Hermanis Kreicers
Vārds: | Hermanis |
---|---|
Uzvārds: | Kreicers |
Dzimšanas datums: | 22.11.1895 |
Citi dzimš. dati: | Ērgļu pagasts |
Miršanas datums: | 17.06.1978 |
Nodarbošanās: | Rakstnieks |
Reģions: | Ērgļu novads |
Saistība ar Madonu: | |
Saites: | Elektroniskais kopkatalogs Novadpētniecības datubāze |
Skolotājs un literāts, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks.
Dzimis rentes saimnieku ģimenē Vestienas pagastā (Madonas novads), bet uzaudzis Ērgļos. Mācījies Ērgļu draudzes skolā. Beidzis Ilūkstes skolotāju semināru un skolotāja gaitas uzsācis Ļaudonā. Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas impērijas armijas virsnieks (1914-1918). Piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919-1920), kur ievainots. Karam beidzoties, 1922. gadā atgriezies skolotāja darbā Ērgļu darudzes skolā.
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. gada dzīvojis Čikāgā. Dibināja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolu un bija skolas pirmais pārzinis. Nodarbojās ar rakstniecību. Viņa grāmatā "Ceļi un gājēji" aprakstīta viņa bērnība, skolas gaitas un jaunā skolotāja pirmie gadi. Par viņa kara gaitām lasām grāmatā "Nu ar dievu, Vidzemi te!" Esejas, literārās atceres, kritikas sakopotas grāmatā "Logi". Raksturīgākie notikumi no autora dzīves lasāmi viņa divās grāmatās "Atspīdumi".
Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzimis rentes saimnieku ģimenē Vestienas pagastā (Madonas novads), bet uzaudzis Ērgļos. Mācījies Ērgļu draudzes skolā. Beidzis Ilūkstes skolotāju semināru un skolotāja gaitas uzsācis Ļaudonā. Pirmā pasaules kara laikā bija Krievijas impērijas armijas virsnieks (1914-1918). Piedalījās Latvijas brīvības cīņās (1919-1920), kur ievainots. Karam beidzoties, 1922. gadā atgriezies skolotāja darbā Ērgļu darudzes skolā.
1944. gadā devies bēgļu gaitās uz Vāciju. No 1950. gada dzīvojis Čikāgā. Dibināja Čikāgas Krišjāņa Barona latviešu skolu un bija skolas pirmais pārzinis. Nodarbojās ar rakstniecību. Viņa grāmatā "Ceļi un gājēji" aprakstīta viņa bērnība, skolas gaitas un jaunā skolotāja pirmie gadi. Par viņa kara gaitām lasām grāmatā "Nu ar dievu, Vidzemi te!" Esejas, literārās atceres, kritikas sakopotas grāmatā "Logi". Raksturīgākie notikumi no autora dzīves lasāmi viņa divās grāmatās "Atspīdumi".
Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.