Žurnālists, sabiedrisks darbinieks.
Dzimis Mār­cienas pagasta "Malgenu" mājās Pāvila Miķelsona ģimenē. Tēvam pievienojoties Latvijas Valsts atbrīvošanas karapulkiem, māte pārcēlusies uz vīra mājām „Bo­­ķiem” Lauberes pagastā, kur pa­­gājusi Viļa bērnība un jaunība. Pirmā skola bijusi četru klašu pamatskola, pabeidzis pamatskolu, iestājies Skrīveru Lauk­saimniecības skolā, kur sācies sabiedriskais darbs mazpulkos Lauberes pagastā.  Viņa darbs ticis pienācīgi novērtēts, par panākumiem lauku darbos saņēmis pat Kārļa Ulmaņa dāvinātu velosipēdu. 1944. gadā, padomju karaspēkam ienākot Latvijā, viņš ir spiests atstāt Latviju. Pārcietis Ventspils cietumu, Tornas smago grāvrača darbu, gūstu Vesterbūrā, bēgļu nometni Holcenē (Vācijā), kopā ar ģimeni dodas uz ASV un apmetas uz dzīvi Kalamazū.
Bijis Latviešu preses biedrības ilggadīgs priekšsēdis, aktīvi darbojies Daugavas Va­­nagos, Kalamazū latviešu bied­rībā un vairākās citās latviešu organizācijās. Visu savu garo mūžu bijis devīgs pret citiem un ar savu paraugu iedvesmojis dāvināt arī citus. Vis­svētīgākais Viļa Miķel­sona darbs ir izveidotās Grā­matu klētis bibliotēkās - ne tikai Kalamazū un Garezerā, bet arī Latvijā - Lauberē, Kraukļos (Cesvaines novads), Liel­vārdē un 18 skolās, uz kurieni nosūtījis 50 000 trirmdā izdotas grāmatas un 22 gleznas.
Abalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi.