ES sasniedz rekordu avāriju upuru skaita samazināšanā

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits Eiropas Savienībā pērn ir samazinājies par 9 % jeb izglābtas 3000 cilvēku dzīvības. 2012. gadā avārijās bojāgājušo skaits ES valstīs ir bijis viszemākais kopš datu apkopošanas sākuma, otrdien paziņoja Eiropas Komisija.

Latvija un Igaunija pēdējos desmit gados ir sasniegušas lielāko bojā gājušo skaita samazinājumu ES. Pērn Latvijas rādītājs gan bijis mazāks par ES vidējo: bojā gājušo skaits uz ceļiem samazinājies par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

“Šis gads iezīmē pavērsienu Eiropas satiksmes drošībā un šādi rezultāti ārkārtīgi iedvesmo.Tomēr joprojām ik dienu uz Eiropas ceļiem iet bojā 75 cilvēki, tāpēc nav iemesla ieslīgt pašapmierinātībā. Esam noteikuši vērienīgu mērķi — desmit gados ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu samazināt uz pusi —, tāpēc nedrīkstam zaudēt tempu," teica ES transporta komisārs Sīms Kallass. "Taču satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ir tikai aisberga redzamā daļa. Uz katru ceļu satiksmē bojāgājušo Eiropā ir 10 smagi cietušie, kas guvuši, piemēram, smadzeņu vai mugurkaula traumas.Mums ir vajadzīga stratēģija, lai it visur Eiropas Savienībā ceļu satiksmē mazinātu smago traumu skaitu.”

Statistika (sk. tabulu) liecina, ka ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pa valstīm joprojām krietni atšķiras. Vismazāk bojāgājušo ir Lielbritānijā, Zviedrijā, Nīderlandē un Dānijā (30 bojāgājušie uz miljonu iedzīvotāju).

Ja salīdzinām ar 2011. gada pesimistisko ainu, kad satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu izdevās samazināt tikai par 2 %,  2012. gadā novērotais 9 % samazinājums liecina, ka dalībvalstis ir atgriezušās uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mērķi no 2010. līdz 2020. gadam samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu uz pusi. Tas izdosies, ja panāksim vidējo samazinājumu par apmēram 7 %.

Ceļu satiksmes drošības statistikā 2011. gadā vissatraucošākais bija tas, ka strauji palielinājās bojāgājušo neaizsargāto satiksmes dalībnieku — gājēju, motociklistu un gados vecu cilvēku — skaits, kamēr kopējais bojāgājušo skaits saruka. No 2012. gada pagaidu datiem var spriest, ka pērn bojāgājušo skaits neaizsargāto satiksmes dalībnieku vidū ir ievērojami samazinājies.

Ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju — pašreizējais stāvoklis

Tiek lēsts, ka uz katru Eiropas ceļu satiksmē bojāgājušo ir 10 nopietni cietušie un 40 vieglāk cietušie.

Letālo negadījumu skaita samazināšanā liela loma bija pieejai, kuru izmantoja divās ES ceļu satiksmes drošības 10 gadu stratēģijās pēc kārtas. Ja līdzīgu pieeju izmantotu nopietnu, bet ne letālu traumu novēršanā, ieguvums būtu vērā ņemams. Problēma ir tāda, ka pašreizējie dati par nopietnām traumām ir pārāk vispārīgi. Vēl citas problēmas saistītas ar neziņošanu vai neadekvātu ziņošanu par nopietnām traumām, turklāt dati visā ES nav salīdzināmi.

Tāpēc Eiropas Komisija šodien publicēja dokumentu par nopietnām traumām ceļu satiksmes negadījumos, ieskicējot turpmākos posmus ceļā uz visaptverošu ES stratēģiju šajā jomā, kas paredz kopēju definīciju, kurā būtu noteikts, ko saprotam ar ceļu satiksmes negadījumos gūtām smagām traumām (piemērojama no 2013. gada); risinājumus, kā dalībvalstīm uzlabot datu vākšanu par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem (pirmais ziņojums, izmantojot ES salīdzināmu datu vākšanas metodes un jauno definīciju, jānosūta 2014. gadā); kā arī ES līmeņa mērķi, kā samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaitu (piemēram, 2015.–2020. gadā).

5 galvenie fakti par nopietnām traumām

Ik gadu apmēram 250 tūkstoši cilvēku ES smagi cieš ceļu satiksmes negadījumos (salīdzinājumam — ceļu satiksmē bojāgājušo skaits 2012. gadā bija 28 tūkstoši).

Ceļu satiksmē bojāgājušo skaits pēdējos desmit gados ir samazinājies par 43 %, taču smagi cietušo skaits ir sarucis tikai par 36 %.

Ceļu satiksmes negadījumos visbiežāk sastopamie nopietno traumu veidi ir galvas un smadzeņu traumas, tām seko kāju un muguras savainojumi.

Sevišķi liels nopietno traumu risks ir neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem: gājējiem, riteņbraucējiem, motociklistiem vai dažu vecuma grupu pārstāvjiem, piemēram, senioriem. Nopietnas traumas biežāk gadās satiksmes negadījumos pilsētās, nevis laukos.

Komisijas dienestu darba dokumentu “Pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju” sk. http://ec.europa.eu/transport/road_safety/topics/serious_injuries/index_en.htm

Valstu statistikas dati par ceļu satiksmē bojāgājušo skaitu 2012. gadā[1]

Dalībvalsts	Bojāgājušo skaits uz iedzīvotāju miljonu				Bojāgājušo skaita izmaiņas
	1965	2010	2011	2012	Vidējais samazinājums gadā, 2000–2010	2010–2011	2011–2012
Beļģija	147	77	78	73	-6 %	2 %	-12 %
Bulgārija	91	103	89	82	-3 %	-15 %	-8 %
Čehija	150	76	74	71	-5 %	-4 %	-4 %
Dānija	212	46	40	32	-6 %	-14 %	-18 %
Vācija	234	45	49	44	-7 %	10 %	-10 %
Igaunija	178	58	75	65	-10 %	29 %	-14 %
Īrija	124	47	41	36	-7 %	-12 %	-12 %
Grieķija	89	111	101	92	-4 %	-9 %	-10 %
Spānija	114	54	45	41	-9 %	-17 %	-9 %
Francija	249	62	61	56	-8 %	-1 %	-8 %
Itālija	186	68	64	62	-6 %	-6 %	-2 %
Kipra	162	73	85	59	-5 %	18 %	-28 %
Latvija	290	97	86	86	-10 %	-18 %	-2 %
Lietuva	250	90	97	100	-9 %	-1 %	2 %
Luksemburga	250	64	64	65	-8 %	3 %	3 %
Ungārija	86	74	64	60	-6 %	-14 %	-5 %
Malta	36	36	51	26	-1 %	40 %	-48 %
Nīderlande	202	32	33	32	-7 %	2 %	-1 %
Austrija	252	66	62	64	-6 %	-5 %	4 %
Polija	79	102	109	93	-4 %	7 %	-15 %
Portugāle	117	79	84	71	-6 %	-7 %	-16 %
Rumānija	98	111	94	96	0 %	-15 %	1 %
Slovēnija	327	67	69	59	-7 %	2 %	-13 %
Slovākija	128	68	60	55	-5 %	-13 %	-9 %
Somija	230	51	54	48	-5 %	7 %	-11 %
Zviedrija	170	28	34	31	-8 %	20 %	-7 %
Lielbritānija	146	31	31	28	-7 %	3 %	-12 %
ES	171	62	60	55	-6 %	-2 %	-9 %