Latvija un Igaunija pēdējos desmit gados ir sasniegušas lielāko bojā gājušo skaita samazinājumu ES. Pērn Latvijas rādītājs gan bijis mazāks par ES vidējo: bojā gājušo skaits uz ceļiem samazinājies par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
“Šis gads iezīmē pavērsienu Eiropas satiksmes drošībā un šādi rezultāti ārkārtīgi iedvesmo.Tomēr joprojām ik dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 75 cilvēki, tāpēc nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā. Esam noteikuši vērienīgu mērķi — desmit gados ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi —, tāpēc nedrīkstam zaudēt tempu," teica ES transporta komisārs Sīms Kallass. "Taču satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir tikai aisberga redzamā daļa. Uz katru ceļu satiksmē bojāgājušo Eiropā ir 10 smagi cietušie, kas guvuši, piemēram, smadzeņu vai mugurkaula traumas.Mums ir vajadzīga stratēģija, lai it visur Eiropas Savienībā ceļu satiksmē mazinātu smago traumu skaitu.”
Statistika (sk. tabulu) liecina, ka ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pa valstīm joprojām krietni atšķiras. Vismazāk bojāgājušo ir Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā (30 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju).
Ja salīdzinām ar 2011. gada pesimistisko ainu, kad satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu izdevās samazināt tikai par 2 %, 2012. gadā novērotais 9 % samazinājums liecina, ka dalībvalstis ir atgriezušās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi no 2010. līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz pusi. Tas izdosies, ja panāksim vidējo samazinājumu par apmēram 7 %.
Ceļu satiksmes drošības statistikā 2011. gadā vissatraucošākais bija tas, ka strauji palielinājās bojāgājušo neaizsargāto satiksmes dalībnieku — gājēju, motociklistu un gados vecu cilvēku — skaits, kamēr kopējais bojāgājušo skaits saruka. No 2012. gada pagaidu datiem var spriest, ka pērn bojāgājušo skaits neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū ir ievērojami samazinājies.
Ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju — pašreizējais stāvoklis
Tiek lēsts, ka uz katru Eiropas ceļu satiksmē bojāgājušo ir 10 nopietni cietušie un 40 vieglāk cietušie.
Letālo negadījumu skaita samazināšanā liela loma bija pieejai, kuru izmantoja divās ES ceļu satiksmes drošības 10 gadu stratēģijās pēc kārtas. Ja līdzīgu pieeju izmantotu nopietnu, bet ne letālu traumu novēršanā, ieguvums būtu vērā ņemams. Problēma ir tāda, ka pašreizējie dati par nopietnām traumām ir pārāk vispārīgi. Vēl citas problēmas saistītas ar neziņošanu vai neadekvātu ziņošanu par nopietnām traumām, turklāt dati visā ES nav salīdzināmi.
Tāpēc Eiropas Komisija šodien publicēja dokumentu par nopietnām traumām ceļu satiksmes negadījumos, ieskicējot turpmākos posmus ceļā uz visaptverošu ES stratēģiju šajā jomā, kas paredz kopēju definīciju, kurā būtu noteikts, ko saprotam ar ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām (piemērojama no 2013. gada); risinājumus, kā dalībvalstīm uzlabot datu vākšanu par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem (pirmais ziņojums, izmantojot ES salīdzināmu datu vākšanas metodes un jauno definīciju, jānosūta 2014. gadā); kā arī ES līmeņa mērķi, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaitu (piemēram, 2015.–2020. gadā).
5 galvenie fakti par nopietnām traumām
Ik gadu apmēram 250 tūkstoši cilvēku ES smagi cieš ceļu satiksmes negadījumos (salīdzinājumam — ceļu satiksmē bojāgājušo skaits 2012. gadā bija 28 tūkstoši).
Ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējos desmit gados ir samazinājies par 43 %, taču smagi cietušo skaits ir sarucis tikai par 36 %.
Ceļu satiksmes negadījumos visbiežāk sastopamie nopietno traumu veidi ir galvas un smadzeņu traumas, tām seko kāju un muguras savainojumi.
Sevišķi liels nopietno traumu risks ir neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem: gājējiem, riteņbraucējiem, motociklistiem vai dažu vecuma grupu pārstāvjiem, piemēram, senioriem. Nopietnas traumas biežāk gadās satiksmes negadījumos pilsētās, nevis laukos.
Komisijas dienestu darba dokumentu “Pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju” sk. http://ec.europa.eu/transport/road_safety/topics/serious_injuries/index_en.htm
Valstu statistikas dati par ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu 2012. gadā[1]
Dalībvalsts |
Bojāgājušo skaits uz iedzīvotāju miljonu |
Bojāgājušo skaita izmaiņas | |||||
|
1965 |
2010 |
2011 |
2012 |
Vidējais samazinājums gadā, 2000–2010 |
2010–2011 |
2011–2012 |
Beļģija |
147 |
77 |
78 |
73 |
-6 % |
2 % |
-12 % |
Bulgārija |
91 |
103 |
89 |
82 |
-3 % |
-15 % |
-8 % |
Čehija |
150 |
76 |
74 |
71 |
-5 % |
-4 % |
-4 % |
Dānija |
212 |
46 |
40 |
32 |
-6 % |
-14 % |
-18 % |
Vācija |
234 |
45 |
49 |
44 |
-7 % |
10 % |
-10 % |
Igaunija |
178 |
58 |
75 |
65 |
-10 % |
29 % |
-14 % |
Īrija |
124 |
47 |
41 |
36 |
-7 % |
-12 % |
-12 % |
Grieķija |
89 |
111 |
101 |
92 |
-4 % |
-9 % |
-10 % |
Spānija |
114 |
54 |
45 |
41 |
-9 % |
-17 % |
-9 % |
Francija |
249 |
62 |
61 |
56 |
-8 % |
-1 % |
-8 % |
Itālija |
186 |
68 |
64 |
62 |
-6 % |
-6 % |
-2 % |
Kipra |
162 |
73 |
85 |
59 |
-5 % |
18 % |
-28 % |
Latvija |
290 |
97 |
86 |
86 |
-10 % |
-18 % |
-2 % |
Lietuva |
250 |
90 |
97 |
100 |
-9 % |
-1 % |
2 % |
Luksemburga |
250 |
64 |
64 |
65 |
-8 % |
3 % |
3 % |
Ungārija |
86 |
74 |
64 |
60 |
-6 % |
-14 % |
-5 % |
Malta |
36 |
36 |
51 |
26 |
-1 % |
40 % |
-48 % |
Nīderlande |
202 |
32 |
33 |
32 |
-7 % |
2 % |
-1 % |
Austrija |
252 |
66 |
62 |
64 |
-6 % |
-5 % |
4 % |
Polija |
79 |
102 |
109 |
93 |
-4 % |
7 % |
-15 % |
Portugāle |
117 |
79 |
84 |
71 |
-6 % |
-7 % |
-16 % |
Rumānija |
98 |
111 |
94 |
96 |
0 % |
-15 % |
1 % |
Slovēnija |
327 |
67 |
69 |
59 |
-7 % |
2 % |
-13 % |
Slovākija |
128 |
68 |
60 |
55 |
-5 % |
-13 % |
-9 % |
Somija |
230 |
51 |
54 |
48 |
-5 % |
7 % |
-11 % |
Zviedrija |
170 |
28 |
34 |
31 |
-8 % |
20 % |
-7 % |
Lielbritānija |
146 |
31 |
31 |
28 |
-7 % |
3 % |
-12 % |
ES |
171 |
62 |
60 |
55 |
-6 % |
-2 % |
-9 % |
[1] 2012. gada skaitļu pamatā ir provizoriski dati (iespējams, ka atsevišķām valstīm galīgie dati nedaudz mainīsies). 1965. gada rādītāju pamatā ir dati no ANO Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE). Dažām valstīm pirmie dati ir pieejami par vēlāku gadu nekā citām, tās ir Slovākija, Čehija un Slovēnija (1970. gads), Igaunija, Latvija un Lietuva (1980. gads).