Sakāmvārdi un parunas ir tā mūsu folkloras dzīvākā daļa, kas joprojām visvairāk tiek lietota. Droši vien katram ir kaut vai daži ikdienā lietojami pateicieni. Parasti vienā teikumā ar dienišķu tematiku, ir ieslēpta gan pamācība (Mūžu dzīvo, mūžu mācies), gan drastisks joks (Grib kaķīt’s zivis ēst, negrib kājas slapināt), gan atziņa (Kas otram labu dara, pats ļaunu neredzēs).
Sakāmvārdi un parunas radušies gana sen, bet cilvēka daba gadsimtu laikā mainījusies maz. Tāpēc novērtēsim savus formā necilos, bet saturā bagātos sakāmvārdus !
Skolēni iepazinās ar dažādiem sakāmvārdiem un parunām par darbu, par cilvēku raksturu, izskatu.
Tālāk sekoja vairāki uzdevumi, kas stiprināja zināšanas par sakāmvārdiem un parunām. Pēc doto zīmējumu pirmajiem burties bija jāsaliek sakāmvārds “Kam draugi, tas bagāts”. Visi skolēni saņēma krāsainu puķi. Katrā no tās 5 ziedlapiņām viņiem bija jāieraksta kāds sakāmvārds vai paruna. Šos košos ziedus viņi saņēma kā balvu par apgūtajām zināšanām.
Kādi mēs paši, tādas mūsu ragaviņas. Kādi mēs paši, tādi mūsu sakāmvārdi!
Bibliotēkas vadītāja Ināra Kokare