Veicināt izturētspēju – iztērēt vienu, nevis septiņus eiro

Sausums un neraža, kuru dēļ uzliesmoja pārtikas krīze Āfrikas raga reģionā un Sāhelas reģionā, divos pagājušajos gados izraisīja neskaitāmus nāves gadījumus. Arī citur pasaulē iedzīvotājus skāra liels sausums, plūdi un citi dramatiski notikumi.

Tomēr ir redzamas atšķirības dažādu valstu spējā reaģēt uz krasām pārmaiņām un cilvēku spējā pārvarēt negaidītu spriedzi un satricinājumus. To vienā vārdā var nosaukt par izturētspēju.

Mums ir līdzekļi, lai visneaizsargātākās kopienas sagatavotu sausumam, plūdiem un citām cikliskām krīzēm, izmantojot datu analīzi, tipisku pazīmju atpazīšanu, riska novērtēšanu, pārdomātus ieguldījumus un kopienu līmeņa pasākumus. Pirmā pieredze izturētspējas veidošanā apliecina, ka tā ir daudzsološa— kā piemēri jāmin apgabali Āfrikas raga reģionā un Sāhelā, kur dažās teritorijās Eiropas projekti ir ļāvuši ierobežot sausuma vissmagākās sekas, tādējādi palīdzot tūkstošiem cilvēku izvairīties no bada.

Izturētspējas veicināšana ir finansiāli izdevīga. Katrs eiro, ko iegulda sagatavotībā katastrofām, ļauj ietaupīt no četriem līdz septiņiem eiro, ko izmaksātu reaģēšana katastrofu gadījumos. Izturētspējas veidošana ir pareizā rīcība, ja mēs - humānās un attīstības palīdzības sniedzēji – patiešām vēlamies glābt dzīvības.

Tāpēc nav brīnums, ka humānās un attīstības palīdzības sniedzēji visā pasaulē aktīvi meklē jaunus veidus, kā izturētspēju iekļaut savā darbībā. Nav brīnums arī tas, ka Eiropas Savienība kā pasaules līdere palīdzības sniegšanā ieņem vadošu lomu arī izturētspējas veicināšanā. Nākot klajā ar vērienīgu politikas dokumentu par izturētspēju, mēs speram lielu soli šajā virzienā.

Šajā dokumentā mēs apņemamies savos humānās un attīstības palīdzības projektos ietvert izturētspējas pasākumus un sasaistīt ciešāk mūsu darbības, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no katastrofu seku likvidēšanas uz rehabilitāciju un attīstību.

Mēs apzināmies, ka pasaule ir mainījusies. Kopienām jāsaskaras ar biežākiem un smagākiem satricinājumiem. Tāpēc ir jāmaina arī mūsu pieeja. Mūsu mērķis ir krīzes pārvarēt sekmīgāk, palīdzot novērst to cēloņus, nevis cīnoties ar to sekām. Šajā ziņā nepietiekams nodrošinājums ar pārtiku ir joma, kurā ir lielas iespējas veikt uzlabojumus. Tās cēloņi bieži vien ir sarežģīti, starp tiem ir klimata pārmaiņas, zema produktivitāte, cenu svārstīgums, iedzīvotāju skaita pieaugums un ierobežota piekļuve tirgiem.

Arī šos cēloņus ir grūti novērst. Tomēr mums tas jādara, ja vēlamies rast risinājumu pasaules lielākajai atrisināmajai problēmai - badam, kas pašlaik skar gandrīz vienu miljardu iedzīvotāju. Veidot izturētspēju ir lētāk, efektīvāk un noturīgāk, nekā censties likvidēt kārtējās krīzes sekas.

Labā ziņa ir tāda, ka mēs nesākam no nulles. Mēs jau esam guvuši daudzsološus panākumus, veidojot izturētspēju Āfrikā, kur esam uzsākuši SHARE iniciatīvu (Āfrikas ragā) un AGIR partnerību (Sāhelā), piesaistot humānās un attīstības palīdzības resursus, lai sekmētu atjaunošanos pēc nesenā sausuma perioda un palielinātu visneaizsargātāko kopienu spēju izdzīvot un atgūties no turpmākiem sausuma periodiem.

Tās ir būtiskas izmaiņas pieejā un praksē: no palīdzības sniegšanas sausuma skartajiem iedzīvotājiem, lai tie izdzīvotu līdz nākamajam sausuma periodam, mēs pārejam uz ilgtermiņa ieguldījumiem, lai būvētu apūdeņošanas sistēmas, veicinātu izturīgāku kultūraugu audzēšanu, palīdzētu lopkopjiem pārvaldīt ganāmpulkus. Piemēram, nesen ES ieguldīja trīs miljonus eiro projektā HarvestPlus, kas nabadzīgajiem zemniekiem Āfrikā izstrādā uzturvielām bagātāku un izturīgāku augu sēklas.

Šāda veida veiksmīgajiem projektiem vēl nav tik liels mērogs, kā nepieciešams. Tomēr tie apliecina izturētspējas patieso potenciālu, un līdz ar to tiem sekos citi. SHARE un AGIR galvenā uzmanība tiek veltīta pārtikas nodrošinātībai, bet mēs plānojam veicināt izturētspēju arī citos reģionos, kā arī izturētspēju pret citu veidu draudiem, piemēram, reģionos, ko apdraud plūdi, cikloni, zemestrīces un cunami. Lai šādos apstākļos gūtu pozitīvus rezultātus, mēs koncentrēsimies uz trīs galvenajām sastāvdaļām: riska novērtēšanu, novēršanu un reaģēšanas uzlabošanu.

Mēs varam problēmu risināt tikai tad, ja to izprotam. Tādēļ mēs varam palīdzēt uzlabot izturētspēju tikai tad, ja izprotam riskus un izmantojam šīs zināšanas, lai pienācīgi reaģētu. Brīdinājums ļauj sagatavoties – atcerieties, piemēram, Nepālu, kura 2010. gadā cieta plūdos. Pateicoties agrīnās brīdināšanas sistēmām, kas darbojās pa radio un mobilajiem tālruņiem, kopienas, kas dzīvoja apdraudētajās zonās netālu no Raptis upes, tika evakuētas, pirms plūdi sasniedza ciematus. Tika izglābts liels skaits cilvēku dzīvību un novērsts kaitējums viņu iedzīvei.

Izturētspēja var pieaugt un attaisnot uz to liktās cerības tikai tad, ja tā kļūst par prioritāti ikvienam - ne tikai līdzekļu devējiem, piemēram, Eiropas Savienībai, kam palīdzība jāsniedz elastīgāk un, to labāk mērķējot, bet arī to valstu valdībām, kuras ir ļoti neaizsargātas pret dabas katastrofām, kā arī privātajam sektoram, kas var sniegt izpratni par apdrošināšanu un riska novērtēšanu, un pilsoniskajai sabiedrībai.

Mēs Eiropas Komisijā paužam skaidru vēsti, ka vēlamies pārskatīt savas līdzekļu devēja prioritātes un izvirzīt vērienīgu jaunu mērķi – izturētspēju. Mēs sadarbosimies ar humānās un attīstības palīdzības sniedzējiem, politikas veidotājiem un pārējiem partneriem, lai rastu atbilstīgus un noturīgus risinājumus pret badu un katastrofu apdraudējumu, kas skar vairāk cilvēku nekā jebkad agrāk.

Lielākā daļa šo cilvēku nevar paši sev palīdzēt. Mēs esam apņēmušies viņiem sniegt reālu iespēju pārvarēt šo neaizsargātību, atgūties un tapt izturīgākiem. Šī ir patiesa iespēja gūt panākumus.