Ļaudonas bibliotēkā „Savādais laiks...”

Latvijai tik svarīgā dienā – 3.jūnijā, kad tika vēlēts jaunais valsts prezidents, Ļaudonas pagasta bibliotēkā valdīja īpaša gaisotne – visi interesenti tika pulcināti uz pasākumu „Savādais laiks”, lai tiktos ar mākslinieci Irēnu Skudru Klušu. Pasākuma iesākumā tika atklāta mākslinieces gleznu personālizstāde, kur arī dzirdējām pašas mākslinieces stāstījumu gan par to kā viņas ceļš ir aizvijies līdz mākslas pasaulei, gan arī to, kā tapušas un top viņas gleznas un kas caur to tiek vēstīts. Gleznām nav viens noteikts raksturs – tās ir daudzveidīgas. Pārsvarā tomēr dominē dzīvā daba – ziedi, ziedu motīvi, koki, putni.

 Pasākuma gaitā nonācām arī līdz Saulcerītes Vieses grāmatai „Dieviena”. Kā pati māksliniece saka: „Dzīvoju Gaiziņa apkārtnē, kur dzīva gan daba, gan nostāsti. Vēroju dabu arī pati, jo dzīvoju taču DIEVIENĀ – skaistākajā Latvijas novadā. Atbraucējs šeit pāris dienas staigā kā noreibis, līdz pierod pie mežu un pļavu zaļās elpas. Bet, kas devis novadam DIEVIENAS vārdu ir aizmirsts.” Iepazīstamies arī ar grāmatā minēto vārdu LAISMA – tas ir darbs bez atlīdzības un uzaicinājuma brīvajā laikā, bet ne savā labā. Tas veicams ilgākā laika periodā, kas vēlāk paliek kā mantojums dzimtai un novadam. Izrādās arī mūsu viešņas mājās „Kamenes” ir uzsākts darbs, ko sauc par LAISMU – Irēna kopā ar vīru vāc akmeņus, no kuriem jau ir izveidojusies paprāva kolekcija un ikviens interesents var doties tos aplūkot, par to iepriekš vienojoties ar mājas saimniekiem.

Bez gleznošanas, Irēnas Skudra Kluša brīvajā laikā pamanās uzrakstīt arī dzeju. Kā viņa pati saka, kabatā līdzi jānēsā pierakstu blociņš, jo viņa nezina, kurā brīdī vajadzēs pierakstīt dzejas rindas – atšķirībā no gleznošanas, tas pat īsti nenāk no viņas, viņa tiek it kā vadīta un ja tūlīt galvā atskanējušo domu neuzliks uz papīra, vēlāk jau vairs precīzu vārdu salikumu neatcerēsies. Irēnas lasītā dzeja ir nedaudz ar ezotērisku pieskaņu, par laika ritējumu, kas katram klātesošajam noteikti raisīja atšķirīgas izjūtas.

Pasākuma laikā telpās patiešām tika ienesta „Savādā laika” elpa, kas bija sajūtama gan caur gleznām, gan dzejas vārdiem, gan arī nostāstiem par dabas procesiem, ielūkojoties Saulcerītes Vieses grāmatā „Dieviena”.