Latviešu žurnālists, bibliogrāfs, kritiķis, folklorists, publicists, tautskolotājs.

Dzimis Bērzaunes pagastā (Madonas novads) "Ādumniekos" rentnieku ģimenē. Pēc četriem gadiem ģimene pārceļas uz "Kalna Brencēniem", kurus vēlāk ģimene nopērk.

Pirmo izglītību ieguvis Lipšu pagastskolā Bērzaunē, kā arī Vestienas un Ļaudonas draudzes skolās. 1876. gada vasarā kā eksterns nokārto skolotāju eksāmenu Valkas skolotāju seminārā un jau rudenī uzsāk skolotāja darbu. Pirmos 12 gadus strādā kā tautskolotājs un mājskolotājs. Pirmos piecus gadus Bērzaunes draudzes skolā, vienu gadu Vestienas draudzes skolā, bet pēc tam trīs gadus Liezēres draudzes skolā. No 1885. līdz 1888. gadam ir pedagogs Taurupē. Šajā laika posmā māca arī pieaugušos, raksta un uzstājās ar priekšlasījumiem biedrībās, skolotāju sapulcēs un citur. No 1888. gada Ārons pārceļas uz Rīgu un strādā par redaktoru dažādos laikrakstos, rakstot avīzēm un žurnāliem, kā "Baltijas Zemkopis" Jelgavā un "Austrums" Maskavā. 1910. gadā kļuvis par tā laika lielākās latviešu avīzes "Dzimtenes Vēstnesis" redaktoru, 1920. gadā – par "Valdības Vēstneša" galveno redaktoru, kur strādā līdz 1937. gadam.