Latviešu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs, esejists, tulkotājs, skolotājs, grāmatu izdevējs un aktīvs kultūras un sabiedrisks darbinieks.
Saulietis Augusts (īstajā vārdā Augusts Plikauss) dzimis Grašu pagasta "Sauliešos" (Cesvaines novads) saimnieka Miķeļa Plikauša ģimenē. Mācījies Grašu pamatskolā un Cesvaines draudzes skolā, beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu (1887). No 1889. gada mācījies Valmieras skolotāju kursos, tad strādāja par palīgskolotāju Straupē un pagastskolas pārzini Grašos. Šajā laikā viņš sāka publicēt savus dzejoļus žurnālā "Austrums" un laikrakstos "Balss" un "Dienas Lapa". 1904. gadā viņš kopā ar A. Ķeniņu, Pavasaru Jāni un J. Rozentālu nodibināja grāmatu apgādu "Zalktis" un bijis žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis, 1909. gadā nodibināja savu apgādu "Varavīksna", kurā iespieda savu romānu "Varavīksne" (1910). 1914.–1915. gadā viņš vadīja laikraksta "Latvija" literāro daļu. Rakstījis pārsvarā naktīs, kad apkārtnes iespaidi viņu netraucējuši. 
Pēc Pirmā pasaules kara sākuma viņš atstāja Rīgu un atgriezās tēva mājās, kur nodarbojās ar lauksaimniecību un strādāja par latviešu literatūras skolotāju Cesvaines vidusskolā. 1926. gadā viņš apprecējās ar pianisti Mariju Valteri un turpmāk nodarbojās vienīgi ar rakstniecību, pievērsdamies galvenokārt lugu sacerēšanai. Meita – Ilze Plikause (01.05.1927–15.01.2019), dēls – Jānis Plikausis (1928–?).
1949. gada 25. martā Saulieša ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Sibīriju, daļa rakstnieka darbu padomju laikā nonāca aizliegtās literatūras sarakstos, rakstnieka darbi tika izņemti no skolu mācību programmām. Pēc Otrā pasaules kara trimdā viņš ir salīdzinoši daudz izdots un lasīts, kā viens no reprezentatīvākajiem izdevumiem ir stāstu izlase “Neaizberamā aka” (Upsala, 1956).
Apglabāts Cesvaines Ķinderu kapos, kur 1938. gadā atklāts Kārļa Jansona veidots piemineklis.