Par vidi atbildīgais Komisijas loceklis Janezs Potočniks saka: "ES tiesību akti nav Briseles izgudrojums —tos pilsoņu labā demokrātiski pieņem visas dalībvalstis un Parlaments.Mūsu vidi sargā ap 200 labi iecerētu tiesību aktu, taču bieži vien tie netiek pienācīgi piemēroti.Tas nodara kaitējumu ne tikai videi — tas arī bojā cilvēku veselību, rada nenoteiktību rūpniecībā un apdraud vienoto tirgu.Krīzes laikā tādas izmaksas mēs nevaram atļauties."
Šāsdienas paziņojumā uzsvērts vides tiesību aktu pozitīvais devums, parādot, kā kaitējuma videi novēršana var izmaksāt daudz mazāk nekā ilgtermiņa atveseļošana. Tiesību akti vides jomā var radīt priekšrocības rūpniecībā, piemēram: pilnībā īstenojot ES tiesību aktus atkritumu jomā, papildus rastos 400 000 darba vietu, kuru neto izmaksas būtu par 72 miljardiem eiro mazākas nekā alternatīvajā scenārijā bez īstenošanas.
Paziņojuma nolūks ir pastiprināt dialogu ar valdībām un visām citām ieinteresētajām personām par to, kā mēs varam veiksmīgāk kopīgi darboties, lai panāktu ES tiesību aktu labāku īstenošanu, uzlabojot zināšanu vākšanu un apmaiņu un panākot, ka visi izjūt vides mērķus kā savus. Konkrētāk, paziņojumā tiek ieskicēti pasākumi, kas palīdzēs dalībvalstīm panākt pilnībā sistemātisku pieeju zināšanu apkopošanai un izplatīšanai, tostarp iespējas veicināt lielāku atsaucību vides jautājumos.
ES vides tiesību aktu īstenošana un izpilde ir uzdevums, kas veicams kopā ar valsts varas iestādēm un reģionālajām un vietējām pašvaldībām. Sliktu īstenošanu bieži saasina tas, ka trūkst precīzas informācijas par vides problēmām. Uzraudzības pasākumi Eiropā ir nevienmērīgi, sagatavotā informācija mēdz būt fragmentāra un novecojusi, un nepietiekami daudz noderīgas informācijas nonāk tiešsaistē. Noderīgāka un pieejamāka informācija valsts, reģionālā un vietējā līmenī ļautu agrāk identificēt nopietnas vides problēmas, ilgtermiņā ietaupot izmaksas.
Labi īstenot nozīmē arī efektīvi reaģēt uz faktiskām vai potenciālām vides problēmām. Ierosinājumos ietverti tādi uzlabojumi kā labāka inspekcija un uzraudzība, kritēriji tam, kā dalībvalstīm būtu jāizskata pilsoņu sūdzības, plašākas iespējas tiesāties vides jautājumos, kā arī atbalsts vides speciālistu Eiropas tīkliem. Gadījumos, kad pastāv problēmas, būtu jāizstrādā skaidrākas saistības tiem, kas atbild par noteikumu īstenošanu, lai viņu radītajiem uzlabojumiem būtu konkrēti termiņi un izpildes kritēriji, kas ir publiski pieejami.
Turpmākie pasākumi
Paziņojums tiek adresēts Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm, to pilsoņiem un visiem, kas piedalās īstenošanā un izpildē. Tas radies trīs ES iestāžu apspriešanas rezultātā un sagatavos ceļu 7. vides rīcības programmai.
Vispārīga informācija
Dalībvalstis atbild par to, lai tajās tiktu īstenoti ES vides tiesību akti. Komisijas uzdevums ir pārbaudīt, vai dalībvalstu saistības tiek ievērotas, un veikt pasākumus, ja tas nenotiek.
Īstenošanai ir vairākas dimensijas. Dalībvalstīm ir jāpieņem savi likumi, kas detalizēti īsteno ES līmenī saskaņotos tiesību aktus. Tām ir jāorganizē valsts administrācija tā, lai nodrošinātu šo likumu ievērošanu praksē. Ir jāveic vajadzīgie ieguldījumi, piemēram, lai pareizi apsaimniekotu atkritumus. Jābūt arī iespējām reaģēt ikreiz, kad prasītie uzdevumi nav izpildīti vai rodas citas problēmas, piemēram, nelikumīga atkritumu izgāšana vai nelikumīgas aizsargājamo savvaļas dzīvnieku medības.
Sīkākas ziņas
Paziņojums par vides tiesību aktu īstenošanu
Skatīt arī
2008. gada paziņojums par vides tiesību aktu īstenošanu
Kontaktpersonas: Robert Flies (+32 2 295 35 93) Monica Westeren (+32 2 299 18 30) |