Latgaliešu etnogrāfs, folklorists, valodnieks un rakstnieks.
Dzimis Varakļānu novada Bokānu ciema "Lesnīkos" trūcīgu zemnieku ģimenē. Desmit gadu vecumā sācis mācīties Varakļānu pamatskolā, vēlāk mācījiess tolaik tikko izveidotajā Varakļānu ģimnāzijā. 1926. gadā sācis studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē – klasisko valodu, baltu filoloģijas un vēstures nodaļā. Studiju laikā sākās valodnieka un etnogrāfa, publicista un literāta karjera. Presē parādījās viņa publikācijas par latgaliešu etnogrāfijas un valodniecības jautājumiem, literatūrzinātniski apcerējumi un publicistiski raksti par sabiedriskām problēmām. Daudz pūļu viņš veltījis Latgales dialekta pētniecībai. 1931.gadā Filoloģijas biedrības Rakstu 11. sējumā publicēti viņa pētījumi par Varakļānu novada izlokšņu īpatnībām. 
1944. gada rudenī ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz Vāciju. ​Vācijā  turpinājis pedagoga darbu latviešu skolās, vadījis latviešu ģimnāziju, gatavojis mācību līdzekļus, sarakstījis vairākas mācību grāmatas. 1951. gadā izceļojis uz ASV. Kentuki pavalstī sācisa strādāt Bellarmines koledžā, būdams profesors, 25 gadus mācījis klasiskās un modernās valodas, bijis mācībspēks ari Luisvilas universitātē. Tulkojis latviešu tautasdziesmas latīņu valodā, daudz rakstījis latgaliski. Uzrakstījis  zinātnisku pētījumu divās daļās "Latgaļu uzvordi, palames un azvmtas",  atmiņu grāmatu ar lielu izziņas vērtību "Dzymtos zemes ļaudis". Rakstījis arī dzejoļus un fabulas. Avīze "Luisville Times" 1975. gadā rakstīja, ka otra tāda valodnieka, kas varētu runāt, rakstīt un tulkot 12 valodās – latviešu, vācu, krievu, ukraiņu, lietuviešu, poļu, spāņu, franču, itāliešu, portugāļu, čechu un angļu – nav visā lielajā pilsētā.