Katoļu garīdznieks, garīgās literatūras autors, apgādātājs un izplatītājs, katoļu literatūras garīgais cenzors.
Dzimis zemnieku ģimenē. Izglītību ieguvis Varakļānu pagastskolā, Pēterburgas Svētās Katrīnas proģimnāzijā, Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā un Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.
 No 1926. gada bijis  Barkavas, arī Madonas, Ļaudonas un Lubānas draudzes prāvests. Organizējis Madonas katoļu baznīcas būvi. Bijis Varakļānu dekāns (1943-1944 un 1948-1951). Pēdējā darba vieta Aglonā (1951-1954) prāvests un dekāns. Pēc 1945. gada sastādījis baznīcas kalendārus, sagatavojis materiālus ticības mācības pasniegšanai. 
Pārzinājis 8 valodas. Vienīgais latgaliešu literatūras darbinieks, kas latīņu drukas aizlieguma laikā (1865-1904) sarakstījis un izdevis grāmatas. 1894. gadā Helsingforsā izdevis grāmatu "Mōceiba katōliška un vajadzeigōkas lyugšonas dēļ kristeitu ļaužu".  Stāsta žanra aizsācējs latgaliešu literatūrā. Didaktiskus stāstiņus publicējis "Katoļu māju kalendārtā” (1898-1904).