzijas novēršana, otrkārt, agrīna invāzijas atklāšana un strauja reakcija, treškārt, invāzijas apkarošana vai pārvaldība, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi.

Tiešsaistes apspriešanās mērķis ir uzzināt viedokļus par to, kā šo pieeju salāgot ar katru reālo situāciju, un apspriesti tiek tādi jautājumi kā iespējamie tirdzniecības ierobežojumi, marķēšanas shēmas, uzraudzības mehānismi, apkarošanas pasākumi un izpostīto ekosistēmu atjaunošana. Interesenti, tostarp privātpersonas, nozares un patērētāju pārstāvji, interešu grupas, nevalstiskās organizācijas un valsts iestādes, ir aicināti savu viedokli izteikt līdz 2012. gada 12. aprīlim.

Vispārīga informācija

Svešzemju sugu introdukcija ir mērķtiecīgas vai nejaušas cilvēka darbības rezultāts. Lai gan daudzas introducētās sugas dod ievērojamu labumu sabiedrībai un ekonomikai, citas izjauc ekosistēmu līdzsvaru un savairojas ārkārtīgi postošā veidā. Piemēram, uz automašīnu riepām no Āzijas pie mums ieceļo Denges drudža ierosinātāju odu oliņas, bet jūras videi kaitīgi ūdens organismi visbiežāk tiek ievesti ar kuģu balasta ūdeņiem. Pieaugot tirdzniecības un ceļošanas apmēriem, gaidāms aizvien lielāks svešzemju sugu pieplūdums.

Šī problēma tiek uzskatīta par otro lielāko apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai (pirmais ir biotopu izzušana). Pasaules mērogā bioloģiskās daudzveidības situācija patlaban ir saspringta — to nosaka daudzi faktori, kas bieži ir cilvēka darbības rezultāts un ko vēl vairāk sarežģī klimata pārmaiņas. Bioloģiskā daudzveidība ir ekosistēmas preču un pakalpojumu (pārtika, degviela, šķiedrvielas, gaisa kvalitāte, ūdensteces un ūdens kvalitāte, augsnes auglība un barības vielu cikls) plūsmas virzītāja un cilvēka labklājības pamats. Un tomēr "piedāvājuma spektrs" samazinās apmēram divās trešdaļās pasaules ekosistēmu pakalpojumu. Eiropas Savienībā par šādu samazināšanos liecina izzūdošie zivju krājumi, augsnes degradācija, plūdu radītie zaudējumi un savvaļas augu un dzīvnieku izzušana.

Sīkākas ziņas

Ja vēlaties piedalīties aptaujā, skatiet:

http://ec.europa.eu/environment/consultations/invasive_aliens.htm

Vairāk par invazīvām svešzemju sugām

http://ec.europa.eu/environment/nature/invasivealien/index_en.htm

Kontaktpersonas:

     Joe Hennon  (+32 2 295 35 93)

     Monica Westeren  (+32 2 299 18 30)