Haralds Sīmanis ir dziesminieks, kura balss diapazons sasniedz gandrīz četras oktāvas. Viņa īpašo balss tembru nevar sajaukt ne ar vienu citu.
Dzimis Cēsīs jauktā čigānu-latviešu ģimenē. Viņa mamma ir latviete, bet tētis čigāns, tāpēc viņš vienmēr juties kā "ciemiņš šajā saulē", kā divu tautu bērns. Muzikālo izglītību nav ieguvis, bet ģitāras un ērģeļu spēli apguvis pašmācības ceļā. Pie ērģelēm Haralds Sīmanis pirmoreiz piesēdies divdesmit viena gada vecumā.
Mūzikā sevi pieteica ar poēmu ērģelēm "Mīlestība nekad nebeidzas" (1976). Mikrofona aptaujas laureātu koncertā (1980) dziedāja "Mans ezers kalna galā...".
1984. gadā Sīmanis iesaistās Arvīda Ulmes organizētajā "Vides Aizsardzības kluba" priekštecī "Pieminekļu aizsardzības centrs", kas ievadīja Trešās atmodas sākumu. "Pieminekļu aizsardzības centrs" veica jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdzēja ar savām jumiķa iemaņām. Spēlējis Latvijas filharmonijas kolektīvā "Tip Top", mūzikas grupā "Lāčplēsis", vēlāk regulāri muzicē baznīcās ar savu dziesmu koncertiem.
Ilgus gadus dzīvo Madonas novada Aronas pagastā, strādājis Kristiāna Dāvida pamatskolā.