Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Komisija, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, ir nolēmusi apturēt sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecībā, zinātnē un inovācijā. Komisija neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmā “Apvārsnis Eiropa”
Eiropas Savienība ir pieņēmusi sankcijas pret Kremļa dezinformācijas un informācijas manipulācijas līdzekļiem. Pēc Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas svētdien izteiktā paziņojuma Eiropas Savienības Padome ir nolēmusi no šodienas apturēt valstij piederošo dezinformācijas kanālu “Russia Today” un “Sputnik” translāciju visā ES.
Šodien Komisija ierosina aktivizēt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai piedāvātu ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā. Saskaņā ar šo priekšlikumu personām, kuras bēg no kara, tiks piešķirta pagaidu aizsardzība Eiropas Savienībā, kas nozīmē, ka viņām izsniegs uzturēšanās atļauju un būs piekļuve izglītībai un darba tirgum.
Atsaucoties uz ANO steidzamo aicinājumu palīdzēt, Eiropas Komisija ir paziņojusi par papildu 90 miljoniem eiro ārkārtas palīdzības programmām ar mērķi palīdzēt civiliedzīvotājiem, kurus skāris karš Ukrainā. Finansējums palīdzēs cilvēkiem Ukrainā un Moldovā. Šī jaunā ES humānā palīdzība nodrošinās pārtiku, ūdeni, veselības aprūpi, pajumti un palīdzēs nodrošināt pamatvajadzības.
Mēs visstingrākajā veidā nosodām Krievijas bezprecedenta militāro agresiju pret Ukrainu. Ar savu neizprovocēto un nepamatoto militāro rīcību Krievija rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un grauj Eiropas un globālo drošību un stabilitāti. Mēs paužam nožēlu par zaudētajām dzīvībām un cilvēku ciešanām.
Aicinām Krieviju nekavējoties pārtraukt karadarbību, atsaukt savus militāros spēkus no Ukrainas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Šādai spēka un piespiešanas izmantošanai nav vietas 21. gadsimtā. ES stingri atbalsta Ukrainu un tās iedzīvotājus, kuri saskaras ar šo līdz šim nepieredzēto krīzi.
Šodien tiksies ES vadītāji. Eiropadomes priekšsēdētājs Mišels steidzami sasaucis Eiropadomes ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu krīzi un turpmākus ierobežojošus pasākumus. Tie radīs smagas sekas Krievijai par tās rīcību. Priekšsēdētāja fon der Leiena un Augstais pārstāvis Borels informēs par turpmāku sankciju paketi, ko Eiropas Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests izstrādā ciešā sadarbībā ar partneriem. Padome tos pieņems ātri.
ES turpinās sniegt būtisku politisko, finansiālo un humāno palīdzību Ukrainai un tās iedzīvotājiem.
- Eiropadomes priekšsēdētāja Šarla Mišela un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojums
2022. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka pēc ievērojama pieauguma par 5,3 % 2021. gadā ES ekonomika 2022. gadā pieaugs par 4,0 % un 2023. gadā — par 2,8 %. Sagaidāms, ka arī eirozonā 2022. gadā izaugsme būs 4,0 %, 2023. gadā samazinoties līdz 2,7 %. 2021. gada 3. ceturksnī ES kopumā sasniedza IKP pirmspandēmijas līmeni, un tiek prognozēts, ka visas dalībvalstis līdz 2022. gada beigām būs sasniegušas šo starpposma mērķrādītāju.
Jaunā Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) nāk klajā ar savu pirmo gada darba plānu, kura uzdevums ir novērst pārrobežu ārkārtas situācijas veselības jomā, sagatavoties tām un ātri reaģēt uz tām, un tā budžets 2022. gadā ir 1,3 miljardi eiro. 2022. gada darba plānu ir pieņēmusi HERA valde, un tas nozīmē, ka HERA tagad var sākt īstenot darbības, ar ko ES tiks stiprinātas sagatavotības un reaģēšanas spējas, novērsta neaizsargātība un stratēģiskās atkarības, kā arī tā palīdzēs stiprināt veselības ārkārtas situāciju risināšanas globālo organizatorisko struktūru.
15.februārī plkst.17.00 Madonas novada bibliotēkā un tiešraidē Madonas novada bibliotēkas Facebook lapā -
Pasākums “Pasaulē pieredzētais”. Tikšanās ar grāmatu blogeri, fotogrāfi Sandru Koku."
Klātienes apmeklējums, uzrādot derīgu Covid 19 sertifikātu, iepriekš piesakot savu dalību, līdz 15.februārim e-pastā: esip@madona.lv vai zvanot 64820912
Vēl vienā veiksmīgā darījumā 2022. gada pirmajā obligāciju sindicēšanā Eiropas Komisija vārdā piesaistīja papildu 5 miljardus eiro NextGenerationEU līdzekļos. Ar termiņu 2051. gada 6. jūlijā 30 gadu obligācija kā esošās ES obligācijas palielinājums programmas ietvaros piesaistīto finansējumu palielina līdz 78,5 miljardiem eiro. Komisijas īstenotā veiksmīgā izvietošana palīdzēs saglabāt Eiropas atveseļošanas dinamiku pēc Covid-19 pandēmijas.
8. kohēzijas ziņojumā, ko publicējusi Komisija, redzams, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi mazināt ES reģionu teritoriālās un sociālās atšķirības. Pateicoties kohēzijas finansējumam, paredzams, ka līdz 2023. gadam mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju būs audzis pat līdz 5 %. Šīs investīcijas arī palīdzēja par 3,5 % mazināt atšķirību starp IKP uz iedzīvotāju 10 procentos vismazāk attīstīto reģionu un 10 procentos visvairāk attīstīto reģionu.
© 2008-2024 Madonas novada bibliotēka. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja