Mazie uzņēmumi ceļā uz "zaļo" ekonomiku, bet pagaidām vēl ne ar pilnu ātrumu

Brisele, 2012. gada 27. marts. Saskaņā ar šodien publicētajiem Eirobarometra aptaujas "MVU, resursu optimāla izmantošana un "zaļais" tirgus" rezultātiem 37 % ES mazo un vidējo uzņēmumu ir nodarbināts vismaz viens pilnas vai nepilnas slodzes darbinieks, kura darbs ir saistīts ar vides jautājumiem. Pretēji lielajiem uzņēmumiem MVU ir daudz "zaļo" darba vietu: 2012. gadā mazajos un vidējos uzņēmumos katra astotā darba vieta jeb 13 % no visām darba vietām bija "zaļā" darba vieta (lielajos uzņēmumos tā bija tikai viena no 33, jeb 3 % no visām darba vietām uzņēmumā). Tiek lēsts, ka "zaļo" darba vietu skaits MVU turpmākajos divos gados pieaugs līdz 35 %. 

Turklāt Eirobarometra aptaujas rezultāti liecina, ka ir vēl citas jomas, kurās MVU neizmanto visu potenciālu. Tā, piemēram, vienoto tirgu "zaļo" produktu vai pakalpojumu pārdošanai izmanto mazāk nekā ceturtā daļa MVU. Par vienu no šķēršļiem tiek uzskatīta birokrātija — 20 % MVU min, ka būtu daudz vieglāk īstenot "zaļās" investīcijas, ja pārrobežu administratīvās un juridiskās procedūras nebūtu tik sarežģītas.

"Zaļajās" nozarēs darbojošies MVU nostabilizējas. Trīs no pieciem (61 %) MVU, kas pārdod "zaļos" produktus vai pakalpojumus, "zaļajā" tirgū darbojas jau ilgāk nekā trīs gadus, savukārt Amerikas Savienotajās Valstīs tie ir tikai 52 %. MVU visvairāk pārdotie "zaļie" produkti un pakalpojumi ES ir pārtikas produkti (25 %) un elektroniskās un mehāniskās ierīces un iekārtas (23 %).

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tajāni, kas ir atbildīgs par rūpniecību un uzņēmējdarbību, šodien, prezentējot Eirobarometra aptaujas rezultātus, teica: "Man ir prieks, ka MVU sāk izmantot savu milzīgo potenciālu, kas vairos inovāciju, uzlabos MVU konkurētspēju un ļaus radīt jaunas darba vietas. Tomēr darāmā vēl ir daudz. Tikai neliels skaits Eiropas MVU paplašina savu "zaļo" uzņēmējdarbību ārzemju tirgos. Ņemot vērā to, ka ES tirgus ir aptuveni trešā daļa no pasaules tirgus ar vidi saistītās nozarēs, MVU vēl ir milzīgs izaugsmes potenciāls."

Lai iegūtu vairāk informācijas, skatīt MEMO/12/218.

Ziņojums par Eirobarometra pētījumu "SMEs, resource efficiency and green markets" ("MVU, resursu efektīva izmantošana un "zaļais" tirgus") 

"Zaļie" MVU spēcīgi vietējā tirgū, bet vāji ārzemju tirgos

"Zaļie" tirgi^[1], kuros darbojas MVU, visbiežāk nesniedzas ārpus valstu robežām. No visiem MVU, kas īsteno "zaļo" uzņēmējdarbību (vai "zaļo" ekonomiku), 87 % darbojas iekšzemes tirgos. Tikai mazāk nekā ceturtā daļa MVU atzīst, ka izmanto vienotā tirgus iespējas. Kaut arī tiek lēsts, ka BRIC valstu^[2] IKP 2030. gadā būs 60 % apmērā no pasaules IKP, tikai 3 % Eiropas Savienības MVU uzdrošinās savus "zaļos" produktus vai pakalpojumus piedāvāt Āzijā vai Klusā okeāna dienvidu daļas valstīs un tikai 2 % — Latīņamerikas valstīs.

Galvenā loma ir patērētāju pieprasījumam

Saskaņā ar Eirobarometra aptaujas rezultātiem galvenais iemesls tam, ka MVU Eiropas Savienībā pārdod "zaļos" produktus vai pakalpojumus, ir patērētāju pieprasījums pēc tiem (48 %). Svarīgi iemesli tam ir arī uzņēmuma pamatvērtības (32 %) un tēls (30 %).

MVU samazina enerģijas un resursu patēriņu

Eiropas Savienībā 93 % MVU veic pasākumus, lai efektīvāk izmantotu resursus. Enerģiju taupa 64 % uzņēmumu, 61 % pārstrādā atkritumus un 62 % samazina atkritumu rašanos. Resursu izmantošanas optimizāciju par galveno prioritāti izvirzījuši 33 % MVU.

Politikas pasākumi var veicināt "zaļo" izaugsmi

MVU uzskata, ka vislabākais veids, kā darīt "zaļāku" to darbību un piedāvātos produktus un pakalpojumus, ir finansiālais stimuls.

-       Aptuveni puse (51 %) MVU uzskata, ka vislabāk investīcijas optimālas enerģijas izmantošanas jomā tiktu veicinātas, piešķirot nodokļu atlaides, dotācijas un aizdevumus.

-       Aptuveni puse (49 %) no tiem MVU, kas šobrīd jau piedāvā "zaļos" produktus, norāda, ka labākais veids, kā paplašināt piedāvāto "zaļo" produktu vai pakalpojumu klāstu, ir finansiāli stimulēt produktu izstrādi.

-       No tiem MVU, kas šobrīd nepiedāvā "zaļos" produktus vai pakalpojumus, 31 % uzskata, ka vislabākais veids, kā palīdzēt tiem izveidot "zaļo" produktu vai pakalpojumu klāstu, būtu finansiālais stimuls.

Vienkāršākas administratīvās procedūras veicinātu "zaļo" produktu piedāvājuma pieaugumu

MVU uzskata, ka arī tehniskās konsultācijas un vienkāršākas administratīvās procedūras būtu iedarbīgs veids, kā palīdzēt tiem kļūt "zaļākiem". Četri no pieciem (80 %) MVU plāno turpmākajos divos gados optimizēt resursu izmantošanu, savukārt katrs piektais MVU norāda, ka tas būtu vieglāk izdarāms, ja administratīvās un juridiskās procedūras nebūtu tik sarežģītas vai ja šādas optimizācijas izmaksas būtu mazākas. 

-       Katrs ceturtais (25 %) MVU uzskata, ka vienkāršākas administratīvās procedūras koģenerācijas iekārtu ierīkošanai, piemēram, saules paneļu uzstādīšanai, būtu īpaši iedarbīgas veids energoefektivitātes uzlabošanai.

-       Tāpat vairāk informācijas par energopakalpojumu līgumiem un iespējām taupīt enerģiju palīdzētu katram ceturtajam (24 %) MVU samazināt izdevumus par energopakalpojumiem.

-       Apmēram katrs piektais no tiem MVU, kas šobrīd nepiedāvā "zaļos" produktus un pakalpojumus, min, ka tad, ja tiem palīdzētu apzināt potenciālos tirgus vai klientus, kam pārdot "zaļos" produktus vai pakalpojumus, tie varētu apsvērt ienākšanu "zaļajā" tirgū.

"Zaļie" publiskie iepirkumi vēl aizvien sagādā problēmas

"Zaļie" publiskie iepirkumi ilgtspējīgas ekonomikas veicināšanai vēl aizvien MVU ir liels izaicinājums. Saskaņā ar pieejamo informāciju tikai 11 % MVU ir iesnieguši piedāvājumus publiskajā iepirkumā, kurā bijušas prasības attiecībā uz vidi, turpretī lielajiem uzņēmumiem šis rādītājs ir 16 %.

Pamatinformācija

Aptauju Flash Eurobarometer Nr. 342 "SMEs, resource efficiency and green markets" ("MVU, resursu efektīva izmantošana un "zaļais" tirgus") no 2012. gada 24. janvāra līdz 10. februārim veica pētījumu aģentūra TNS Political & Social. Tā norisinājās visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Albānijā, Horvātijā, Islandē, Lihtenšteinā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, Melnkalnē, Norvēģijā, Serbijas Republikā, Turcijā, Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Aptaujā tika aptaujāti uzņēmumi, kuros nodarbināta viena vai vairākas personas un kuri Eiropas Savienībā darbojas apstrādes rūpniecības (Nace kategorija C), mazumtirdzniecības (Nace kategorija G), pakalpojumu sniegšanas (Nace kategorija I/J/K/H/L/M) un rūpniecības nozarē (Nace kategorija B/D/E/F). Individuālie uzņēmēji netika aptaujāti.

Kontaktpersonas Carlo Corazza +32 22 95 17 52 Sara Tironi +32 22 99 04 03