Latvijas nākamā iespēja kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu – 2027.gadā

2014.gadā Rīga pirmo reizi kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu. Nākamā Latvijas reize varētu pienākt 2027.gadā kopā ar Portugāli, paredz Eiropas Komisijas (EK) nule pieņemtais priekšlikums. 

Pašreizējā programma turpināsies līdz 2019. Gadam. Savukārt  jaunajā Komisijas priekšlikumā noteikta secība, kā valstis  līdz 2033. gadam izvirzīs pilsētas šā statusa iegūšanai. EK ierosina, ka pilsētas varēs nominēt ne tikai dalībvalstis, bet reizi trijos gados arī esošās un potenciālās kandidātvalstis.

Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Eiropas Kultūras galvaspilsētu nominēšana ir viena no pamanāmākajām un sekmīgākajām ES iniciatīvām.  Tā ir ne tikai popularizējusi Eiropas Savienības brīnišķīgo kultūras bagātību un daudzveidību, bet arī sekmējusi labas pārmaiņas pilsētās, un tās novērtē gan iedzīvotāji, gan pilsētas viesi.  Sāncensība par statusa iegūšanu ir tik spraiga kā nekad agrāk, un tas apliecina šā statusa nezūdošo vērtību un pievilcību.”

EK priekšlikumu apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome, un galīgo lēmumu par turpmāko kārtību pieņems līdz 2013. gada beigām.

Kopš programmas izveidošanas 1985. gadā Eiropas Kultūras galvaspilsētas godu ir izpelnījušās jau 46 pilsētas.  Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2012. gadā ir Gimaraiša (Portugālē) un Maribora (Slovēnijā).  Eiropas Kultūras galvaspilsētas statuss sniedz daudzus ieguvumus pilsētām un reģioniem. Lai gan tas galvenokārt ir kultūras pasākums, statusam ir nozīmīga sociāla un ekonomiska ietekme, jo īpaši tad, ja tas ir daļa no kultūrā balstītas ilgtermiņa attīstības stratēģijas.

Papildu informācija:

Eiropas Kultūras galvaspilsētas:

http://ec.europa.eu/culture/news/201207201-capitals-beyond-2019_en.htm

Eiropas Komisija: Izglītība un apmācība

Andrulas Vasiliu tīmekļa vietne

Sekojiet Andrulai Vasiliu Tviterī: @VassiliouEU

Turpmākās Eiropas kultūras galvaspilsētas (2013.–2019. gads)

2013:    Marseļa (Francija) un Košice (Slovākija)

2014:    Ūmeo (Zviedrija) un Rīga (Latvija)

2015:    Monsa (Beļģija) un Plzeņa (Čehija)

2016:    Sansebastjana (Spānija) un Vroclava (Polija) (Skatīt arī IP/11/800 un IP/11/766)

2017:    Dānijā Orhūsa un Sonderborga joprojām piedalās konkursā

           Kiprā Nikosija un Pafosa joprojām piedalās konkursā

2018:    Nīderlande un Malta

2019:    Itālija un Bulgārija

Ierosinātā valstu secība Eiropas Kultūras galvaspilsētas kandidatūru izvirzīšanai (2020.–2033. gads)

2020	Horvātija[1]	Īrija	Kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts
2021	Rumānija	Grieķija
2022	Lietuva	Luksemburga
2023	Ungārija	Apvienotā Karaliste	Kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts
2024	Igaunija	Austrija
2025	Slovēnija	Vācija
2026	Slovākija	Somija	Kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts
2027	Latvija	Portugāle
2028	Čehijas Republika	Francija
2029	Polija	Zviedrija	Kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts
2030	Kipra	Beļģija
2031	Malta	Spānija
2032	Bulgārija	Dānija	Kandidātvalsts vai potenciālā kandidātvalsts
2033	Nīderlande	Itālija