Eiro konference: eiro ieviešana Latvijā ir loģisks solis

Pastiprinātā sabiedrības interese un bažas saistībā ar eiro ieviešanu ir saprotamas, ja ņem vērā pēdējos gados pieredzētās banku krīzes un ekonomiskos satricinājumus, piektdien konferencē "Pieredze un gatavošanās eiro" norādīja Latvijas amatpersonas un starptautiskie finanšu lietpratēji, tomēr uzsverot, ka pievienošanās eirozonai būtu loģisks Latvijas ekonomiskās attīstības turpinājums. Konference šodien Saeimā pulcējusi vairāk nekā 100 dalībnieku - Saeimas deputātus, ekonomistus un banku ekspertus, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju organizāciju un starptautisko organizāciju, valsts pārvaldes, pašvaldību un mediju pārstāvjus.

Kopš nacionālās valūtas piesaistes eiro 2005.gadā Latvija daļēji jau atrodas eirozonā, uzrunā norādīja gan Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, atgādinot, ka Latvijā 80% mājsaimniecību kredītu un 60% iedzīvotāju noguldījumu pašreiz ir eiro valūtā. Amatpersonas un ārvalstu eksperti bija vienisprātis, ka pašlaik ir būtiski sabiedrībai skaidrot izmaiņas, ko radīs eiro ieviešana.

To, ka eiro nav tikai banknote, bet Eiropas integrācijas simbols un iespēja katram iedzīvotājam vairot savas ģimenes un valsts labklājību, uzrunā pieminēja gan Latvijas amatpersonas, gan Eiropas Komisijas (EK) Ekonomikas un Finanšu Ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs Kristians Veize. Viņš arī skaidroja, kādus kritērijus EK ņems vērā, vērtējot Latvijas iesniegumu izvērtēt tās atbilstību dalībai eirozonā.

K.Veize apstiprinoši novērtēja valdības vadītāja ziņojumu par Māstrihtas kritēriju izpildi, norādot, ka Latvija kā maza un atvērta ekonomika, kas krīzes laikā spējusi saglabāt savu piesaisti eiro, jau tagad atrodas ļoti spēcīgā mijiedarbībā ar eirozonu.

„Māstrihtas kritēriju sasniegšana nav tikai formāla procedūra, bet gan nepieciešams solis, lai tiktu nodrošināts, ka valstis, kuras gatavojas pievienoties eiro zonai, spēs tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem,” viņš sacīja.

Konferences eksperti apsprieda arī "eiromītus", norādot, ka, piemēram, atteikšanās no neatkarīgas monetārās politikas ir šķietama, jo fiksēts valūtas kurss jau tagad ierobežo rīcības brīvību. Tāpat pašlaik 80% banku kredītu tiek ņemti eiro – līdz ar to iedzīvotāji par šo valūtu "nobalsojuši ar saviem maciņiem".

Savukārt mītu par straujo cenu pieaugumu apgāž Maltas, Slovākijas vai Igaunijas piemēri. Šajās valstīs eiro ieviešanas radītais cenu kāpums nav bijis augstāks par 0,2% - 0,3%. Tāpat eksperti norādīja, ka arī pēdējā brīža izmaiņas lata un eiro maiņas kursā nav iespējamas, jo līdz ar to Māstrihtas kritēriju izpilde zaudētu jēgu, un nekas līdzīgs nav noticis nevienā no eirozonas valstīm.

Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra asociētais pētnieks, uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijā ir loģisks solis valsts ekonomiskās politikas attīstībā.

Konferenci „Pieredze un gatavošanās eiro” rīkoja Eiropas Komisijas pārstāvniecība (EKP) Latvijā sadarbībā ar Saeimu, Finanšu ministriju, Latvijas Banku, Austrijas un Igaunijas vēstniecībām. 

Programma un runātāju prezentācijas Eiropas Komisijas pārstāvniecības mājas lapā: www.ec.europa.eu/latvija/news/press_releases/2013_02_22_lv.htm

Informāciju sagatavoja:
EKP Preses un informācijas nodaļa
Sanita.Jemberga@ec.europa.eu
Kaspars.Kreics@ec.europa.eu
Tel. + 371 67085414
GSM. + 371 28665579
http://www.ec.europa.eu/latvija
http://twitter.com/EiropasKomisija